ETP grupas starpparlamentārās delegācijas
Šī ārējās diplomātijas parlamentārā dimensija papildina ārējo attiecību jautājumu parlamentāro komiteju darbu; tā nodrošina pieredzes apmaiņu, kuras pamatā ir tiešs kontakts ar vietējiem partneriem, un, ja iespējams, ļauj dialogam ar politiskiem spēkiem, kas ir tuvu mūsu politiskajai ģimenei.
Kā Eiropas Parlamenta lielākā politiskā grupai ir vislielākais deputātu skaits, kas iesaistīti parlamentu sadarbības delegācijās, un lielu daļu no tām vada. Mūsu deputāti ir stingri apņēmušies izmantot šo parlamentāro diplomātiju instrumentus, lai ietekmētu EP attiecības ar trešām valstīm gan divpusējā, gan daudzpusējā līmenī visās galvenajās sadarbības jomās.
Ņemot vērā pašreizējās problēmas, mūsu prioritātes ir austrumu un dienvidu kaimiņvalstis un Rietumbalkāni. Mēs arī interesējamies par citām valstīm un reģioniem, kas ir noslēguši nolīgumus ar ES, tostarp asociācijas nolīgumus, stabilizācijas un sadarbības līgumus un brīvās tirdzniecības nolīgumus.
Mūsu delegāti, kas strādā delegācijās, parasti ir iesaistīti arī EP steidzamības rezolūciju sagatavošanā, kas reaģē uz vardarbības situācijām un cilvēktiesību pārkāpumiem visā pasaulē. Mūsu grupas pieredze un saistības ir ļāvušas tai virzīties uz daudzām atšķirīgām dokumentācijām ārlietu jomā.
Starpparlamentārā asambleja
Dažas parlamentārās delegācijas piedalās starpparlamentu asamblejās. Tajos ietilpst NATO Parlamentārā asambleja, delegācija Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajā asamblejā, delegācija ĀKK un ES Apvienotajā parlamentārajā asamblejā, delegācija Euronest parlamentārajā asamblejā un delegācija Vidusjūras reģiona valstu savienības parlamentārajā asamblejā.
Starpparlamentārā delegācija (IPM)
EP izveidoja parlamentu sadarbības delegācijas pēc tam, kad bija nolēmusi nostiprināt dialogu ar daudzām trešām valstīm visā pasaulē, tostarp Irānu, Irāku, Japānu, Ķīnu un Indiju.
Apvienotā parlamentārā komiteja (JPC)
EP izveidojusi apvienotās parlamentārās komitejas ar kandidātvalstīm vai valstīm, kas ir parakstījušas asociācijas nolīgumus ar ES. Šīs komitejas sastāv no vienāda skaita gan Eiropas Parlamenta, gan attiecīgo partneru parlamenta deputātu. JPC novērtē kandidātvalstu panākto progresu ceļā uz pievienošanos. JPC piemēri ir Turcija un Ziemeļmaķedonija (ES kandidāti); Norvēģija, Islande un Lihtenšteina (kā daļa no Eiropas Ekonomikas zonas) un Meksika un Čīle (saskaņā ar asociācijas līgumiem).
Parlamentārās sadarbības komiteja (PCC)
Parlamentārās sadarbības komitejas ir balstītas uz īpašiem nolīgumiem ar valstīm, kas ir daļa no Eiropas austrumu kaimiņattiecību politikas (Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija, Moldova un Ukraina), kā arī valstis, ar kurām Eiropa ir noslēgusi partnerības un sadarbības nolīgumus (PSL), tostarp Krieviju, Uzbekistānu , Kazahstānā, Kirgizstānā un Turkmenistānā. Viņu uzdevums ir sekot PSN īstenošanai. Deputāti arī uzraudzīs dažu valstu politiskās un ekonomiskās darbības un centienus ietekmēt kaimiņvalstis un citas valstis.
Stabilizācijas un asociācijas parlamentārā komiteja (SAPC)
Stabilizācijas un asociācijas parlamentārās komitejas ir izveidotas ar tām Dienvidaustrumeiropas valstīm, kurās ir stājies spēkā Stabilizācijas un asociācijas nolīgums (SAA). Piemēri ir Albānija, Melnkalne un Serbija.
Transatlantiskais likumdevēju dialogs
Šī īpašā starpparlamentārās sadarbības veida mērķis ir uzlabot parlamentārās saiknes starp ES un ASV Kongresu un atbalstīt pasākumus, ko EP delegācija izstrādājusi attiecībās ar Amerikas.
Austrumu partnerība
EURONEST parlamentārajā asamblejā mēs novērtējam ES Austrumu partnerības panākumus un izaicinājumus ar valstīm, kas robežojas ar Eiropu un vēlas tuvināties. Mūsu mērķis ir arī veicināt demokrātiju, labklājību, stabilitāti un drošību reģionā.
Paplašināšanās valstis
Līdz ar paplašināšanos, kas ir viens no lielākajiem panākumiem Eiropas Savienībā, mēs uzskatām, ka paplašināšanās politika ir būtisks instruments, lai veicinātu Eiropas vērtības un padarītu ES priekšrocības pieejamu citām Eiropas valstīm.
Vidusjūras politika
Mēs uzskatām, ka būtiska ir attīstīta kaimiņattiecību politika, kas veicina labāku izpratni starp ES un tās Vidusjūras reģiona partneriem, ar kuriem mēs sadarbojamies tādās jomās kā migrācija, reliģija, vides aizsardzība, izglītība un apmācība.
Starpkultūru dialogs
Mēs uzskatām, ka reliģijas brīvība ir pamattiesības, kuras mums ir jāaizstāv. Mēs meklējam iespējas dialogam un sadarbībai ar reliģiskajām kopienām, lai saprastu viņu domas par tādiem jautājumiem kā sociālā spriedze, migrācija un izglītība.
Vindhuka dialogs
Mūsu Āfrikas politikas iniciatīvas mērķis ir attīstīt sadarbību ar mūsu Āfrikas partneriem un Āfrikas politiskajām partijām, nodrošinot forumu ideju un paraugprakses apmaiņai. Tas pamatojas uz sākotnējo Vindhuka dialogu, kas tika uzsākts 1996. gadā.
