Inovācija ir galvenais faktors, lai nodrošinātu darbavietas un sasniegtu ES klimata mērķus

„Mums jānodrošina, lai rūpniecības darba vietu un konkurētspējas saglabāšana, kā arī mūsu klimata mērķu sasniegšana vairs nebūtu pretrunā viena ar otru,” brīdināja Eiropas Parlamenta deputāts Pīters Līze (Peter Liese) — EPP grupas klimata politikas runasvīrs un Eiropas Parlamenta galvenais sarunu vedējs par Eiropas emisiju tirdzniecības sistēmas (ETS) pārskatīšanu —, šodien prezentējot savu ziņojuma projektu.

„Mums jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu elektroenerģijas cenu samazināšanos. Galvenais priekšnoteikums tam ir ieguldījumi inovācijās. Tām ES dalībvalstīm, kas elektroenerģiju galvenokārt iegūst no klimatneitrāliem vietējiem enerģijas avotiem — piemēram, Portugālei, Zviedrijai un Somijai —, ir salīdzinoši zemas elektroenerģijas izmaksas salīdzinājumā ar Vāciju un Itāliju, kuras ir ļoti atkarīgas no fosilā kurināmā. Tāpēc emisiju tirdzniecībai jānodrošina spēcīgāki stimuli nekā iepriekš, lai veicinātu ieguldījumus vietējā tīrā enerģijā. Tas attiecas galvenokārt uz dalībvalstu ieņēmumiem. Finanšu ministri visā Eiropā ir atkārtoti radījuši neskaidrības ar grāmatvedības trikiem. Kā referents es iesniedzu priekšlikumu, kas vēl vairāk nostiprina Komisijas pamatoto pieeju šajā jomā.”

Savā ziņojuma projektā Liese aicina nevis tikai 50 % no ETS ieņēmumiem atkārtoti ieguldīt ETS1 nozarēs, kā to ierosina Komisija, bet gan pat 75 %. Turklāt viņš ierosina noteikt apakškvotu energoietilpīgajām nozarēm, kurām pastāv risks pārvietot savu darbību un tādējādi radīt oglekļa noplūdi. 

„Svarīgi ir arī palielināt bezmaksas kvotu skaitu. Komisija ierosina to palielināt par 47 % salīdzinājumā ar pašreizējo sistēmu. Es aicinu uz vēl lielāku palielinājumu, jo īpaši laikposmā līdz 2030. gadam. Tomēr pretī ir pareizi prasīt uzņēmumiem veikt ieguldījumus. Es ierosinu pakāpenisku sākumu. 2031. gadā prasība veikt ieguldījumus būtu jāpiemēro tikai tai bezmaksas kvotu daļai, kas ir jauna salīdzinājumā ar pašreizējo sistēmu. Tomēr gadu gaitā šī prasība palielināsies un līdz 2040. gadam tai vajadzētu būt stingrākai nekā Komisija ierosinājusi. Atklāti sakot: ikviens, kurš līdz 2040. gadam vēl nebūs uzsācis dekarbonizācijas projektu, vairs nevarēs saņemt atbalstu bezmaksas kvotu veidā,” teica Liese.

Ziņojumā kopumā tiek atbalstīta Komisijas pieeja, taču tā tiek nedaudz mainīta, jo īpaši attiecībā uz kvotu kopējo samazinājumu — proti, samazināšanas ceļu, kas ir izšķirošs klimata aizsardzībai. „Pašreizējā sistēma ir vērsta uz 2030. gada mērķa sasniegšanu, jo desmitgades vidū mēs krasi paaugstinājām savas ambīcijas (saistībā ar „Zaļo darījumu“), tāpēc emisiju samazināšanas ceļš šobrīd ir īpaši straujš. Neviens nevar nopietni apgalvot, ka visām ETS nozarēm, tostarp aviācijas nozarei, ir reāli sasniegt nulles emisijas līdz 2039. gadam. Pat kompensācija, izņemot CO2 no atmosfēras, pašlaik nav iespējama. Pašreizējā sistēma ir nereālistiska. Samazināšanas plāna pielāgošana pilnībā atbilst ES 2040. gada mērķim un klimata neitralitātes mērķiem“, norādīja Liese.

EPP grupa uzstāj, ka uzņēmumiem, kuri jau ir sākuši investēt, reforma nedrīkst radīt nelabvēlīgu situāciju. „Komisijas priekšlikums atbalsta tā sauktos „līderus“. Piemēram, tie var saņemt bezmaksas kvotas līdz 2040. gadam, pat ja vairs nerada nekādas emisijas. Tomēr es ierosinu veikt papildu izmaiņas, piemēram, nodrošināt, ka katras nozares 10 % vadošie uzņēmumi ne tikai saņem nepieciešamās bezmaksas kvotas, bet pat vairāk, un ka tiek pievērsta lielāka uzmanība tā saucamajiem klimata nolīgumiem ar uzņēmumiem (Carbon Conference for Difference),” piebilda Liese.

Visas politiskās grupas tiek aicinātas konstruktīvi strādāt, lai līdz 2027. gada februārim panāktu vispārēju politisku vienošanos par ETS reformu.