Eiropas drošības nākotne: austrumu flanga perspektīva

Krievijas karš pret Ukrainu ir būtiski mainījis Eiropas ģeopolitisko ainavu, izraisot tālejošas politiskās, ekonomiskās un drošības sekas, kas sniedzas tālu aiz Ukrainas robežām. Krievija apdraud visas Eiropas un visas eiroatlantiskās zonas drošību. Par to liecina dažādi hibrīdapdraudējumi visā Eiropā, sākot no Baltijas valstīm - Latvijas, Igaunijas un Lietuvas - līdz pat Vācijai un Polijai. Tie ietver sabotāžu, dezinformācijas un manipulāciju kampaņas, Krievijas militāro un tehnoloģisko tuvināšanos Irānai, sadarbību ar Ķīnu un Ziemeļkoreju, destabilizējošas darbības Āfrikā, kā arī mēģinājumus vājināt ASV klātbūtni Eiropā un ārpus tās.

Šajā jaunajā realitātē ES valstis austrumu flangā, tostarp Baltijas valstis, Polija un Somija, saskaras ar pieaugošu reģionālo spriedzi un lielākām drošības problēmām, kas saistītas ar Krievijas darbībām. Tas rada būtisku jautājumu: vai Eiropas austrumu flangs būtu jāuzskata tikai par stratēģisku robežu, vai arī tas būtu jāatzīst par tās galveno aizsardzības līniju? Mums kā NATO dalībvalstīm ir jāsaglabā trausls līdzsvars starp atturēšanu, diplomātiju un aizsardzību arvien nestabilākā vidē.

Šajā kontekstā Eiropas Tautas partijas Ārpolitikas grupas locekļi 8. maijā darba vizītes laikā Latvijā pievērsīsies šiem izaicinājumiem. Nav šaubu, ka Eiropas austrumu flangs ir stratēģiski svarīgs Eiropas drošībai. Reaģējot uz draudiem, kas izriet no Krievijas kara pret Ukrainu, Baltijas valstis ir devušas milzīgu ieguldījumu Eiropas aizsardzībā. Kopā ar kaimiņvalstīm Somiju un Poliju tās ir ievērojami pastiprinājušas robežu aizsardzību un ES sankciju izpildi un ir starp vadošajiem Ukrainas atbalstītājiem. Tās ir panākušas enerģētisko neatkarību no Krievijas, ierindojušās starp valstīm, kas visvairāk tērē līdzekļus aizsardzībai, un ir aizsardzības inovāciju - tostarp bezpilota lidaparātu un jaunu tehnoloģiju testēšanas un izvietošanas - priekšgalā. Tas viss var kalpot par piemēru citām Eiropas valstīm. Šiem centieniem ir jānotiek roku rokā ar lielāku Eiropas atbalstu un finansējumu.

Droša Austrumeiropa un Baltijas valstis ir svarīgas ne tikai aizsardzībai, bet arī Eiropas ekonomikas stabilitātei un konkurētspējai. Drošība ir ieguldītāju uzticības pamatā, tā aizsargā tirdzniecības plūsmas un nodrošina vienotā tirgus netraucētu darbību. Nostiprinot austrumu robežas, Eiropas Savienība aizsargā kritisko infrastruktūru un piegādes ķēdes, kas ir ļoti svarīgas tās ekonomikas konkurētspējai.

ES austrumu flanga drošībai vairāk nekā jebkad agrāk ir nepieciešama sadarbība visos politiskajos un starptautiskajos forumos. Mums ir jāiet tālāk par tradicionālajām pieejām. Mums kopīgi jārisina tādi izaicinājumi kā Krievijas hibrīdapdraudējumi un ēnu flotes, kā arī jāstiprina sadarbība krīzes gatavības, enerģētikas un citās jomās. Austrumu flangs aizsargā gan ES, gan NATO ārējās robežas.

EPP uzskata, ka sadarbība Eiropas politiskajās ģimenēs ir svarīgs papildinājums institucionālajiem kontaktiem. Lai gan drošība attiecas uz mums visiem, priekšstati par to var atšķirties, jo īpaši attiecībā uz ekonomisko drošību un ekonomiku. Tāpēc ir svarīgi pārliecināt mūsu partnerus Rietumeiropā par draudu raksturu, kas nāk no austrumiem. Mēs ļoti labi saprotam, ka ar Putinunevar atgriezties pie ierastās kārtības. Šādai nostājai ir jābūt vienotai un bezkompromisa nostājai visā Eiropā.