Ķelnes deklarācija par konkurētspēju

Darbvietas un izaugsmi rada privātas iniciatīvas, inovatīvi uzņēmēji un jaunuzņēmumi. Politiķi, kas sola ko citu, tikai sagatavo augsni populistiem. Tā kā ES un dalībvalstu valdības var noteikt vienīgi pamatnosacījumus, šis uzdevums ir milzīgs. Tikai tad, ja mēs nodrošināsim pareizos nosacījumus, Eiropa atgūs konkurenci un spēs saglabāt savu Eiropas sociālo modeli, saskaroties ar patiesi nežēlīgo globālo konkurenci. Eiropas iedzīvotāji atradīs jaunas darbvietas vienīgi tad, ja mēs sasniegsim izvirzīto mērķi, ka konkurētspējīga rūpniecība rada 20 % no IKP, un sekmīgi atjaunosim Eiropas rūpniecības uzplaukumu. Tādēļ mēs apņemamies īstenot šādas strukturālas reformas Eiropas un dalībvalstu līmenī.

Lai gan populisti apgalvo, ka valsts parāda samazināšana nozīmē suverenitātes zaudēšanu, patiesība ir pilnīgi pretēja: parāda līmeņu samazināšana nozīmē suverenitātes atgūšanu un valdības fiskālo līdzekļu palielināšanu, jo augsts valsts parāda līmenis neļauj rast pietiekamus līdzekļus, lai vērstos pret jauniem iespējamiem satricinājumiem, kas mazina spēju veikt ieguldījumus.

• Mēs uzstājam, ka pilnībā un saskaņoti ir jāpiemēro un jāīsteno Stabilitātes un izaugsmes paktā izklāstītie apstiprinātie noteikumi, lai atjaunotu privāto ieguldītāju uzticēšanos.

Komisijas īstenotā pieeja ir pareiza: Eiropai jābūt lielai lielās lietās un mazai mazās lietās. Konsolidācija pirmkārt un galvenokārt nozīmē spēkā esošo noteikumu piemērošanu, vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu, visu vienotā tirgus — ES izaugsmes dzinējspēka — sniegto priekšrocību izmantošanu bez jebkādām izmaksām.

• Mēs mudinām Komisiju uzraudzīt un pienācīgi ņemt vērā proporcionalitātes un subsidiaritātes principus. Preču tirgus ir jāstiprina, labāk uzraugot tirgus dalībniekus, izstrādājumus un valstu noteikumus un tiesību aktus.
• Mēs mudinām Komisiju vēl vairāk stiprināt Eiropas pusgada procesu, palielinot dalībvalstu līdzatbildību, vienlaikus koncentrējot savus priekšlikumus uz mērķtiecīgām un nozīmīgām reformu jomām. Savukārt dalībvalstīm ir jāapņemas šīs reformas labāk īstenot.

ES konkurences politikai ir būtiska nozīme Eiropas sociālās tirgus ekonomikas darbībā un iekšējā tirgus potenciāla pilnīgā īstenošanā.

• Mēs aicinām stingri piemērot ES un dalībvalstu konkurences tiesības, kontrolējot un ierobežojot negodīgas tirgus prakses, kas izriet no monopoliem un dominējoša stāvokļa tirgū.
• Konkurences politika ir jāsaskaņo ar ES stratēģiskajiem mērķiem, ļaujot Eiropas uzņēmumiem konkurēt pasaules tirgos.

Mēs varētu palielināt IKP vēl par 4 %, uzlabojot vienotā tirgus integrāciju, jo īpaši digitālajā jomā. Mēs vēlamies izveidot globāli konkurētspējīgu, inovatīvu un uz iedzīvotājiem orientētu digitālo vienoto tirgu. Lai saglabātu konkurētspēju, mūsu rūpniecībai jākļūst digitālai.

• Attiecībā uz Šengenas zonu ETP grupa uzsver, cik svarīgi ir saglabāt atvērtas robežas, lai nodrošinātu Eiropas konkurētspēju. Mēs atbalstām visus centienus pilnībā saglabāt šo Eiropas integrācijas pīlāru, neraugoties uz problēmām, ko rada bēgļu krīze.
• Mēs uzskatām, ka patērētājus nedrīkst diskriminēt, pamatojoties uz viņu atrašanās vietu. Ir jāvēršas pret diskriminējošu praksi, piemēram nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu. Mēs uzskatām, ka ir jānovērš šķēršļi, kas kavē e-tirdzniecības pārrobežu attīstību.
• Mēs vēlamies paātrināt Eiropas rūpniecības digitalizāciju ar mērķtiecīgu e-prasmju apmācību, veidojot tīklus un nepieciešamo infrastruktūru. Visām dalībvalstīm ir apņēmīgi jāveicina infrastruktūras ieviešana un jāturpina rūpniecības digitalizācija, Komisijai koordinējot standartizācijas pasākumus.
• Mēs vēlamies, lai Eiropa sekmētu ieguldījumus veicinošu politikas nostādni jaunu tehnoloģiju, piemēram, 5G, lielo datu tehnoloģijas, mākoņdatošanas un lietiskā interneta, attīstībai.

Eiropa nepārprotami nav sasniegusi savu izvirzīto mērķi 3 % no IKP novirzīt pētniecībai un izstrādei, jo īpaši grūtības rodas, cenšoties sasniegt mērķi, ka 2 % no paredzētā finansējuma nodrošina privātais sektors. Progress šajā jomā ir iespējams tikai tad, ja mēs mainām tiesisko un finanšu regulējumu.

• Mēs vēlamies uzlabot pētniecības vidi, it īpaši attiecībā uz MVU un jaunuzņēmumiem, tostarp samazinot pārmērīgas birokrātiskas prasības un uzlabojot tiesisko regulējumu (piemēram, bankrota tiesības, tirdzniecības kodeksu, piekļuvi riska kapitālam) un atbalstot ar pētniecību saistītu jaunu uzņēmumu izdalīšanos no jau esošiem uzņēmumiem.
• ETP grupa vēlas inovatīvus pētījumus pārveidot par reālas uzņēmējdarbības modeļiem. Šā mērķa sasniegšanai ir nepieciešama labāka mijiedarbība un sadarbība starp dažādām ES finansējuma programmām. Tāpēc mēs atbalstām Komisijas plānus izstrādāt MVU paredzētu rokasgrāmatu.

Mūsu grupa ir pastāvīgi strādājusi ar konkrētiem Komisijas ierosinātiem projektiem un turpinās tos atbalstīt, lai MVU atvieglotu finansēšanas nosacījumus, tostarp saistībā ar riska kapitālu un citiem pamatkapitāla finansējuma veidiem, jo MVU rada 8 no katrām 10 darbvietām.

• Pamatojoties uz Komisijas rīcības plānu par kapitāla tirgu savienību, PPE grupa steidzamā kārtā apspriedīs noteikumus par vērtspapīrošanu un riska kapitālu, lai nodrošinātu labvēlīgu sistēmu MVU, ģimenes uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem.
• Tikai 13 % no mūsu MVU veic uzņēmējdarbību ārpus ES robežām, tādēļ ES vajadzētu atbalstīt MVU internacionalizāciju. Mēs cīnīsimies, lai mūsu MVU iegūtu lielāku tirgus daļu ārpus ES.
• Mēs aicinām Komisiju uzlabot regulējumu banku finansējumam un kapitāla prasībās saglabāt MVU atbalsta faktoru.
• Mēs turpināsim veicināt pienācīgu finansējumu budžeta instrumentiem un programmām, kuru mērķis ir atvieglot finansējuma pieejamību privātiem uzņēmumiem, īpašu uzmanību pievēršot MVU un jaunuzņēmumiem. Kohēzijas politika ir galvenais stratēģiskais, uz rezultātiem orientētais Savienības instruments ieguldījumiem, izaugsmei un nodarbinātībai, kas ir cieši saistīts ar Eiropas pusgadu. Mēs uzsveram, cik svarīgi ir ciešāk saskaņot kohēzijas politikas ieguldījumu ar citu Savienības politikas nostādņu ieguldījumu, radot sinerģijas un palielinot sviras efektu. Visu ES fondu, jo īpaši Eiropas Stratēģisko investīciju fonda, darbībai ir jābūt vērstai uz mūsu ražošanas nozaru konkurētspējas palielināšanu.

Nosakot faktisko pensionēšanās vecumu, ir jāņem vērā paredzamais mūža ilguma pieaugums un demogrāfiskās tendences. Dalībvalstīs, kurās valdību vada Tautas partija, ir pierādījies, ka tas palīdz stabilizēt iemaksas sociālajā apdrošināšanā, dodot stimulu darbvietu veidošanai un vienlaikus stabilizējot publiskās finanses.

• Mēs aicinām, veidojot pensiju sistēmas, ņemt vērā demogrāfisko situāciju un piedāvāt mērķtiecīgus stimulus vecāka gadagājuma darba ņēmēju nodarbināšanai.

 Jaunu un stabilu darbvietu radīšanā būtiska nozīme ir efektīviem darba tirgiem.

• Mēs aicinām dalībvalstis padarīt savus darba tirgus elastīgākus, vienlaikus nepieļaujot nedrošu nodarbinātību. Dalībvalstīm ir jāpastiprina pasākumi, kuru mērķis ir samazināt nedeklarētu darbu un palielināt līdzdalību darba tirgū, īpaši jauniešiem, tajā pašā laikā samazinot nodokļus par darbaspēku, lai darbs atmaksātos, vienlaikus saglabājot vispārējos nodokļu ieņēmumus.
• Eiropā ir jāpalielina darbaspēka mobilitāte, uzlabojot darba ņēmēju nodarbinātību ārvalstīs, pilnībā atzīstot viņu prasmes un kvalifikāciju, un būtiskus centienus ieguldot mūsu darbaspēka valodu prasmes uzlabošanā.
• Izmantojot labākās prakses pieeju, dalībvalstīm būtu jāmācās vienai no otras, piemēram, ieviešot duālās profesionālās izglītības sistēmas, kas ir izrādījušās īpaši noderīgas, mācot darba tirgū pieprasītās prasmes. Komisijas jaunu prasmju stratēģija var nodrošināt būtisku impulsu šajā jomā.
• Ir jāpieliek visi centieni, lai palielinātu sieviešu līdzdalību darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot sieviešu uzņēmējdarbības veicināšanai.
• ES iestādēm un visām valsts pārvaldes iestādēm ir jāstrādā, lai nodrošinātu, ka ES iedzīvotāji ir apguvuši mūsdienās nepieciešamās digitālās prasmes. Mums ar mūžizglītības palīdzību ir jānodrošina, ka šīs prasmes iet kopsolī ar tehnoloģiju attīstību.
• Ir jāmaina uzņēmējdarbības kultūra, nodrošinot elastīgus un pievilcīgākus darba apstākļus, arī tāpēc, lai varētu izturēt sīvo starptautisko konkurenci attiecībā uz kvalificētiem darbiniekiem.

Iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir visas tiesības uz efektīvu valsts pārvaldi, un tas ir viens no kritērijiem, lai iestātos ES. Ņemot vērā arvien pieaugošo savstarpējo atkarību iekšējā tirgū, valsts pārvaldes kvalitāte ir kļuvusi par ļoti nozīmīgu konkurētspējas nodrošināšanas faktoru. Tomēr pārāk bieži administratīvie šķēršļi palielina izmaksas uzņēmumiem, jo īpaši MVU un jaunuzņēmumiem, kā arī kavē inovāciju un darbvietu radīšanu.

• Mēs pieprasām obligātu MVU testu. Ikvienā ietekmes novērtējumā ir jāanalizē arī ietekme uz MVU, samazinot regulatīvo slogu, kā arī novēršot un samazinot birokrātiskās izmaksas.
• Mēs aicinām dalībvalstis un Eiropas Komisiju ieviest efektīvu, lietderīgu un pārredzamu valsts pārvaldi visos tās līmeņos, pilnībā izmantojot e-pārvaldes instrumentus, jo valsts pārvalde nevar iztikt bez digitalizācijas.

Enerģija ir viens no galvenajiem elementiem, kas nodrošina Eiropas ekonomikas konkurētspēju un jo īpaši mūsu rūpniecības konkurētspēju. PPE grupas enerģētikas un klimata politika veicina Eiropas rūpniecības konkurētspēju, jo mēs iestājamies par pašreiz notiekošā deindustrializācijas procesa apturēšanu un Eiropas rūpniecības atjaunošanu.

• Mūsu mērķis ir nodrošināt stabilu, pārdomātu un ilgtspējīgu enerģijas piegādi par saprātīgu cenu mūsu uzņēmumiem, jo īpaši rūpnieciskajiem patērētājiem, un mājsaimniecībām.
• Veidojot Eiropas enerģētikas savienību, būtiski ir likvidēt šķēršļus brīvai enerģijas plūsmai pāri valstu robežām.