Bērniem nevajadzētu nākties cīnīties ar algoritmu

Mēs sakām bērniem, lai noliek savus tālruņus. Lai pārtrauc ritināt ekrānu. Lai pavadītu mazāk laika internetā. Mēs sakām vecākiem, lai noteiktu ierobežojumus, un skolām — lai mācītu atbildīgu lietošanu.

Tajā pašā laikā mēs piedāvājam viņiem lietotnes, kas izstrādātas tā, lai būtu pēc iespējas grūtāk pārtraukt to lietošanu.

Bezgalīgā ritināšana likvidē dabisku punktu, kurā mēs varētu apstāties. Automātiskā atskaņošana sāk nākamo video, pirms jūs esat izlēmuši, vai vēlaties to skatīties. Paziņojumi nepārtraukti aicina jūs atgriezties. Ieteikumu sistēmas uzzina, kas visilgāk piesaista jūsu uzmanību, un piedāvā jums vēl vairāk tāda satura.

Tās nav nejaušas funkcijas. Tās ir daļa no biznesa modeļa, kas balstās uz to, lai lietotājus paturētu platformā pēc iespējas ilgāk. Faktiski 97 % no populārākajām lietotnēm, ko izmanto ES patērētāji, izmanto vismaz vienu tā saucamo „tumšo modeli” — dizaina elementu, kas var virzīt vai ietekmēt mūsu izvēles tiešsaistē. 

Pieaugušajiem ar to ir grūti tikt galā. Nav brīnums, ka arī bērniem rodas tādas pašas grūtības.

Vairāk nekā 80 % jauno eiropiešu ik dienu lieto sociālos tīklus. Vairāk nekā katram desmitajam pusaudzim ir novērojamas pazīmes, kas liecina par problemātisku sociālo tīklu lietošanu. Nesenā Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra pētījumā tika konstatēts, ka vairāk nekā trešdaļa 15 gadus vecu jauniešu sociālajos tīklos pavada vairāk nekā trīs stundas dienā. Dati liecina arī par saistību starp intensīvāku lietošanu un biežākiem ziņojumiem par trauksmi un depresijas simptomiem.

Tas nepierāda, ka sociālie tīkli bērniem būtu būtiski kaitīgi. Tie nodrošina jauniešiem piekļuvi informācijai, izglītībai un radošajām izpausmēm. Tādēļ jautājums nav par to, vai bērniem vajadzētu augt kopā ar tehnoloģijām. Viņi jau tā dara. Patiesais jautājums ir – kādā digitālajā vidē mēs esam gatavi ļaut bērniem augt.

Septembra plenārsēdē Eiropas Parlaments atbalstīja ziņojumu par sociālo tīklu un tiešsaistes vides ietekmi uz jauniešiem. EPP grupa to atbalstīja, jo atbildību par bērnu drošību tiešsaistē nevar uzlikt vienīgi bērniem un viņu vecākiem.

Vecākiem ir svarīga loma. Arī skolām ir sava loma. Bērniem ir jāiemācās atpazīt manipulācijas, dezinformāciju un kaitīgu saturu. Viņiem ir jāsaprot, kā algoritmi ietekmē to, ko viņi redz, kā aizsargāt savus personas datus un kā viņu rīcība tiešsaistē ietekmē citus.

Taču vecāki nevar pārveidot algoritmu. Tāpat vecāki nevar atslēgt platformā iebūvētas funkcijas vai pārraudzīt katru satura vienību, ar ko bērns saskaras. Arī platformām ir jāuzņemas atbildība.

Tāpēc EPP grupa vēlas, lai drošība būtu iebūvēta pakalpojumos, kurus izmanto bērni. Bērnu drošība ir jāievieš digitālajos pakalpojumos jau no paša sākuma, nevis jāpiedāvā kā papildu iestatījums, kuru vecākiem ir jāatrod un jāaktivizē.

Bērnu kontos automātiskajai atskaņošanai pēc noklusējuma jābūt izslēgtai. Bezgalīgajai ritināšanai jābūt ierobežotai. Paziņojumi jāierobežo. Bērniem jāaicina veikt pārtraukumus un jānodrošina vienkārši veidi, kā atjaunot savu ziņu plūsmu. Viņu kontiem pēc noklusējuma jābūt iestatītiem ar visaugstākajiem privātuma iestatījumiem, un viņu personas dati nedrīkst tikt izmantoti, lai veidotu profilus mērķtiecīgas reklāmas nolūkos. 

Nekas no tā neliegtu jauniešiem izbaudīt sociālos tīklus. Tas vienkārši pārtrauktu uzskatīt maksimālu iesaistīšanos par normu.

Šajā debatē ir vēl viena daļa, ko mēs nevaram ignorēt. Aptuveni katrs sestais bērns Eiropā ir saskāries ar kibermobingu. Tiešsaistes konflikti seko bērniem uz skolas klasi, mājās un draugu lokā, tāpat kā problēmas, kas sākas skolā, var turpināties telefonā ilgi pēc skolas dienas beigām. 

Bērnam tādējādi nav nevienas drošas vietas un brīža, kad mobings beigtos.

Kad tas notiek, bērniem un vecākiem ir jāzina, kur vērsties pēc palīdzības. „Drošāka interneta centru” palīdzības līnijas sniedz konfidenciālu un profesionālu atbalstu, tāpēc ir jānodrošina to ilgtermiņa un ilgtspējīgs finansējums.

Atbalsts pēc nodarītā kaitējuma ir būtisks, taču tikpat svarīga ir arī profilakse. Tāpēc EPP grupa vēlas arī stiprināt digitālo un mediju izglītību. Bērniem ir jāsaprot, kāpēc cilvēki dažkārt aiz ekrāna uzvedas citādi un kāpēc empātija tiešsaistē ir tikpat svarīga kā klātienē. Arī vecākiem un skolotājiem ir nepieciešama praktiska palīdzība, lai izprastu platformas, ko izmanto bērni, un zinātu, kā rīkoties, ja kaut kas noiet greizi. 

Eiropa nesāk no nulles. Mums jau ir noteikumi, kas attiecas uz datu aizsardzību, tiešsaistes platformām, reklāmu un mākslīgo intelektu. Tomēr to izpilde joprojām ir nevienmērīga, un joprojām pastāv nepilnības. 

EPP grupas pieeja nav regulēt tikai regulēšanas dēļ. Vispirms ir pienācīgi jāievēro esošie noteikumi. Ja joprojām pastāv reālas nepilnības, jo īpaši saistībā ar atkarību izraisošu un manipulējošu dizainu, tās jānovērš, nedublējot jau esošos tiesību aktus. 

Vēl viena likuma pieņemšana pati par sevi nav panākumu rādītājs. Svarīgi ir tas, vai bērns, atverot lietotni, sastopas ar drošāku vidi.

Pārāk ilgu laiku liela daļa diskusiju faktiski ir bijusi šāda: mazāk lieto tālruni, mazāk ritini ekrānu, uzmanies, uz ko noklikšķini. Tās ir noderīgas atziņas. Taču ir kaut kas nepamatots tajā, ka no bērniem prasa attīstīt pietiekamu paškontroli, lai pretotos produktiem, kas apzināti izstrādāti, lai piesaistītu viņu uzmanību.

Bērniem ir atbildība tiešsaistē. Tāpat arī vecākiem un skolām. 

Atbildībai jābūt samērīgai ar ietekmi. Un vislielākā ietekme digitālās vides veidošanā pieder uzņēmumiem, kas to rada.