Eiropas mājokļu tirgus pārveide

Iedomāsimies jauna pāra ikdienu. Viņi dzīvo nelielā dzīvoklī, abiem ir stabils darbs. Viņi ir darījuši visu “pareizi” - cītīgi mācījušies, atraduši labu darbu un pamazām iekrājuši līdzekļus kopdzīvei. Tomēr realitāte izrādās skarbāka - arvien pieaugošās īres izmaksas liek viņiem pieņemt smagu lēmumu. Mājokļa iegāde finansiālu iemeslu dēļ nav iespējama, un viņi ir spiesti pamest ne tikai savu dzīvokli, bet arī pilsētu, kuru iemīlējuši un kurā bija cerējuši veidot savu nākotni.

Eiropas Savienībā mājoklis daudziem jaunajiem eiropiešiem vairs nav tikai dārgs - tas kļūst pat nepieejams. Kopš 2010. gada mājokļu cenas ir pieaugušas par aptuveni 60%, bet īres maksas - par 30%. Daudzās Eiropas pilsētās cilvēki ir spiesti atvēlēt gandrīz pusi savu ienākumu mājokļa nodrošināšanai. Statistika rāda, ka vismaz piektajai daļai Latvijas iedzīvotāju mājokļa izdevumu segšana ir apgrūtinoša. Aptuveni 16% īrniekiem Latvijā mājokļa izmaksas pārsniedz 40% no ienākumiem, kas liecina par būtisku mājokļu pieejamības problēmu daļai sabiedrības.

Ņemot vērā šos izaicinājumus, martā Eiropas Parlamentā pieņēmām vēsturē pirmo ziņojumu par mājokļu krīzi Eiropas Savienībā. 

Problēmas Eiropas Savienības dalībvalstīs atšķiras. Ja Dienvideiropā spiedienu rada īstermiņa īres mājokļi, Centrāleiropā - mājokļu trūkums, tad Baltijas valstīs izaicinājumi ir pavisam citi, tai skaitā padomju okupācijas laikā būvētās un šobrīd vairs kvalitātei neatbilstošās dzīvojamās ēkas. Tāpat, jauniem cilvēkiem ir grūti iegādāties pirmo mājokli - banku prasības ir pārāk augstas. Senioriem un ģimenēm smags slogs ir apkures rēķini nesiltinātajās ēkās, savukārt reģionos bieži trūkst finansējuma.

Ir pēdējais laiks jaunam mājokļu kursam Eiropas iedzīvotājiem. Pateicoties ETP grupai, Eiropas Parlaments aicinājis Eiropas Komisiju beidzot nākt klajā ar Mājokļu vienkāršošanas iniciatīvu.  Dažās valstīs, piemēram, Kiprā, Slovākijā un Rumānijā, būvatļaujas saņemšana var prasīt pat gadus, kas nav pieņemami. Atļaujas saņemšanai nevajadzētu būt ne ilgākai kā 60 dienas. Latvijā šajā ziņā esam priekšā. 

Tāpat,  regulējumam ir jābūt saprotamam un paredzamam. Nav viena universāla risinājuma, jo mājokļu tirgi dalībvalstīs un reģionos atšķiras, tāpēc dalībvalstīm šajā procesā ir vislielākā loma. Eiropai tikmēr ir jāpalīdz novērst šķēršļus un jāpiesaista investīcijas. 

Eiropas Savienībā izvirzītās prioritātes ir skaidras: vienkāršāki noteikumi, ātrākas atļaujas, labāk izmantotas jau pieejamās zemes platības un mērķtiecīgs atbalsts tiem, kuriem tas visvairāk nepieciešams.