Rīcības plāns Eiropas demokrātijas aizsargāšanai

Laikā, kad Krievija un citi ārēji dalībnieki prettiesiski un ļaunprātīgi mēģina ietekmēt demokrātiskos procesus Eiropā, liela mūsu uzmanība ir jāpievērš Eiropas demokrātijas aizsardzības jautājumam. Pēdējos gados esam redzējuši neskaitāmus piemērus, kad Krievija mēģinājusi ietekmēt Eiropas vēlēšanas, sistemātiski izplatot dezinformāciju vai veicot darbības, kuru mērķis ir graut sabiedrības uzticību demokrātiskajām institūcijām. Nesen tika apstiprināti Krievijas centieni ietekmēt oktobrī notikušās Čehijas parlamenta vēlēšanas, izmantojot tā sauktās troļļu fermas un ārvalstu operācijas. Šā gada sākumā, Vācijas vēlēšanu laikā, uzmanību piesaistīja “doppelgänger” fenomens (nosaukums cēlies no vācu vārda “dubultnieks”), kad Krievijas interesēs tika radītas pazīstamu ziņu portālu kopijas, lai izplatītu nepatiesus un prokrieviskus vēstījumus.

Tāpat, Eiropā plaši apspriests Krievijas iejaukšanās piemērs ir pagājušā gada Rumānijas prezidenta vēlēšanas, kuras pat nācās pārcelt, kad tika atklāta Krievijas iejaušanās. Šajā gadījumā izlūkdatu ziņojumi atklāja sistemātisku Krievijas sociālo tīklu viltus kontu izmantošanu, lai ietekmētu priekšvēlēšanu debates, savukārt valsts centrālā vēlēšanu iestāde kļuva par mērķi plaša mēroga kiberuzbrukumiem. Sociālā mediju platforma TikTok ziņoja, ka pēc vēlēšanām ir dzēsusi 175 000 viltus kontu!

Arī Latvijai jau izsenis ir labi zināmas Krievijas dezinformācijas un propagandas operācijas. Nupat kārtējo reizi atklāts, ka  Krievijas specdienesti Krievijas naratīvu izplatīšanai izmanto tos Latvijas iedzīvotājus, kurus izdodas savervēt sociālo mediju platformā Telegram, kā arī Krievijas apmeklējumu laikā. 

Šī Eiropai savā ziņā jaunā realitāte vēl vairāk nostiprina nepieciešamību Eiropas Savienības līmenī vienoties par visaptverošu pieeju, lai labāk aizsargātu mūsu demokrātiskās sistēmas no ārvalstu iejaukšanās. Lai gan ar kavēšanos, Eiropas Komisija pagājušā nedēļā nāca klajā ar piedāvājumu Eiropas demokrātijas aizsardzības sistēmai, izklāstot konkrētus ES līmeņa pasākumus ārējās ietekmes mazināšanai.

Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas vēstījums ir skaidrs: mums vairs neder fragmentāri un vispārīgi risinājumi. Eiropai nepieciešama ambicioza un drosmīga reformu programma demokrātijas aizsardzībai. Lai stiprinātu mūsu demokrātisko noturību, saredzam šādus galvenos rīcības punktus.

1. Stipra Eiropas rīcībspēja.

Ir ievērojami jāpastiprina līdzšinējās aktivitātes ārvalstu iejaukšanās un dezinformācijas identificēšanai un reaģēšanai uz to. Kā galvenajam mērķim jākalpo ietekmes operāciju atklāšanai un neitralizēšanai to norises laikā, nevis tikai to analīzei pēc tam. Šajā procesā ir jāintegrē dažādi pretpasākumi, piemēram, ES sankciju mehānismi. Eiropas Komisijas apņemšanās izveidot Eiropas Demokrātiskās izturības centru ir svarīga, bet tas nedrīkst būt tikai simbolisks birojs Komisijas ēkā. Jaunajai struktūrai ir jādarbojas kā izcilības centram, tai jābūt ar neatkarīgu un ar ilgtspējīgu finansējumu.

2. Spēcīgas Eiropas vēlēšanu sistēmas un infrastruktūra.

Katrai ES dalībvalstij ir savas demokrātiskās tradīcijas un vēlēšanu procedūras. Tomēr pastāv arī daudz kopīga un līdzīga. Eiropas demokrātijas aizsardzības sistēmas ietvaros ir steidzami jāievieš vēlēšanu sistēmu klasifikācija un tā jāklasificē ka daļa no ES kritiskās infrastruktūras, kā arī jānostiprina Eiropas sadarbības tīkls vēlēšanu jomā.

3. Skaidri digitālās iesaistīšanās noteikumi.

Vārda brīvība, tostarp tiešsaistē, ir fundamentāla vērtība. Tomēr arī digitālajā vidē ir nepieciešami noteikumi. Lielākajām sociālo tīklu platformām ir jāveic konkrēti pasākumi, lai mazinātu to ļaunprātīgu izmantošanu, piemēram, sistemātisku dezinformācijas izplatīšanu vēlēšanu laikā. Tāpat, tām jābūt vēl proaktīvākām, lai novērstu ļaunprātīgu rīcību pirms tā vēl ir īstenota. 

4. Spēcīgi neatkarīgie plašsaziņas līdzekļi un pilsoniskā sabiedrība.

Ir vairāk kā būtiski izglītot sabiedrību, lai tā būtu zinoša un izturīga pret ietekmes operācijām. Tādās valstīs kā Ungārija neatkarīgo mediju un pilsoniskās sabiedrības darbības telpa ir kļuvusi arvien ierobežotāka. Tāpēc ES demokrātiskās aizsardzības stiprināšanai ir jāietver arī mediju brīvības aizsardzība, pilsoniskās sabiedrības pilnvaru paplašināšana un mediju lietotprasmes veicināšana iedzīvotāju vidū, lai nodrošinātu, ka pati sabiedrība spēj kritiski izvērtēt informāciju un pretoties dezinformācijas kampaņām.

5. Uzlabota ES spēja reaģēt uz hibrīdapdraudējumiem.

Mēģinājumi destabilizēt sabiedrību vai graut sabiedrības uzticību var izpausties dažādi — sākot trešo valstu apzinātas nelegālas migrācijas plūsmas jeb migrācijas instrumentalizācijas izmantošanas, ko esam piedzīvojuši arī Baltijas valstīs, līdz enerģētikas infrastruktūras sabotāžai. ES ir jāuzlabo savu aģentūru aprīkojums, lai palīdzētu dalībvalstīm aizsargāties pret šādiem hibrīda uzbrukumiem. Tas ietver tādu aģentūru kā Europol (Eiropas policijas sadarbības aģentūra), Frontex (Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra) un Eurojust (Eiropas tiesu iestāžu sadarbības aģentūra) pilnvaru precizēšanu un stiprināšanu.

6. Atbalsts ES kaimiņvalstīm.

ES kaimiņvalstis ir vairāk pakļautas ārvalstu ietekmes mēģinājumiem nekā ES dalībvalstis, jo īpaši no Krievijas puses. Moldova ir īpaši uzskatāms piemērs. Eiropas demokrātijas aizsardzība būs jaudīga tikai tad, ja atbalstīsim ES kaimiņvalstis to cīņā pret ārējo ietekmi.

Aizvien neskaidrākā globālajā vidē mums ir jāaizsargā mūsu pašu Eiropas valstu savstarpēja sadarbība, ir jāaizsargā mūsu demokrātija un mūsu kopējās vērtības.