Izvēlies valsti
Izvēlies savu valsti, lai uzzinātu vairāk par savas valsts EP deputātiem:
Saturs zemāk redzamo valstu valodās nav pieejams. Izvēlies valsti, ja vēlies sekot jaunumiem angļu valodā vai valstu valodā(s):
Izvēlies valodu:: Latviešu
Ko Jūs meklējat?
23.02.2015
Dokuments par izaugsmi
Šajā mainīgajā pasaulē Eiropa joprojām ir labākā vieta, kur dzīvot. Globalizētajā pasaulē un situācijā, kad vērojamas satraucošas demogrāfiskas tendences, mēs vēlamies aizsargāt savu sociālo tirgus ekonomiku. Lai varētu to atļauties, mums ir jāuzlabo konkurētspēja un jāīsteno Eiropas izaugsmes potenciāls. Mēs vēlamies paturēt konkurētspējīgas ražotnes Eiropā, nevis eksportēt darbvietas uz citām pasaules daļām, tādējādi radot vēl lielāku piesārņojumu.
Mēs vēlamies, lai Eiropa atgūtu savu vadošo lomu pētniecībā, inovācijā un izglītībā. Dalībvalstis ir atbildīgas par virkni svarīgu jomu, piemēram, strukturālajām reformām, elastīgu darba tirgu un konkurētspēju, ko vislabāk var nodrošināt, ja tiek veidots funkcionējošs un patiess dialogs ar sociālajiem partneriem. Bez sociālā taisnīguma nav iespējams panākt ilgstošu stabilitāti. Darbvietu izveides pamats ir funkcionējoša sociāla tirgus ekonomika.
Kā norādīts Lisabonas līgumā, Savienības darbība būs „vērsta uz sociālo tirgus ekonomiku ar augstu konkurētspēju” un tās „mērķis ir panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību”. Eiropai ir būtiska loma, un daudzi tās ieguldījuma aspekti ir aplūkoti pētījumā par Eiropas integrācijas trūkuma radītām izmaksām. Lai stimulētu ilgtspējīgu izaugsmi un palīdzētu radīt darbvietas, jo īpaši gados jauniem eiropiešiem, kuru vidū pašlaik vērojams vislielākais bezdarba līmenis, šā jaunā sasaukuma piecos gados, pamatojoties uz Albufeirā pieņemtajām prioritātēm, EPP grupa savā darbā balstīsies uz šādām piecām prioritātēm:
Bez stabilitātes nav iespējama ilgstoša izaugsme. Un bez izaugsmes nav iespējama ilgstoša stabilitāte. Fiskālās problēmas vienā dalībvalstī ietekmē ne tikai šīs valsts pilsoņus, bet arī ekonomiku un nodarbinātību visā Eiropas Savienībā. Pēdējo gadu laikā dalībvalstis un Savienība ir smagi strādājušas, lai atgūtu uzticēšanos mūsu fiskālajai stabilitātei un finanšu tirgiem.
Mēs esam pārcietuši milzīgu krīzi, un Eiropa lēnām, bet pastāvīgi atgriežas uz ilgtspējīgas izaugsmes ceļa. Tomēr risks joprojām pastāv, un atgūto ticamību nedrīkst apdraudēt. Ir pilnībā jāīsteno un jāievēro noteikumi, kas iekļauti Stabilitātes un izaugsmes paktā, makroekonomiskās uzraudzības sistēmā, divu tiesību aktu kopumā un sešu tiesību aktu kopumā. Tos nedrīkst mainīt un no tiem nedrīkst atkāpties politisku motīvu dēļ.
Šodien uzņemoties atbildību par ilgtspējīgu budžetu veidošanu un lietpratīgu investīciju veikšanu, mēs izvairīsimies no jaunu parādu nastas radīšanas turpmākajām paaudzēm. Dalībvalstīm ir jāievēro Eiropas pusgada satvarā izstrādātie precīzie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, stingrāku uzsvaru liekot uz strukturālām reformām un konkurētspēju ekonomiskās un fiskālās koordinācijas jomā. Galvenā uzmanība tiks pievērsta banku savienības īstenošanai un ieviešanai, lai nodrošinātu, ka bez kavēšanās tiek izveidota uzticama un stabila sistēma.
Mūsu uzņēmumu izaugsme ir cieši saistīta ar finanšu tirgu stabilitāti — MVU un jaunu uzņēmumu izveides finansēšanas problēmas tiks atrisinātas tikai tad, kad tiks izlabotas banku bilances un pareizi ieviesta banku savienība. Ņemot vērā ECB spriedzes testa rezultātus, bankām, kurām ir vajadzīgs lielāks kapitāls, ir obligāti jāievēro tām noteiktais plāns. Mūsu grupa ir pastāvīgi strādājusi pie tā, lai atvieglotu kapitālu tirgu pieejamību MVU. Kapitālu tirgu savienībai būtu jāatbalsta MVU vēlme ieguldīt reālajā ekonomikā, ievērojot stratēģiju „Eiropa 2020”.
Lai veicinātu kapitāla pieejamību maziem uzņēmumiem, svarīga loma ir uzticēta EIB. Ir pilnībā jāizmanto 2013. gadā palielinātais EIB kapitāls. Ir nepieciešams izmantot EIB instrumentiem piešķirto EUR 20 miljardu lielo papildu kapitālu. EIB var iesaistīties un pārņemt savā rīcībā risku gadījumos, kad parastas bankas to pašlaik nevar. Tai vajadzētu paplašināt savas garantijas, piešķirot tās vietējām bankām, kurām ir izšķiroša nozīme reālās ekonomikas finansēšanā, jo īpaši ekonomikas krīzes skartajos reģionos. EIB vajadzētu arī ES līmenī paplašināt tirdzniecības finansēšanas iniciatīvu.
Dalībvalstīm vajadzētu izmantot daļu no saviem struktūrfondu līdzekļiem, lai kopā ar EIB uzņemtos aizdevumu risku un sniegtu aizdevuma garantijas zināšanu un prasmju ieguves atbalstam, kā arī finansējuma pieejamības nodrošināšanai MVU. Pamatojoties uz EIB grupas iniciatīvām par MVU finansēšanas inovatīviem veidiem, mums jāturpina strādāt, lai mudinātu bankas ar aizdevumiem un garantijām darīt pieejamus finanšu resursus, lai nodrošinātu ilgtermiņa riska kapitāla piešķiršanu, neskarot parasto kredītpakalpojumu sektoru un īpašu uzmanību pievēršot reģioniem, kuros kapitāla pieejamība MVU ir ierobežota.
Turklāt ir jāveido alternatīvas banku sektora piedāvātajam finansējumam, jo mums ir vajadzīgi tādi moderni finanšu instrumenti kā riska kapitāls, kolektīvā finansēšana un projektu obligācijas. Kā alternatīvu finansēšanas instrumentu MVU finansēšanai vajadzētu izvērtēt arī finanšu kooperatīvus (krājaizdevu sabiedrības). ES līmeņa un valstu publiskajam iepirkumam un finansējumam ir jābūt vieglāk pieejamam MVU.
Tā kā aizdevumi MVU joprojām ir svarīgs instruments, pamatnosacījumiem vajadzētu būt tādiem, kas atvieglo, nevis apgrūtina šādu aizdevumu saņemšanu. Kapitāla pieejamība MVU ir jānosaka par vienu no prioritātēm investīciju tiesību aktu kopumā, ko Komisija gatavojas izstrādāt un ko mūsu grupa pilnībā atbalstīs. Attiecībā uz valstu valdību plašu atbalstu un cerībām to ieguldījumi tiešām apliecinātu šo kopīgo centienu ticamību.
Īsumā: ES ir jāizmanto un jānosaka stimuli visiem investīciju veidiem — gan publiskajiem, gan privātajiem —, ar kuriem MVU tiek nodrošinātā kapitāla pieejamība. Vajadzētu vēl vairāk veicināt publiskā un privātā sektora partnerību veidošanu.
Eiropai vajadzētu rīkoties atbilstīgi apstākļiem. Bezdarba un lēnas izaugsmes periodos mums maksimāli jāizvairās no apgrūtinoša regulējuma un jāpārskata spēkā esošie noteikumi, atceļot vai pārveidojot tiesisko regulējumu, lai veicinātu darbvietu veidošanos un investīcijas.
Mēs prasām obligāti veikt ietekmes novērtējumu, lai noteiktu jaunu tiesību aktu priekšlikumu iespējamo administratīvo slogu un ar to saistītās izmaksas, un MVU testu. EPP grupa arī ierosina veikt neatkarīgus ES tiesību aktu radīto seku novērtējumus attiecībā uz subsidiaritātes un proporcionalitātes principu ievērošanu. Eiropai ir vajadzīgi sistemātiski priekšlikumi birokrātijas novēršanai. Zviedrijā, Čehijā, Vācijā un Apvienotajā Karalistē jau izveidoto iestāžu darbs rada labu piemēru Eiropas Savienībai.
Atbilstīgi mūsu grupas pieprasījumam jaunajā Eiropas Komisijā ir priekšsēdētāja vietnieks, kurš atbild par labāku regulējumu, un mēs paļaujamies, ka šī jaunā struktūra sniegs labus rezultātus. Aicinām jauno Eiropas Komisiju nodrošināt to, ka par 25 % tiek samazinātas ar birokrātijas slogu saistītās izmaksas, nevājinot mūsu augstos standartus sociālajā, vides un patērētāju tiesību aizsardzības jomā. Būtu sistemātiski jāizvērtē spēkā esošie noteikumi, lai konstatētu to pievienoto vērtību un piemērotību, pilnībā piemērojot turpināmības vai pārskatīšanas klauzulas. Mums būtu jāsekmē tāda regulatīvā vide, kas ļauj jauniem uzņēmumiem sākt uzņēmējdarbību ar samazinātu regulatīvo un administratīvo slogu.
Vienlaikus mums ir arī jāievieš efektīvi noteikumi, ar kuriem tiek pilnveidots vienotais tirgus, kā arī radīta izaugsme un darbvietas. Lai šie centieni būtu veiksmīgi, ir svarīgi pabeigt tiesību aktu izstrādi patērētāju preču drošības un tirgus uzraudzības jomā. Pakalpojumu nozare tiešām veido lielu daļu no ES IKP un ir lielākais darbvietu nodrošinātājs Eiropā. Līdz 2015. gada sākumam jaunajai Eiropas Komisijai vajadzētu konstatēt, kādi pasākumi būtu veicami, lai novērstu atlikušos šķēršļus patiesa vienota enerģijas tirgus izveidē. Ir jāizmanto aprites ekonomikai piemītošais izaugsmes un nodarbinātības potenciāls.
Taču ir skaidrs, ka vislietpratīgākais regulējums nepalīdzēs, ja to pilnībā nepiemēros un neievēros. Joprojām pastāv šķēršļi, kas kavē izaugsmi un darbvietu veidošanu, un dažās dalībvalstīs, izmantojot pārmērīgu reglamentēšanu, tiek radīti jauni šķēršļi. Viens piemērs problēmām, kas rodas, īstenojot tiesību aktus, ir programma „Natura”, kas var kavēt svarīgu investīciju projektu darbību. Eiropas Komisijai šo problēmu risināšana ir jānosaka par prioritāti. Tikai tad mēs varēsim pilnībā izmantot programmas „Natura” izaugsmes un nodarbinātības potenciālu un tikai tad tiks radīti vienlīdzīgi konkurences apstākļi, nodrošinot taisnīgumu mūsu uzņēmumiem.
Attiecībā uz šā sasaukuma laikā īstenojamajiem jaunajiem projektiem īpaša uzmanība tiks veltīta digitālajam vienotajam tirgum. Eksperti lēš, ka efektivitātes radīti ietaupījumi varētu sasniegt līdz EUR 260 miljardus gadā. Tirgus fragmentācija Eiropas Savienībā ievērojami apgrūtina šā tirgus strauju attīstību. To kavē arī tas, ka patērētāji ne pārāk uzticas darījumu veikšanai tiešsaistē.
Tādēļ mums ir jānodrošina Patērētāju tiesību direktīvas, kā arī strīdu alternatīvas izšķiršanas un strīdu izšķiršanas tiešsaistē noteikumu īstenošana un izpilde. Ir svarīgi nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem, kas darbojas šajā nozarē, un īpaša uzmanība ir jāpievērš konkurences noteikumu izpildei. Ātri pabeidzot darbu pie Telekomunikāciju vienotā tirgus tiesību aktu kopuma, tiks pielikts punkts viesabonēšanai un nodrošināta saskaņotāka frekvenču piešķiršana un tiesiskais regulējums tīkla neitralitātes principam. 2016. gadā plānotā Telekomunikāciju regulas noteiktu daļu pārskatīšana ļaus mums izvērtēt, cik lielā mērā noteikumi atbalsta investīcijas šajā jomā un stiprina Eiropas tirgu. Mūsu pilsoņu digitālo prasmju uzlabošana ir galvenā prioritāte. Mums ir jāpielāgo izglītības sistēmas jaunajiem izaicinājumiem digitālajā jomā.
Lai radītu uzticēšanos digitālajam tirgum būtiski ir nodrošināt datu aizsardzību, un līdz šā gada beigām Padomei ir jāpabeidz kopīgo datu aizsardzības noteikumu pirmais lasījums. Komisijai ir lūgts nākamgad iesniegt tiesību aktu priekšlikumus par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, kā arī priekšlikumus par to ieviešanu. Globālās ekonomikas apstākļos tie ir ārkārtīgi svarīgi digitālā tirgus potenciāla pilnvērtīgā izmantošanā. Mums ir nepieciešama spēcīga Eiropas stratēģija interneta drošībai un cīņai pret tiesību uz privātumu pārkāpšanu. Lai izstrādātu tiesisko regulējumu tādu jautājumu risināšanai kā lietisks internets, ievērojot privātumu tiešsaistē, ir nepieciešama analīze.
Visbeidzot, pilnībā izmantot vienotā tirgus potenciālu un reāli apturēt bezdarbu būs iespējams tikai tad, ja Eiropas darba tirgū tiks nodrošināta lielāka mobilitāte.
Eiropas budžets struktūrpolitiku jomā līdz 2020. gadam pārsniedz EUR 350 miljardus un ir svarīgs instruments investīciju, konkurētspējas un solidaritātes nodrošināšanā un stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā. Mūsu mērķis ir izveidot investīciju kritisko masu un nodrošināt Eiropas strukturālo un investīciju (ESI) fondu maksimālu rezultātu. Valstu budžetu un ESI fondu konverģence būtu jānodrošina, slēdzot partnerattiecību nolīgumus. Pēc iespējas drīzāk būtu jāizstrādā un rūpīgi jāizvērtē valstu stratēģijas, lai iekļautu tajās ESI efektīvu izlietošanu, kā arī skaidru virzību uz izaugsmi un nodarbinātību. Šie finanšu līdzekļi ir jāizmanto tā, lai ar tiem tiktu sekmēta izaugsme, pienācīgi ņemot vērā katrai valstij izstrādātos ieteikumus. Taču mēs varēsim stimulēt izaugsmi un nodarbinātību un palīdzēt tiem, kas nonākuši trūkumā, tikai tad, ja finansējums tiks piešķirts savlaicīgi un patiešām sasniegs savu sākotnēji noteikto mērķi. Tādām programmām kā „Apvārsnis” un COSME ir būtiska nozīme mūsu izaugsmes stratēģijā.
Lielāks līdzekļu apmērs ir darīts pieejams, svarīgās izaugsmi un nodarbinātību sekmējošās ES programmās līdzekļus piešķirot ātrāk, nekā bijis paredzēts.
ETP grupa nepieļaus to, ka izaugsmi sekmējošām programmām vai tādām politiskām prioritātēm kā ESF tiek samazināti līdzekļi, kavēta to piešķiršana vai šie līdzekļi netiek pareizi pārvaldīti, jo tas apdraud svarīgos stimulus, par kuriem Parlaments un Padome ir panākuši vienošanos. Lai nodrošinātu to, ka ES var izpildīt visas juridiskās saistības, ETP grupa ir apņēmusies rast risinājumu atkārtotam maksājumu apropriāciju trūkumam ES budžetā. Mūsu grupa uzskata, ka pašreizējā situācija un vairāku valstu valdību attieksme ir ciniska un nepieņemama. Attiecībā uz Eiropas Jaunatnes iniciatīvu mēs esam nobažījušies par to, ka tikai dažas dalībvalstis ir sākušas izmantot finansējumu, un prasām, lai tiktu darīts viss nepieciešamais pieteikuma procesa atvieglošanai. Šī iniciatīva kopā ar Eiropas garantiju jaunatnei var izrādīties ārkārtīgi lietderīga centienos novērst nodarbinātības nestabilitāti jauniešu vidū. Gan daudzgadu finanšu shēmas 2016. gadā plānotajā vidusposma pārskatīšanā, gan gada budžetos būtu jāparedz turpmāka virzība uz inovāciju, investīcijām, nodarbinātību un izaugsmi, izvērtējot investīciju instrumentu pastiprinātāku izmantošanu, lai palielinātu ES budžeta sviras efektu.
Tā kā Eiropas ekonomika darbojas uz reālās ekonomikas pamatiem, mūsu mērķis ir stiprināt rūpniecības konkurētspēju un paturēt ražošanu Eiropā. Eiropai jāsasniedz stāvoklis, kad rūpniecība veido 20 % no ES IKP. Mums jāizmanto visi līdzekļi un resursi, jo īpaši zinātnes jomā, atbalstot spēcīgu pētniecības politiku un veidojot augstas kvalitātes apmācību un izglītību, lai saglabātu dalībvalstu inovatīvo rūpniecības uzņēmumu konkurētspēju, it sevišķi tādās stratēģiskās nozarēs kā aeronautika, autobūve, farmācija un ķīmiskā rūpniecība. Rūpniecība un pakalpojumi iet roku rokā ar modernu, inovatīvu ekonomiku.
ETP grupa darīs visu, kas tās spēkos, lai izvairītos no tā, ka Eiropas rūpniecībai tiek uzlikts lielāks slogs nekā tās konkurentiem pasaulē. Mēs nevēlamies, lai pasaules konkurences telpā mūsu rūpniecība tiktu vēl vairāk apgrūtināta. Mums ir jāatrod pareizais līdzsvars starp nepieciešamo vides regulējumu un sekām, ko tas rada attiecībā uz Eiropas rūpniecības izmaksām un konkurētspēju. Jaunu tehnoloģiju strauja attīstība padara šo kompromisu vieglāku nekā jebkad iepriekš. Tajā pašā laikā videi draudzīgu tehnoloģiju attīstībai vajadzētu kļūt par ļoti svarīgu Eiropas rūpniecības nozari.
Pieejamas un starptautiski konkurētspējīgas enerģijas izmaksas patērētājiem un uzņēmumiem ir viens no mērķiem, bet Eiropai arī jāgūst labums no savstarpēji labi saistīta un funkcionējoša iekšējā enerģijas, transporta un telekomunikāciju tirgus. Ar Komisijas tiesību aktu kopumu investīciju jomā ir jārada jauns stimuls, lai to panāktu.
Kopā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu tas varētu piesaistīt publiskas un privātas investīcijas tādu steidzami nepieciešamu infrastruktūras projektu straujai īstenošanai kā Eiropas transporta tīkls transporta nozarē un 248 kopīgu interešu projekti enerģētikas nozarē.
Transports ir Eiropas izaugsmes veicināšanas mehānisma pamats. Ar tiesību aktu projektiem Eiropas dzelzceļa un aviācijas jomā ir jārada reāls progress, un tie būtu ātri jāpieņem. Eiropas dzelzceļa tirgus un jaunas paaudzes gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas (SESAR) pabeigšana ir pārbaudījums Eiropas spējai risināt jautājumus infrastruktūras jomā.
3 available translations
Table of content