Eiropā nepieciešami 10 miljoni jaunu mājokļu

10 miljoni. Tieši tik daudz jaunu mājokļu Eiropai būs nepieciešams turpmākajos gados, lai risinātu mājokļu krīzi. Mājokļu pieejamības trūkums ir kļuvis par nopietnu problēmu visā ES, ietekmējot iedzīvotāju dzīvi un kavējot mūsu Savienības konkurētspēju. Mēs neceļam un neremontējam pietiekami daudz, un mēs to nedarām pietiekami ātri. Eiropas Parlaments izveidoja pirmo īpašo komiteju mājokļu krīzes jautājumos ar vienu uzdevumu — izstrādāt Eiropas pirmo rīcības plānu, lai steidzami risinātu šo problēmu.

Rezultātā tapušajā ziņojumā, ko pagājušā gada martā ar lielu balsu vairākumu pieņēma Eiropas Parlaments, ir izklāstīts skaidrs ceļš: stiprināt sadarbību ar valstu, reģionālajām un vietējām iestādēm, veicināt mājokļu būvniecību un renovāciju, uzlabot piekļuvi publiskajam un privātajam finansējumam, izstrādāt mērķtiecīgas politikas tiem, kam tas visvairāk nepieciešams, un uzlabot datu apmaiņu.

Patiesais izaicinājums ir pāriet no daudzlīmeņu koordinācijas uz rīcību un risināt problēmas pamatcēloni — mājokļu trūkumu. Ir steidzami jāatrisina šis milzīgais 10 miljonu mājokļu deficīts. Skaitļi vienkārši nesaskan. Ir neizbēgami, ka cenas saskarsies ar spēcīgu augšupvērsto spiedienu. Parlamenta ziņojumā ne tikai izklāstīti cēloņi, bet arī piedāvāti konkrēti pasākumi, lai mainītu situāciju.

ES rīcībā ir nepieciešamie instrumenti. Mēs zinām, ka ir būtiski virzīt uz priekšu regulējuma vienkāršošanas procesu. Pārmērīgā birokrātija apgrūtina būvniecības nozari. Mums jāpiešķir prioritāte Mājokļu vienkāršošanas pasākumu kopumam un Būvniecības pakalpojumu likumam. Mums jānodrošina zemes pieejamība. Mums jāpaātrina atļauju izsniegšanas process. Nav pieņemami, ka lēmuma pieņemšana par būvatļaujas pieteikumiem var aizņemt līdz pat diviem gadiem. Jāsamazina nodokļu slogs. Mēs ierosinām PVN direktīvas reformu, lai ļautu piemērot īpaši samazinātu likmi. Mums ir jāveicina inovācijas būvniecības nozarē: industrializācija, modulārā vai rūpnieciski ražota būvniecība var palīdzēt atrisināt šo problēmu. Tiesiskā noteiktība ir būtiska nekustamā īpašuma tirgum.

Ja mēs nopietni vēlamies novērst deficītu un uzcelt 10 miljonus mājokļu, mums jāmobilizē kapitāls. Valsts līdzekļi nekad nebūs pietiekami. Ir būtiski piesaistīt privātos ieguldījumus. Mums jānodrošina, lai kredīti būtu pieejami mazajiem un vidējiem būvuzņēmumiem. Mums jāveicina publiskā un privātā sektora partnerības. Eiropas fondiem ir svarīga loma, ko tie var pildīt ar Eiropas Investīciju bankas un iepriekš paziņotās vispārējās Eiropas mājokļu investīciju platformas starpniecību. 

Parlaments ir skaidrs: mums jārīkojas gan piedāvājuma, gan finansējuma jomā. Eiropas Komisijai ir ievērojamas rīcības iespējas. Tātad, kas trūkst? Politiskā griba, saprātīgs spriedums un apņēmība sasniegt rezultātus. Komisijas pirmais priekšlikums mājokļu krīzes risināšanai nav trāpījis mērķī. 9. septembrī Komisija iepazīstināja ar sākotnējo pasākumu kopumu, kas ietvēra virkni ieteikumu dalībvalstīm un tiesību akta priekšlikumu par pieejamu mājokli. Starp ieteikumiem ir daži, kas ir vērti īpašai uzmanībai: būvatļauju un licencēšanas procesu paātrināšana, būvniecības termiņu samazināšana līdz 60 dienām, mājokļu pieejamības uzlabošana jauniešiem un Eiropas finansējuma efektīvāka izmantošana. Tas izklausās labi, taču pagaidām tie ir tikai ieteikumi.

Tomēr šī pasākumu kopuma otrais priekšlikums, tā saucamais „Pieejamā mājokļa likums”, ir pilnīgs vilinājums. Tā mērķis ir regulēt īstermiņa tūristu izmitināšanu, nepaskaidrojot, kā tas palīdzēs atrisināt mājokļu problēmu, bet tā vietā ierosina ierobežojumus otrā mājokļa vai zemes, ko neizmanto kā galveno dzīvesvietu, iegādei. Šādas idejas ir tiešā pretrunā ar dažiem Eiropas projekta pamatprincipiem, piemēram, privātīpašuma aizsardzību, brīvo konkurenci un tirgus ekonomiku. Un ne tikai tas: šis pasākums jau ir izmēģināts citās valstīs — divi piemēri ir Francija un Šveice. Saskaņā ar dažādiem pētījumiem šādi pasākumi var daļēji ierobežot cenas, taču tiem ir arī negatīva ietekme uz nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti. Tas diez vai var būt labākās prakses risinājums mums aktuālajai problēmai.

Šķiet, ka Komisijas priekšlikums drīzāk izriet no ideoloģiskiem aizspriedumiem un politiskām interesēm, nevis no patiesas vēlmes atrisināt mājokļu problēmu. Eiropas komisārs Dans Jērgensens un Komisijas priekšsēdētāja vietniece Terēza Ribera savā pieejā kļūdās. Šķiet, ka viņi mēģina atdarināt atsevišķus Spānijas valdības mājokļu politikas aspektus, kas veicina intervencionismu, ierobežo cenas, attur no ieguldījumiem un samazina piedāvājumu. Šie pasākumi krīzi tikai saasina, un tieši tāpēc Eiropas Parlaments tos jau ir noraidījis, pabeidzot ziņojuma izstrādi.

Mēs neatrisināsim mājokļu trūkumu Eiropā, regulējot tā sekas, kā to ierosina politiskā kreisā spārna pārstāvji. Mums ir jārada izaugsme un labklājība. Mums steidzami jāpiesaista investīcijas, nevis jāatbaida tās. Lai to panāktu, mums jāvienkāršo noteikumi, jāsamazina birokrātija, jāsamazina nodokļi, jāveicina inovācija un jāpiesaista gan publiskais, gan privātais finansējums. 10 miljoni jaunu mājokļu — mums ir plāns, kā to īstenot; tagad mums vajadzīga apņēmība.