EPP grupas nostājas dokuments par gatavību: Ziņojums par sagatavotību: brīdinājuma signāls Eiropai

Eiropas Tautas partijas grupa atzinīgi vērtē Komisijas izstrādāto Eiropas gatavības savienības stratēģiju un uzsver, ka steidzami ir vajadzīgi reāli un praktiski pasākumi, lai uzlabotu ES noturību un gatavību krīzēm. ES ir steidzami jāpaaugstina civilā sagatavotība, izmantojot visas valdības, visas sabiedrības un visu apdraudējumu pieeju, kas ir neatņemama drošas Eiropas sastāvdaļa. Pamatprincips ir solidaritāte, un mums ir jāstiprina izturētspēja, jāaizsargā iedzīvotāji un jānodrošina iestāžu, tirgu un būtisku pakalpojumu nepārtrauktība. Gatavība kopā ar aizsardzību un drošību veido būtisku triādi, kas ir pamatā Eiropas Savienības spējai aizsargāt tās dalībvalstu, salu un attālāko reģionu suverenitāti un teritoriālo integritāti, vienlaikus apliecinot Eiropas stratēģisko autonomiju un tās kā ģeopolitiska dalībnieka lomu pasaulē, kas kļūst arvien izaicinošāka.

Paredzēšana un prognozēšana

• Kopīgs riska novērtējums

  Veidot kopīgu izpratni un izpratni par eksistenciāliem draudiem Eiropai un tās drošībai, tādējādi radot pamatu atbildīgai un kolektīvai lēmumu pieņemšanai.
  

• Uzlabota informācijas apmaiņa

  Stiprināt saziņu starp civilo un militāro sektoru, iesaistot publiskā un privātā sektora dalībniekus visā ES. Stiprināt sadarbību starp izlūkošanas un tiesībaizsardzības iestādēm visā ES un uzlabot to attiecīgo datu apmaiņu.
  

• Ārkārtas situāciju protokoli

  Izveidot un nodrošināt ES iestāžu, dalībvalstu un ES un NATO struktūru reaģēšanas uz krīzēm procedūru savietojamību, tostarp ar regulārām kopīgām mācībām un simulācijām, vadoties pēc solidaritātes, savstarpējas uzticēšanās un valstu suverenitātes principa un aptverot pat visneparedzamākās militārās ārkārtas situācijas.
  

• Agrīnās brīdināšanas sistēmas

  Ieguldīt agrīnās brīdināšanas infrastruktūrā un aprīkojumā, piemēram, satelītnovērošanas un atklāšanas sistēmās, lai aptvertu visu ES teritoriju un robežas, tostarp visattālākos reģionus.

Sabiedrībai svarīgu funkciju noturība

• Uzlabot pielāgošanos klimata pārmaiņām

  Risināt pieaugošo ekstremālu laikapstākļu un dabas katastrofu ietekmi, izmantojot visas attiecīgās politikas jomas un ieguldījumus, jo īpaši neaizsargātajos reģionos, piemēram, salās, piekrastes kopienās un attālākajos reģionos.
  

• Pilnīga DSA izpilde

  Nodrošināt drošu, pieejamu un noturīgu tiešsaistes vidi, galveno uzmanību pievēršot sistēmiska riska novērtēšanai un mazināšanai, krīzes reaģēšanas mehānismu izstrādei, dezinformācijas apkarošanai un demokrātisko iestāžu, tostarp vēlēšanu, aizsardzībai.
  

• Digitālā izturētspēja un kiberdrošība

  Aizsargāt ES kritisko digitālo infrastruktūru un samazināt atkarību no ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem. Nodrošināt drošu ekosistēmu un atbalstu Eiropas tehnoloģiju plaša mēroga attīstībai tādās kritiskās jomās kā mākoņdatošana, mākslīgais intelekts un kvantu skaitļošana. Izveidot ES kiberdrošības rezerves korpusu, kurā būtu eksperti no publiskā, privātā un akadēmiskā sektora, lai sniegtu atbalstu dalībvalstīm krīzes situācijās.
  

• Rūpniecības noturība un konkurētspēja

  Nodrošināt pietiekamu ražošanas jaudu, stiprinot kritiski svarīgu piegādes ķēžu noturību un stratēģisko autonomiju, izmantojot koordinētu rūpniecības politiku un samazinot birokrātiju. Uzlabot galveno komponentu (piemēram, pusvadītāju, medicīnas preču, retzemju elementu) uzkrājumus ES līmenī un paātrināt atļauju izsniegšanu un investīcijas tīro tehnoloģiju ražošanas klasteros.
  

• Kosmosa elastība

  Nodrošināt ātru infrastruktūras elastībai, savstarpējai savienojamībai un drošībai ar satelītiem (IRIS2) un Zemes novērošanai īstenošanu, jo īpaši ar Copernicus programmas palīdzību un ar Eiropas rūpniecības konsorcija SpaceRISE atbalstu. Paplašināt kosmosa infrastruktūru, jo īpaši satelītus, un ieguldīt Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūrā.

Iedzīvotāju sagatavotība

• Izglītošana par ikdienas gatavību un noturību

  Veicināt iedzīvotāju pamatprasmes, piemēram, gatavību mājoklim, pirmās palīdzības sniegšanu un evakuācijas plānošanu. Veicināt sagatavotības kultūru ikdienas dzīvē.
  

• Efektīva saziņas stratēģija

  Izstrādāt efektīvu komunikācijas stratēģiju, lai palielinātu sabiedrības informētību par riskiem, novērstu hibrīdapdraudējumus un veicinātu atbalstu sagatavotībai visā ES sabiedrībā, kā arī krīzes situācijām piemērotu komunikācijas infrastruktūru.
  

• Kopienas veidošana un brīvprātīgais darbs

  Stiprināt civilās aizsardzības un neatliekamās palīdzības dienestus, sniedzot atbalstu personālam , veicot kopīgas mācības un mācības, kā arī nodrošinot sagatavotību kopienās. Iesaistīt pilsonisko sabiedrību plānošanā un apzināt tās spējas. Veicināt brīvprātīgā darba kultūru (piemēram, ugunsdzēsēji, civilā aizsardzība, militārie rezerves spēki), tostarp likvidējot administratīvos šķēršļus un veicinot iedzīvotāju iesaistīšanos, piemēram, ar Darba laika direktīvas palīdzību.

Civilmilitārā sadarbība

• Ciešāka civilmilitārā sadarbība

  Nodrošināt ātrāku reaģēšanu krīzes situācijās, efektīvāku resursu izmantošanu un labāku koordināciju un sadarbspēju, tostarp regulāras mācības.
  

• Militārā Šengena

  Palielināt bruņoto spēku mobilitāti, uzlabojot ES un NATO koordināciju transporta un loģistikas jomā, galveno uzmanību pievēršot infrastruktūrai, saskaņotiem noteikumiem un pārrobežu sadarbībai. Atbalstīt PESCO programmu un gaidāmo Komisijas plānu par militāro mobilitāti.
  

• Palielināts civilās un militārās aizsardzības finansējums

  Atbalstīt kopīgu infrastruktūru veidošanu, divējāda lietojuma iepirkumus (piemēram, CBRN aizsardzība), kopīgu pētniecību un izstrādi, kritisko resursu stratēģiskās rezerves un uzlabotu kritiskās infrastruktūras aizsardzību.

Reaģēšana krīzes situācijās

• Stiprināt HERA ĢD

  Nodrošināt spēju iepirkt medicīniskos pretlīdzekļus, lai novērstu epidēmijas, CBRN draudus un bioterorismu, un uzturēt šādu pretlīdzekļu ES stratēģiskās rezerves. Nodrošināt pietiekamus resursus HERA ĢD, tostarp ātrai ārkārtas līdzekļu izmaksai. sagaida, ka gaidāmās krājumu veidošanas un medicīnisko pretlīdzekļu stratēģijas veicinās ES noturību un gatavību.
  

• Pirmās palīdzības sniedzēji

  Labāka sadarbība personāla, aprīkojuma un citu resursu ziņā, pamatojoties uz Savienības civilās aizsardzības mehānismu.
  

• Stiprināt ECDC

  Ar resursiem un spējām koordinēt ES līmeņa krīžu pārvaldību un ātru reaģēšanu uz veselības krīzēm un pārrobežu veselības apdraudējumiem.
  

• Smagā aprīkojuma iegāde, izmantojot rescEU.

  Paplašināt ES reaģēšanas spējas un krājumus katastrofu gadījumos, izmantojot ārkārtas iekšzemes un pārrobežu izplatīšanas protokolus. Nodrošināt rescEU līdzekļu reģionālās sadales spēju un ātru reaģēšanu uz vienlaicīgām krīzēm.
  

• IMERA īstenošana

  Uzlabot kritisko piegādes ķēdes traucējumu pārvaldību un nodrošināt preču, pakalpojumu un cilvēku pārvietošanos ārkārtas situācijās.
  

• Masveida aprūpe un atbalsts iedzīvotājiem

  Nodrošināt koordinētu piekļuvi ārkārtas patvērumam, pārtikai, ūdenim, medicīniskajai aprūpei, kā arī ģimenes izsekošanai un atbalstam. Stiprināt ES līmeņa spējas palīdzēt pārvietotajiem vai smagi cietušajiem iedzīvotājiem, tostarp izmantojot stabilus kanālus, lai brīdinātu un informētu cilvēkus krīzes situācijās.
  

• Medicīniskā gatavība

  Palielināt Eiropas autonomiju farmācijas, svarīgāko medikamentu un medicīnas ierīču jomā, nodrošinot ražošanu un piegādi, samazinot atkarību no ārējiem piegādātājiem, risinot atkārtota trūkuma problēmu un veidojot elastīgu, inovatīvu veselības aprūpes nozari, kas būtu gatava turpmākām krīzēm un spētu nodrošināt, ka pierobežas reģioniem un salām ir pienācīga piekļuve veselības pakalpojumiem.

Energoapgādes drošība

• Enerģētikas savienības integrācijas veicināšana

  Atbalstīt un paātrināt enerģētikas starpsavienojumu attīstību starp dalībvalstīm, lai izveidotu efektīvu un saskanīgu enerģijas tirgu, kas ļautu izveidot stabilāku energotīklu un drošāku energoresursu sadali un mazinātu atkarību no ārējiem partneriem.
  

• Nodrošināt un aizsargāt kritiskās enerģētikas un komunikāciju infrastruktūras, nodrošinot ES līmeņa kontroli un noturību, tostarp ES remonta spējas, samazinot atkarību no pakalpojumu sniedzējiem ārpus ES un aizsargājot galvenos aktīvus, tostarp stratēģiskos zemūdens kabeļus.
  

• Paātrināt stratēģisko gāzes un elektroenerģijas starpsavienojumu projektu īstenošanu, lai izbeigtu dalībvalstu perifēro, attālāko un salu reģionu enerģētisko izolāciju.
  

• Nodrošināt stabilu bāzes slodzes elektroenerģiju

  Stabila dispečējama elektroenerģijas ražošana, tostarp kodolenerģija, kopā ar uzglabāšanu, elastību un sistēmas pakalpojumiem arī turpmāk būs svarīga Eiropas energoapgādes drošībai, nodrošinot stabilu un uzticamu enerģijas ražošanu gan rūpniecības nozarēm, gan patērētājiem.

Pārtikas nodrošinājums un suverenitāte

• Pārtikas apgādes drošība

  Racionalizēt pārtikas nodrošinājumu lauksaimniecības, klimata un vides tiesību aktos un politikā, tostarp veicot stratēģiskus ieguldījumus ES mēslošanas līdzekļu ražošanā, atbalstot vietējās proteīnaugu audzēšanas un dzīvnieku barības avotu dažādošanu. Iekļaut pārtikas tirgus un veikalus plašākās sagatavotības stratēģijās visā pārtikas piegādes ķēdē.

Publiskā un privātā sektora sadarbība

• Elastīgs publiskais iepirkums

  Pielāgot iepirkuma noteikumus, lai krīzes laikā nodrošinātu ātru, nepārtrauktu un efektīvu kritiski svarīgu piegāžu un pakalpojumu sniegšanu.

Izturība, izmantojot ārējās partnerības

• Veicināt savstarpēju noturību ar trešām valstīm

  Kopīgi strādāt, lai paredzētu, sagatavotos krīzēm, novērstu tās un reaģētu uz tām, lai mazinātu risku, ka krīzes, kas notiek ārpus mūsu robežām, var izplatīties ES, un lai atbalstītu mūsu partnerus. ES sagatavotības pasākumos iekļaut jaunāko Ukrainas militāro un civilās aizsardzības pieredzi un zināšanas.
  

• Integrēt sagatavotību un noturību ES līmenī sadarbībā ar NATO, , tostarp , izmantojot strukturētu dialogu, prakses apmaiņu un koordināciju.

Krīzes gatavības budžets

• Pielāgot ES budžetu, panākot progresu attiecībā uz pašu jauniem resursiem un dodot iespēju veikt mērķtiecīgus kopīgus aizņēmumus, lai nodrošinātu elastību un resursu pieejamību ārkārtas situācijās.