Pasaules preses brīvības diena: demokrātijas frontes līnija ir tuvāk, nekā jūs domājat

Daži žurnālisti dodas uz kara zonām, lai ziņotu par konfliktiem, taču arvien vairāk žurnālistu atklāj, ka īstā cīņa notiek mājās. Dafnes Karuānas Galizijas, Pētera R. de Vrīsa, Jāna Kucjaka un viņa līgavas slepkavības nebija atsevišķi noziegumi - tie ir dziļākas krīzes simptomi. Preses brīvību Eiropā vairs nevar uzskatīt par pašsaprotamu; tā ir pakļauta ilgstošam spiedienam.

Šie uzbrukumi nav tikai uzbrukumi atsevišķām personām. Tie ir uzbrukumi pašam demokrātiskās iekārtas kodolam. Žurnālisti atklāj korupciju, organizēto noziedzību un varas ļaunprātīgu izmantošanu, un tieši tāpēc viņi kļūst par mērķiem. Ja žurnālisti tiek iebiedēti, iesūdzēti tiesā vai nogalināti, vēstījums ir skaidrs: patiesība kļūst bīstama.

Slepkavība ir viskrasākā rīcība, bet represijas reti sākas ar vardarbību. Tā sākas ar klusēšanu - smalku spiedienu, juridiskām manipulācijām un mēģinājumiem diskreditēt. Tieši tāpēc politiskajai atbildībai jābūt nevis tikai deklaratīvai, bet gan konkrētai un izlēmīgai.

EPP grupa rīkojas ar šādu apziņu. Pieņemot pret SLAPP vērsto direktīvu, mēs esam raidījuši skaidru vēstījumu: tiesisko sistēmu nedrīkst izmantot kā instrumentu, lai apklusinātu kritiskas balsis. Tiem, kas ļaunprātīgi izmanto tiesas, lai apspiestu sabiedrības intereses, ir jāsaskaras ar sekām. Demokrātijā nav vietas to cilvēku iebiedēšanai, kuri runā patiesību.

Tajā pašā laikā Eiropas akts par plašsaziņas līdzekļu brīvību ir būtisks solis ceļā uz mūsu demokrātiskās sistēmas noturības stiprināšanu. Tas aizsargā redakcionālo neatkarību, nodrošina lielāku pārredzamību un stiprina plurālismu. Brīvi un neatkarīgi plašsaziņas līdzekļi nav greznība - tie ir funkcionējošas demokrātijas stūrakmens.

Pasaules preses brīvības dienā mēs nedrīkstam aprobežoties ar piemiņas pasākumu. Patiesais jautājums ir: vai žurnālisti šodien ir drošībā? Vai viņi var strādāt bez bailēm, politiska spiediena vai ekonomiskas piespiešanas? Ja atbilde ir "nē", tad mūsu cīņa vēl nav beigusies.

Plašsaziņas līdzekļu brīvība ir trausla - pat demokrātiskās valstīs. Tā ir atkarīga no politiskās gribas, tiesību aktiem un sabiedrības vērtībām, ko mēs veidojam katru dienu. Tāpēc mūsu pienākums ir skaidri un izlēmīgi aizstāvēt tos, kas aizstāv patiesību.

Šodien mēs godinām tos, kuri šajā cīņā ir zaudējuši dzīvību. Viņu drosme mums uzliek pienākumu. Jo, kad patiesība kļūst par mērķi, klusēšana nav risinājums.

Demokrātijas frontes līnija ir tuvāk, nekā mēs domājam, un tās aizsardzība ir mūsu visu ziņā.