Eiropai ir jāpārņem vadība drošības jomā

Mums vairs nav ilūziju par mūžīgu mieru Eiropā. Karš Ukrainā, autoritāro režīmu atdzimšana un pieaugošā nestabilitāte Eiropas dienvidos ir izjaukusi Eiropas pašapmierinātību. Pēc aukstā kara „miera dividendes” ir beigušās.

Šajā krasi mainīgajā globālajā drošības situācijā, īpaši, kad ASV arvien mazāk iesaistās Eiropas drošības jautājumos, Eiropa vairs nevar atļauties palikt stratēģiski atkarīga. Mums jārīkojas — un jārīkojas kopā. Eiropieši sagaida drošību, nevis tukšus vārdus.

Ir virkne konkrētu darbību, kas jāveic, lai visā Eiropā stiprinātu drošību. Tomēr šeit gribas izcelt vienu konkrētu uzdevumu. Ir jāizveido pastāvīga un pilnībā aprīkota centralizētā Eiropas vadības un kontroles struktūra (C2) - spēcīgs daudznacionāls militārais štābs, kas spētu vadīt patstāvīgas operācijas, koordinēt dalībvalstis un papildināt militāro spēku ar Eiropas diplomātiskajiem, informācijas un ekonomiskajiem instrumentiem.

Eiropas valstis ir daudzkārt apliecinājušas savu politisko gribu rīkoties kopīgi. Tādas operācijas kā Eiropas īpašo spēku grupa “Takuba”, Eiropas Savienības jūras misijas “Aspides” un “Atalanta” pierāda, ka sadarbība ir iespējama pat ārpus kopējās drošības un aizsardzības politikas tradicionālās sistēmas. Tomēr šīs īpašās struktūras nekādi nevar aizstāt pastāvīgi un ilgtermiņā darbojošās vienības. Operatīvās darbības nereti tiek vadītas no vadošās dalībvalsts štāba vai pat deleģētas NATO struktūrai, jo Eiropā šobrīd nav līdzvērtīgas alternatīvas. Šajā sadrumstalotajā pieejā mēs gan zaudējam laiku.

Ja Eiropa vēlas būt nopietna ģeopolitiska spēlētāja, tai jāizveido vienots militārais štābs, kas paredzēts ne tikai krīžu pārvaldībai, bet arī cīņai (un uzvarai!) augstas intensitātes konfliktos. Tas nozīmētu izmaiņas attiecībā uz personālu, resursiem un tehnoloģijām, tostarp nepieciešamību pēc drošiem, Eiropas kontrolētiem digitālajiem tīkliem un sakaru līdzekļiem.

Pašreizējais ES militārais štābs (EUMS) ir nepietiekami finansēts. Salīdzinot,  NATO štābā SHAPE, kas ir izveidots kaujas darbībai, strādā 15 reizes vairāk operatīvā personāla. Eiropai ir jāpāriet uz uzlabotu ES militāro štābu „EUMS+”.

Eiropas valstis jau šobrīd dalās savā zināšanu bāzē, kopīgi apmāca un kopīgi izvieto savus spēkus. Taču nepieciešams vairāk: nepieciešama uzlabota ES militārā štāba pārvaldība un informācijas apmaiņa, kopīga loģistika, kā arī drošības un aizsardzības iepirkumu saskaņošana, skaidri dodot priekšroku Eiropas valstīm. Un, kas nav mazsvarīgi, ir nepieciešama politiska vienprātība par to, kas pieņem lēmumus krīzes situācijās. Efektīva komanda nav iespējama, ja vadība ir sadrumstalota.

Stratēģiskā neatkarība piecu līdz sešu gadu laikā ir sasniedzams mērķis, ja mēs uzsāksim nepieciešamās reformas tagad, kā arī, ja paredzēsim tādu Eiropas aizsardzības budžetu, kas atbilst gaidāmajiem izaicinājumiem. Pašreizējie 0,8% no ES daudzgadu finanšu shēmas ir nepietiekami. Gan Eiropas Komisijas, gan ES Padomes priekšsēdētāji ir pamatoti aicinājuši dalībvalstis palielināt militāros izdevumus virs pašreizējās 2% robežas. Tomēr arī ES pašai būtu jāuzņemas iniciatīva un savā budžetā jāgarantē, ka nākamajā daudzgadu finanšu shēmā aizsardzības jomā veiktie ieguldījumi būtu adekvāti. Aizsardzība ir prioritāra Eiropas politika.

Vārdi ir jāaizstāj ar stingru izlēmību. Mums ir resursi, zināšanas un kopīgs militārais potenciāls. Tagad mums ir nepieciešama drosme tos izmantot gudri un neatkarīgi. Eiropas patstāvīgās militārās vadības izveide ir veids, kā panākt, ka Eiropas Savienība pati var uzņemties atbildību par savu drošību, kad tas ir visvairāk nepieciešams.

Kā teicis mūsu aizsardzības un kosmosa komisārs Andrjus  Kubiļus (Andrius Kubilius), Eiropai ir divkāršs uzdevums - sagatavoties iespējamai Krievijas agresijai īstermiņā, kā arī pārskatīt transatlantiskās alianses ilgtermiņa darbību. Abiem uzdevumiem ir nepieciešama institucionālā gatavība, cieša sadarbība, kā arī politiskā griba.

Mēs vairs nedzīvojam pasaulē, kas balstās uz noteikumiem. Globālos rezultātus arvien vairāk nosaka brutāls spēks, nevis diplomātija. Ja Eiropa vēlas palikt nopietna spēlētāja, tai ir atbilstoši jānodrošinās. Pastāvīga Eiropas vadības un kontroles struktūra nav tikai militāra nepieciešamība, bet gan Eiropas politiskās brieduma pārbaude. Mums ir gan nepieciešamie instrumenti, gan zināšanas. ETP grupa turpinās vadīt šo ceļu.