Eiropai vairs nedrīkst būt bail reaģēt

Krievijas hibrīdkarš pret Eiropu nesākās ne ar pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, ne arī pēdējos gados. Kremļa izlūkdienesti visā Eiropā veic naidīgas operācijas jau kopš Vladimira Putina nākšanas pie varas.

Pārāk ilgu laiku Eiropa nav spējusi atbilstoši reaģēt. Daži baidījās, ka stingrāka reakcija varētu provocēt Maskavu. Taču noticis ir tieši pretējais. Kremlis vilcināšanos un bailes no eskalācijas uztver kā vājumu, kas mudina uz turpmāku agresiju. Katra vāja reakcija parāda Kremlim, ka tas var pārbaudīt nākamo robežu, radīt vēl lielākus traucējumus un haosu mūsu sabiedrībās, nesaskaroties ar sekām, kas būtu pietiekami nopietnas, lai mainītu tā rīcību. Putins iet tik tālu, cik viņam ļauj. Bailes no eskalācijas nav novērsušas eskalāciju — tās to ir vēl vairāk veicinājušas.

Eiropa ir Krievijas hibrīdkaradarbības mērķis, kas kļūst arvien mazāk hibrīda. Tajā tiek apvienoti militāri un nemilitāri līdzekļi, kas bieži vien ir paredzēti, lai paliktu zem atklāta bruņota konflikta sliekšņa, tostarp kiberoperācijas, dezinformācija, ekonomiskais spiediens, sabotāža un migrācijas izmantošana kā ierocis. Robeža starp hibrīdkaradarbību un tradicionālo karadarbību ir izplūdusi. Mēs ik dienas dzirdam par sabotāžas aktiem un mēģinājumiem sabojāt mūsu infrastruktūru, kā arī par bezpilota lidaparātiem, kas pārkāpj mūsu gaisa telpu un pat ir piekrauti ar sprāgstvielām, piemēram, Leipcigā. Vēlēšanu laikā pastiprinās Krievijas kiberuzbrukumi un dezinformācijas kampaņas. GPS signāla traucēšana un viltošana ir ikdienas parādība Eiropas austrumu pierobežas reģionos. 

Krievija joprojām ir galvenais drauds Eiropas demokrātiskajai integritātei. Tā vēršas pret mums, izmantojot informācijas manipulāciju un hibrīdo iejaukšanos. Izveidojot simtiem tūkstošu viltus sociālo tīklu kontu, jo īpaši vēlēšanu laikā, tā cenšas ietekmēt cilvēku domas, attēlot Krieviju kā spēcīgu un neuzvaramu, kā arī pastiprināt Kremlim labvēlīgus naratīvus un kandidātus.

Krievija nedarbojas viena pati — tai ir partneri autoritārās valstīs, piemēram, Baltkrievijā, Ķīnā, Irānā un Ziemeļkorejā. Piemēram, Baltkrievija ir pārvērtusi migrāciju par ieroci pie ES robežām, un 2024. gadā tika reģistrēti vairāk nekā 36 000 koordinētu mēģinājumu šķērsot robežu. Baltijas jūrā ar Ķīnu saistīti kuģi ir bijuši iesaistīti incidentos, kuros tika bojāti kritiski svarīgi datu un elektropārvades kabeļi.

Krievijai, tās sabiedrotajiem un starpniekiem ir jāsaskaras ar reālām sekām, nevis tikai ar nosodījumu. Mums ir nepieciešams kopīgs apdraudējuma novērtējums, spēcīgāki instrumenti, labāka gatavība, reālas operatīvās spējas un griba tās izmantot. Jebkuram dalībvalsts suverenitātes pārkāpumam ir jāseko efektīviem atbildes pasākumiem.

ES dalībvalstīm vēl jāizstrādā saskaņota reakcija uz hibrīdkaru gan nacionālā līmenī, gan Eiropas līmenī, gan, ja nepieciešams, sadarbībā ar NATO.

Eiropas austrumu flangs ir tās pirmā aizsardzības līnija, un mums ir nepieciešama ātrāka iniciatīvas „Eastern Flank Watch” īstenošana — šī ES iniciatīva ir paredzēta, lai stiprinātu uzraudzību un aizsardzību gar bloka robežām ar Krieviju un Baltkrieviju.

Mums ir arī jāievieš stingrāki noteikumi attiecībā uz Krievijas pasu turētājiem, kuri iebrauc ES. Minimālais pasākums ir iebraukšanas aizliegums ikvienam, kurš dienē Krievijas drošības un izlūkošanas organizācijās, tostarp bijušajiem locekļiem, kuri ir cīnījušies Ukrainā. 

ES ir jāizmanto savs ekonomiskais un diplomātiskais spēks, lai apturētu de facto Krievijas flotes darbību un sankciju apiešanu. Šo kuģu īpašniekiem un operatoriem ir jāpiemēro sankcijas. Turklāt ir ievērojami jāpastiprina sankcijas par kritiskās zemūdens infrastruktūras (CUI) bojāšanu, lai tās kalpotu kā efektīvs atturēšanas līdzeklis. 

Mums ir nepieciešama labāka izlūkinformācijas apmaiņa, vairāk resursu dezinformācijas apkarošanai un stingrāka mūsu kritiskās infrastruktūras aizsardzība. Bet visvairāk mums ir vajadzīgas sankcijas, kas trāpa pašā Krievijas ekonomikas sirdī. 

Kopš Krievijas uzbrukuma Ukrainai sākuma EPP grupa pieprasīja izšķirošas sankcijas, taču Padomes pakāpeniskā pieeja bija lēna, un Krievijas ekonomikai bija laiks pielāgoties. Kremļa propaganda apgalvo, ka sankcijas nedarbojas. Tas nav taisnība. Sankcijas darbojas, taču tām nepieciešama stingrāka piemērošana un drosmīgāki pasākumi.

Jūlijā ES pieņēma^21. sankciju paketi pret Krieviju. Līdz gada beigām ES tiks aizliegta Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) importēšana, un gāzes imports pa cauruļvadiem tiks pakāpeniski pārtraukts līdz 2027. gada 30. septembrim. Eiropas Parlaments pastiprināja Eiropas Komisijas sākotnējo priekšlikumu par naftas un naftas produktu aizliegumu, pārtraucot ilgtermiņa līgumus ātrāk, nekā sākotnēji ierosināts. 

Šie lēmumi ir atbalstāmi, taču jādara vēl vairāk. Eiropas Parlamenta priekšlikumi ir izklāstīti ziņojumā, ko plenārsēde pieņēma 16. septembrī. Eiropa var būt spēcīga, ja vien to vēlas. Taču šo apņēmību apdraud milzīga, melīga Krievijas propagandas mašīna. 

Eiropas līderiem vairs nedrīkst baidīties no pasākumiem, kas nepieciešami mūsu drošības aizsardzībai. Šodien Ukraina ir piemērs gribai aizstāvēt un uzvarēt. Tāpat arī Moldovā un Armēnijā, kuras saskārušās ar masveida hibrīduzbrukumiem, izmantojot visus Maskavas rīcībā esošos līdzekļus, un kuru līderi un iedzīvotāji tomēr ir palikuši nelokāmi.