EPP grupas nostājas dokuments par kultūru - kopīgās saknes un ekonomiskie ieguvumi

1. Vispārīgas piezīmes: Kultūra kā mūsu kopīgās saknes

EPP grupa uzskata, ka kultūra ir Eiropas dzīvesveida pamatā: kultūra ir gan mūsu valstu un tautu dvēsele, gan skelets; tā veido mūsu kopējo identitāti, saista cilvēkus un veido saikni starp paaudzēm. Eiropas kultūra ir kopīga un sarežģīta vērtība, kas ar savu kultūras tradīciju daudzveidību apliecina Eiropas civilizācijas vienotību un daudzveidību.

Pašreizējo izaicinājumu kontekstā postpandēmiskā pasaulē kultūra kļūst arvien svarīgāka un neaizsargātāka. Kultūra apvieno mūsu sabiedrības un mākslinieku radošumu un garu, mūsu kultūras daudzveidības un unikālo tradīciju saglabāšanu un atdzimšanu. Gadsimtu gaitā Eiropas kultūra, kuras pamatā ir jūdaisma un kristietības tradīcija, seno grieķu un romiešu mantojums un Apgaismības laikmets, ir attīstījusi mūsu pamatvērtības: cilvēka cieņas un cilvēktiesību ievērošanu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību un tiesiskumu. Tikai ievērojot šīs vērtības, mēs varam nodrošināt Eiropas pilsoņiem augstu dzīves līmeni un iespēju realizēt sevi, izmantojot savu individualitāti, kas sakņojas kopienā. Tāpēc mūsu atbildība pret nākamajām paaudzēm ir saglabāt, aizsargāt, atjaunot un veicināt mūsu kultūru.

ES ietvaros uz kultūru pamatoti attiecas subsidiaritāte, kas noteikti ir viena no svarīgākajām dalībvalstu kompetencēm arī šajā krīzes laikā. Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 6. un 167. pantā ir noteikta ES loma, atbalstot (tostarp finansiāli), papildinot un koordinējot dalībvalstu centienus šajā jomā. Tādēļ EPP grupa atbalsta un mudina Eiropas valstu un vietējā līmeņa valdības veikt pasākumus, lai saglabātu kultūras struktūras un iestādes darbspējīgas bloķēšanas laikā un pēc tās. EPP grupa atzīst, ka minoritāšu atšķirīgās un unikālās kultūras ir neatņemama mūsu bagātā Eiropas kultūras mantojuma sastāvdaļa, un tādēļ aicina dalībvalstis atbalstīt kultūras un valodu daudzveidību. Mēs patiešām esam "vienoti daudzveidībā".

Tomēr, tā kā Eiropas kultūras saglabāšanas problēmas ir globālas, mums ir jārod arī Eiropas līmeņa risinājumi, lai nodrošinātu, ka kultūra netiek upurēta. Vairāk nekā jebkad agrāk EPP grupa atzinīgi vērtē nākamās DFS 2021-2027 2,2 miljardus eiro, kas paredzēti programmai "Radošā Eiropa" un kas ir par 36 % vairāk nekā iepriekšējā DFS. Tas ir liels panākums mūsu grupai, kas jau no paša sākuma iestājās par būtisku palielinājumu. Tādā pašā garā EPP grupa atbalstīja aicinājumu Komisijai un dalībvalstīm atvēlēt kultūras un radošajām nozarēm (KKS) un nozarēm vismaz 2 % no atveseļošanas un noturības mehānisma, kas paredzēti atveseļošanai. Šie pasākumi būtu jāpapildina ar sinerģiju ar citām programmām.

2. Kultūras ekonomiskā nozīme

2019. gadā KKS nozarē strādāja 7,4 miljoni cilvēku, un ES-27 bija 1,1 miljons kultūras uzņēmumu, kas radīja pievienoto vērtību 145 miljardu euro apmērā. Kultūras un radošās nozares Eiropā ir viens no lielākajiem darba devējiem un tieši veicina Eiropas IKP: tās veido aptuveni 5 % no visām nozarēm (izņemot finanses) ES. Tai ir arī konkrēta ietekme uz citām nozarēm, piemēram, tūrismu: t.i., divas trešdaļas eiropiešu apgalvo, ka kultūras mantojuma klātbūtne ietekmē viņu brīvdienu galamērķa izvēli. EPP grupa atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas kampaņu sociālajos tīklos, lai atbalstītu ilgtspējīgu kultūras tūrismu. Reaģējot uz krīzi, "Europe´s culture - close to you" aicina eiropiešus ilgtspējīgā un drošā veidā baudīt kultūras galamērķus, kas atrodas tuvu viņu dzīvesvietai.

Izņemot programmēšanas un apraides darbības, lielākajā daļā kultūras darbību dominēja mazie un vidējie uzņēmumi, un to cilvēku īpatsvars, kuri bija pašnodarbinātie kultūras jomā ES-27, bija vairāk nekā divreiz lielāks nekā vidēji visā ekonomikā. Tas izskaidro KKS relatīvo vājumu un nepieciešamību ņemt vērā šīs iezīmes, izstrādājot Eiropas atveseļošanas pasākumus. EPP grupa atzinīgi vērtē ES ātro reakciju atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus (MVU) jaunajā daudzgadu finanšu shēmā laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, jo īpaši kultūras jomā, tostarp apvienojot mākslinieciskās un tehnoloģiskās prasmes.

3. COVID-19 krīzes ietekme uz kultūru

Slēgšana, par ko tika nolemts kā sekas sanitārajai krīzei, ko izraisīja COVID-19 pandēmija, bija dramatiska nepieciešamība, lai nodrošinātu sabiedrības veselību. Tajā pašā laikā tā izraisīja vienu no lielākajām ekonomiskajām krīzēm, kas ietekmēja lielāko daļu ekonomikas, sociālo un kultūras nozaru, slēdzot lielu skaitu vietu, kas paredzētas sabiedrības uzņemšanai. Slēgšanas īstermiņa ietekme bija jūtama uzreiz, bet ilgtermiņa ietekme būs jūtama turpmākajos gados. Kultūras vietas un norises vietas tika ietekmētas jau pašā sākumā. Bija spiesti slēgt muzejus, bibliotēkas, kinoteātrus, mūzikas, teātrus, operas, mākslas galerijas un vietējās kopienas kultūras centrus. Kultūras un mākslas pasākumi, piemēram, festivāli, izstādes un gadatirgi, cita starpā bija spiesti atcelt savu programmu. Lielākajai daļai sabiedrisko vai privāto organizāciju, kas pārvalda šīs vietas vai pasākumus, slēgšana izraisīja ekonomisko sabrukumu. Tā bija arī traumatiska pieredze, jo tika traucēts to galvenais mērķis - mākslas un kultūras izplatīšana visiem.
Jāuzteic daudzu mākslinieku, kultūras iestāžu un daudzu uzņēmēju neticamā izturība, kuri, neraugoties uz grūtībām, nav noliekuši instrumentus un ir turpinājuši sniegt mums savu radošumu, piemēram, dāsni daloties ar saviem priekšnesumiem bez maksas tiešsaistē.
Sniedzot savu mākslu ļoti sarežģītās situācijās, viņi mums piedāvāja iespēju saglabāt šo būtisko saikni ar radošumu. Tas arī parādīja mākslas un kultūras nozīmi krīzes laikā: mēs varam tikai iedomāties, kā būtu, ja Eiropas iedzīvotājiem bloķēšanas laikā nebūtu grāmatu, filmu, mūzikas, dzejoļu vai videospēļu. Tomēr mēs apzināmies, ka tas sniedza īslaicīgu mierinājumu un uzmundrināja bloķēto cilvēku garastāvokli. Taču tas nesniedza risinājumu kultūras nozarei kopumā.

Koronavīrusa pandēmijai ir postošas sekas kultūras un radošajās nozarēs. Daudzas kultūras iestādes un jo īpaši mazās norises vietas atrodas uz finansiālā sabrukuma robežas. Daudziem kultūras nozarē strādājošajiem aizliegums rīkot pasākumus koronavīrusa dēļ nozīmē arī ienākumu trūkumu. Daudziem māksliniekiem tas ir viņu eksistences un māksliniecisko prasmju saglabāšanas jautājums. Ja, piemēram, vijolnieks ienākumu trūkuma dēļ ir spiests pamest savu praksi un meklēt darbu lielveikalā, kā viņš saglabās savas prasmes un talantu? Daudzas kultūras iestādes un norises vietas bija spiestas slēgt vai tuvākajos mēnešos būs spiestas slēgt. Eksperti lēš, ka kultūrai kopā ar tūrismu būs nepieciešams visilgākais laiks, lai ekonomiski nostātos uz kājām. Tas ir liktenīgi, jo radošo nozari veido daudzi mazie un vidējie uzņēmumi, neatkarīgie un ārštata darbinieki.

EPP grupa pilnībā apzinās, ka daudzas kultūras un mākslas iestādes ir atkarīgas no savas auditorijas, pat ja dažas no tām saņem valsts subsīdijas. Nosakot sanitāros nosacījumus, kas nepieciešami, lai varētu atjaunot kultūras sabiedrisko telpu darbību, jāņem vērā arī to finansiālā ilgtspēja.

EPP grupa atzinīgi vērtē daudzu dalībvalstu veiktos pasākumus, lai aizsargātu savas kultūras un radošās nozares. Šiem pasākumiem būtu jāatbalsta gan darbinieki un mākslinieki, gan kultūras iestādes un organizācijas. Konkrēti un elastīgi valsts līmeņa pasākumi ir pasākumi, lai paplašinātu valsts īpašās bezdarba shēmas noteikumus nozares māksliniekiem un tehniskajiem darbiniekiem (piemēram, "intermitents du spectacle" statūti Francijā), pasākumi, lai saglabātu valsts subsīdijas pat pasākumu atcelšanas gadījumā (Vācija), vai īpaši atveseļošanas fondi, kas paredzēti kultūras un radošajām nozarēm (Beļģija). ES nodrošina platformu, kur dalīties ar paraugpraksi par dalībvalstu centieniem glābt kultūras nozari. Taču arī turpmāk EPP grupa ir pārliecināta, ka Eiropas Savienībai ir aktīvi jāiesaistās.

Eiropas Savienībai būtu jāpalīdz tieši kultūras un radošajām nozarēm un netieši - ar dalībvalstu un to atbalsta pasākumu starpniecību. EPP grupa atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas veiktos konkrētos pasākumus, lai nodrošinātu lielāku elastību, izmantojot pagaidu valsts atbalsta sistēmu, kurā kultūra ir īpaši minēta starp vissmagāk skartajām ekonomikas nozarēm. Eiropas Komisija ir arī atvērusi 37 miljardu euro ieguldījumu iniciatīvu reaģēšanai uz koronavīrusu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, tostarp tiem, kas darbojas KKS jomā. Šo iniciatīvu papildina 28 miljardi euro no struktūrfondiem, kas aptver darba tirgus jautājumus, un ES Solidaritātes fonds (ESSF), kam var būt svarīga nozīme, apliecinot ES solidaritāti ar dalībvalstīm, kuras risina ārkārtas situācijas. Eiropas Komisija apstiprināja jaunu ar COVID-19 saistītu Eiropas instrumentu pagaidu atbalstam bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijās (SURE). SURE shēmai būtu jāatbrīvo arī turpmāks finansējums MVU un pašnodarbinātajām personām KKS, izmantojot īslaicīga darba shēmu mehānismu lielākajā daļā ES dalībvalstu. EPP grupa pilnībā atbalsta šos pasākumus, kas būtu jāorientē uz visvairāk skartajiem un neaizsargātākajiem kultūras ekosistēmas dalībniekiem un jāsaglabā visā COVID-19 krīzes laikā.
EPP grupa arī atgādina, cik svarīgi ir valstu atveseļošanas un noturības plānos atvēlēt kultūras un radošajām nozarēm un nozarēm vismaz 2 % no atveseļošanas un noturības mehānisma.

4. Eiropas īstermiņa un ilgtermiņa risinājumi

4. 1. Vairāk nekā jebkad agrāk EPP grupa atzinīgi vērtē to, ka tiek palielināts ES pamatprogrammai " Radošā Eiropa" piešķirtais finansējums, kas ir vienīgais finansējuma avots, kurš paredzēts tikai un vienīgi plaši definētajai kultūras nozarei. Tomēr pat ar ievērojamu finansējuma palielinājumu par 36 % 2021.-2027. gadam programma "Radošā Eiropa" ir finansiāli mazāka programma salīdzinājumā ar citām ES programmām. Izmantojot sinerģiju ar citiem Eiropas fondiem un programmām, tiks vairota šī Eiropas Savienībai un tās iedzīvotājiem svarīgā kohēzijas instrumenta efektivitāte, kas veicina mūsu kultūras daudzveidības saglabāšanu un veicināšanu, mūsu sabiedrības saknes un kultūras dialogu. Programma "Radošā Eiropa" pilnībā veicina Eiropas kultūras daudzveidības un vērtību ievērošanu un izplatīšanu Eiropas sabiedrībā un Eiropas iedzīvotāju vidū. EPP grupai atbalsts spēcīgai un vērienīgai programmai "Radošā Eiropa" vēl nekad nav bijis tik aktuāls.

Kultūrai ir ietekme uz vairākiem mūsu sabiedrības un ekonomikas līmeņiem: tūrismu, vietējo kopienu ekonomisko izaugsmi, nodarbinātību, izglītību un iekļaušanu. Viens piemērs: saglabājot mūsu kultūras mantojumu, mēs ne tikai saglabājam savas tradīcijas un vēsturi, bet arī piedalāmies vietējo kopienu ilgtspējīgā attīstībā, nodrošinot jaunas darba iespējas un jaunas prasmes. Un mēs uzlabojam Eiropas iedzīvotāju piederības sajūtu vietai, kurā viņi dzīvo. EPP grupa atbalsta ES mēroga Eiropas mantojuma zīmes sistēmas veicināšanu, kas koncentrējas uz Eiropas stāstu un vēsturisko vietu ieguldījumu Eiropas vēstures un vienotības attīstībā. Kultūras izpratne un kultūras daudzveidība ir galvenais priekšnosacījums Eiropas unikālo tradīciju saglabāšanai.

EPP grupai ir svarīgi saglabāt centienus, kas veicina Eiropas mākslinieku atpazīstamību un atzinību, piemēram, jaunā Eiropas Parlamenta Lux balva - Eiropas skatītāju filmu balva, kas palielina atbalstu Eiropas filmu nozarei, piesaistot skatītāju uzmanību visā Eiropā un veicinot debates par tajās izvirzītajiem jautājumiem.

EPP grupa atzinīgi vērtē Eiropas kultūras galvaspilsētu iniciatīvas panākumus. Tā ir izrādījusies veiksmīga iniciatīva, kas savieno cilvēkus, māksliniekus un rada kultūras, sociālos un ekonomiskos ieguvumus.

Sinerģija ar citām programmām ir atslēgas vārds, lai vairotu Eiropas Savienības kultūras politikas ietekmi: kohēzijas fondam, reģionālajam fondam un sociālajam fondam savos mērķos būtu jāiekļauj kultūras dimensija, lai nodrošinātu, ka daļa no to subsīdijām tiks izlietota arī mūsu Eiropas dzīvesveida saglabāšanai. Arī pētniecībai un izglītībai jābūt kultūras pašreizējās un turpmākās attīstības sastāvdaļai, jo īpaši attiecībā uz jaunajām tehnoloģijām. EPP grupa pilnībā atbalsta iespējamos vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumus nākamajā daudzgadu finanšu shēmā, kas vērsti uz KKS un, iespējams, tos atbalsta. Šajā nolūkā EPP grupa atbalsta atveseļošanas un noturības mehānisma fondu, pamatprogrammu "Apvārsnis 2020", 2. kopu kultūras jomā, Invest EU un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu, kas ietvers jaunu Inovāciju un komunikācijas kopienu, kura būs veltīta kultūrai un radošajām nozarēm.

EPP grupas arī atbalsta Eiropas strukturālo un investīciju fondu potenciāla maksimālu izmantošanu kultūras mantojuma saglabāšanā. Mēs atbalstām ideju, ka ieguldījumi kultūras un tūrisma infrastruktūrā ir uzskatāmi par maza apjoma ieguldījumiem, kas ir tiesīgi saņemt atbalstu, ja ERAF līdzfinansējums nepārsniedz 10 000 000 euro, un ka maksimālais apjoms ir jāpaaugstina līdz 20 000 000 euro, ja infrastruktūra tiek uzskatīta par UNESCO pasaules kultūras mantojumu. ES programmas, tostarp "Erasmus+", "Tiesības un vērtības", "Apvārsnis Eiropa" un Eiropas Solidaritātes korpuss, piedāvā iespēju iepazīt Eiropas kultūras daudzveidību.

Eiropas Kultūras mantojuma gads 2018 bija veiksmīga iniciatīva, kas apvienoja māksliniekus, kultūras profesionāļus un plašu sabiedrību un parādīja, ka kultūras mantojums var būt pamats Eiropas projektiem, kuros iesaistīti visu vecuma kategoriju iedzīvotāji, un iespēja iedzīvotājiem sadarboties ar ekspertiem. Lai kultūras nozarei Eiropā dotu jaunu impulsu, ES būtu regulāri jāatkārto Eiropas Kultūras mantojuma gads. EPP grupa atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu "Kultūras mantojums darbībā" un savstarpējās mācīšanās programmu, kas paredzēta vietējiem un reģionālajiem politikas veidotājiem, lai apmainītos ar zināšanām par kultūras mantojumu.

Attiecībā uz digitālo vienoto tirgu KKS ir svarīga loma satura nodrošināšanā. EPP grupa atbalsta Eiropas kultūras darbu radīšanu un atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir popularizēt Eiropas darbus. Tāpēc mēs aicinām dalībvalstis ātri īstenot Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas pārskatīšanu, lai saglabātu kultūras daudzveidību un veicinātu Eiropas darbus. Mēs arī pilnībā atbalstām savlaicīgu un vērienīgu Direktīvas par autortiesībām digitālajā vienotajā tirgū īstenošanu, jo tai ir liels potenciāls radīt taisnīgāku tiešsaistes satura tirgu un uzlabot atlīdzību autoriem un izpildītājiem par viņu darbu izmantošanu.

Eiropas Savienības pienākums ir aizsargāt savu kultūras izņēmumu un saglabāt tās daudzveidību. Ja šodien mēs neatbalstīsim savus māksliniekus, radītājus un profesionāļus, kas strādā šajās nozarēs, tam var būt postošas sekas attiecībā uz kultūras daudzveidību un tas var nozīmēt, ka mums vienkārši nebūs pieejams tāds kultūras satura un izpausmju klāsts, kāds mums ir pieejams pašlaik. EPP grupa ir pārliecināta, ka mums ir jānodrošina, lai būtu izteiksmes platformas jaunajiem māksliniekiem un alternatīvajiem radītājiem, kas veicina Eiropas daudzveidību. Mums ir jānodrošina, lai visiem radītājiem būtu nākotne, un jāatbalsta kultūras un radošo nozaru atveseļošanās no krīzes. Īsāk sakot, mums ir jārada apstākļi, lai mūsu dinamiskie kultūras un radošie sektori varētu atveseļoties un uzplaukt.