Garīgās veselības jomā valdošā klusuma laušana

Vai Eiropa var atļauties ignorēt garīgo veselību?

Katru gadu oktobrī mēs uz īsu brīdi pārtraucam runāt par garīgo veselību. Taču miljoniem eiropiešu tas nav vienas dienas jautājums. Tā ir ikdienas dzīve. Tā ir studente, kas baidās iziet no savas kopmītnes istabas. Tēvs, kurš nav gulējis nedēļām ilgi. Māsa, kas sniedz aprūpi, bet nevar to lūgt.

Šī gada Pasaules garīgās veselības dienas tēmai - garīgāveselība ir vispārējas cilvēktiesības- nevajadzētu tikai rezonēt. Tai būtu jāzvana ar trauksmes zvaniem, jo skaitļi liecina, ka viens no astoņiem cilvēkiem pasaulē dzīvo ar garīgās veselības traucējumiem. Saskaņā ar 2023. gada jūnijā veiktā Eirobarometra pētījuma datiem Eiropā gandrīz puse (46 %) iedzīvotāju atzīst, ka pēdējā gada laikā ir piedzīvojuši emocionālu vai psiholoģisku stresu. Un no tiem, kas ir saskārušies ar grūtībām, vairāk nekā puse nav saņēmuši profesionālu palīdzību.

Pandēmija noņēma priekškaru tam, ko daudzi jau zināja. Izolācija, finansiālā spriedze un bailes radīja perfektu vētru. Taču vētra nepārgāja. Pat tagad garie gaidīšanas saraksti, nepietiekami finansēti pakalpojumi un stigmatizācija neļauj cilvēkiem saņemt nepieciešamo aprūpi.

Izmaksas? Ne tikai emocionālā. Tā ir arī ekonomiska. Saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem datiem garīgās veselības problēmas ES katru gadu izmaksā vairāk nekā 600 miljardus eiro, kas ir vairāk nekā 4 % no mūsu IKP. Tas ir zaudētais darba ražīgums, zaudētās slimības dienas un sagrautās dzīves.

Iedzīvotāji visā ES pauž savu viedokli. Mēs arvien biežāk lasām par to jauniešu nožēlojamo stāvokli visā Eiropā, kuri saskaras ar tādām problēmām kā izdegšana un cīnās ar garīgās veselības problēmām. Tie atspoguļo slēptās cilvēciskās izmaksas, kas slēpjas aiz datiem: sāpes, kas nav redzamas izklājlapās, bet gan pārtrauktās dzīvēs un apturētajā nākotnē. Tomēr, pat pieaugot informētībai, plaisa starp vajadzību un pieejamību joprojām ir liela.

Psihiskā veselības aprūpe joprojām ir pasta indeksu loterija. Ģeogrāfiskā atrašanās vieta, ienākumi vai pat vecums var izšķirt to, vai cilvēks saņems palīdzību vai ne.

Tāpēc EPP grupa pieprasa jaunu pieeju. Tādu, kurā garīgā veselība ir tur, kur tai ir vieta - ES politikas veidošanas centrā.

Jau 2023. gadā mēs iestājāmies par īpašas sabiedrības veselības komitejas izveidi. Tas bija tikai sākums. Šodien šī komiteja cieši sadarbojas ar Eiropas Komisiju un vadošajiem ekspertiem, lai apkopotu datus, veidotu stratēģiju un prasītu iestādēm atbildību.

Labāki dati nozīmē agrīnāku atklāšanu. Agrāka atklāšana nozīmē labākus rezultātus. Taču runa nav tikai par skaitļiem. Runa ir par cilvēkiem, jo īpaši jauniešiem. Eiropas jaunieši saskaras ar nepieredzēti augstu stresa, trauksmes un depresijas līmeni. EPP grupa aicina nodrošināt garīgās veselības izglītību skolās, lielāku atbalstu skolotājiem un ģimenēm, kā arī paātrinātu aprūpes pieejamību jauniešiem gan izglītības sistēmā, gan ārpus tās.

Mēs arī uzskatām, ka garīgās veselības pakalpojumiem jābūt pieejamiem un viegli pieejamiem. Tas nozīmē lielākus ieguldījumus, jā. Bet tas nozīmē arī gudrākus ieguldījumus - apmācībā, pētniecībā, profilaksē un pārrobežu sadarbībā. Neviens nedrīkst palikt novārtā tāpēc, ka dzīvo nepareizā valstī vai nevar atļauties atbilstošu terapeitu.

Garīgās veselības politiku nevar uzskatīt par blakus jautājumu. Tā ir veselīgas, produktīvas un noturīgas Eiropas pamats. Tātad, vai Eiropa var atļauties ieguldīt līdzekļus garīgajā veselībā? Patiesība ir tāda, ka mēs nevaram atļauties to nedarīt. Stiprāka Eiropa sākas ar veselīgāku prātu. Padarīsim garīgo veselību par tiesībām ne tikai vārdos, bet arī darbos.