ETS reforma var nodrošināt darba vietu saglabāšanu un klimata mērķu sasniegšanu

„Šodiena ir laba diena klimata aizsardzībai un mūsu rūpniecības nozaru konkurētspējai. Pirmkārt, tā ir laba diena nodarbinātībai,“ teica Eiropas Parlamenta deputāts Pīters Līze (Peter Liese), kurš ir Eiropas Parlamenta galvenais sarunu vedējs gaidāmajā ES emisiju tirdzniecības sistēmas (ETS) reformā. 

Eiropas Komisija šodien ierosinājusi grozījumus ETS, samazinot lineāro samazinājuma koeficientu no pašreizējiem 4,4 % līdz 3,7 %, sākot no 2031. gada. No 2036. gada tas tiks vēl vairāk samazināts līdz 1,7 %. 

„Tagad ir skaidrs, ka emisiju tirdzniecība — pasaulē vissvarīgākais klimata aizsardzības instruments — paliks spēkā. Komisija atzīst, ka nav jēgas jau 2039. gadā prasīt nulles emisijas no energoietilpīgajām nozarēm vai aviācijas. Šīs izmaiņas ir pilnībā saderīgas ar ES 2040. gada klimata mērķi un mērķi panākt klimata neitralitāti līdz 2050. gadam,” uzsvēra Liese.

Viens no reformas galvenajiem aspektiem ir bezmaksas kvotu skaita palielināšana. Bezmaksas kvotu pakāpeniska atcelšana saskaņā ar oglekļa robežu korekcijas mehānismu (CBAM) tiks atlikta no 2034. gada līdz 2038. gadam. Savukārt no 2031. gada tiks piemēroti stingrāki nosacījumi: uzņēmumiem būs jāiesniedz investīciju plāni, un daļa kvotu tiks piešķirta tikai tad, kad tiks uzsākta klimata draudzīgu iekārtu būvniecība.

„Mēs vēlamies dot rūpniecībai vairāk laika, taču šajā periodā uzņēmumiem nedrīkst sēdēt rokas klēpī un neko nedarīt; tā vietā tiem jāgatavo konkrēti ieguldījumu plāni. Klimata aizsardzība, kas izraisa bezdarbu, nav globāls paraugs. Mūsu mērķis ir veicināt ieguldījumus ES, un šis priekšlikums to sasniedz daudz efektīvāk,“ uzsvēra Liese.

„Dekarbonizācijas līderus nedrīkst sodīt,“ teica Liese. Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu 10 % uzņēmumu ar vismazāko emisiju apjomu tiktu atbrīvoti no nosacījumu piemērošanas, un uzņēmumi ar nulles emisijām varētu palikt ETS līdz 2040. gadam, nevis līdz 2030. gadam, lai finansētu ieguldījumus, izmantojot bezmaksas kvotas.

Gan Padomei, gan Parlamentam savas nostājas jānosaka līdz šā gada beigām, lai janvārī varētu sākties trīspusējās sarunas. „Šis grafiks ir ļoti ambiciozs, bet nepieciešams. Jo ātrāk mums būs skaidrība, jo labāk,“ teica Liese.