Veidot mākslīgo intelektu, pirms tas sāk veidot sabiedrību

Pusaudzis, kas šodien pārlūko sociālos tīklus, dažu minūšu laikā var sastapties ar „deepfake“ politisko runu, mākslīgā intelekta radītu dziesmu, izdomātu ziņu un digitāli atjaunotu „The Beatles“ ierakstu. Vairs nav jautājums par to, vai mākslīgais intelekts pārveidos mūsu sabiedrības. Tas jau ir noticis. Patiesais jautājums ir, vai mēs varam nodrošināt pilsoņus, jo īpaši jauniešus, ar nepieciešamajām prasmēm, lai viņi spētu orientēties šajā jaunajā realitātē, vienlaikus saglabājot vērtības, kas raksturo mūsu demokrātijas un kultūras. 

Mākslīgais intelekts maina to, kā mēs mācāmies, radām, sazināmies un piedalāmies sabiedriskajā dzīvē. Izglītības jomā tas piedāvā nepieredzētas iespējas personalizētai mācīšanai un piekļuvei zināšanām. Kultūras jomā tā paver jaunas iespējas mākslinieciskajai izpausmei, kultūras mantojuma saglabāšanai un radošai sadarbībai. Tomēr šīs iespējas ir saistītas ar nopietniem riskiem — sākot no dezinformācijas un manipulācijas līdz draudiem intelektuālajam īpašumam, mākslinieciskajai integritātei un demokrātiskajām debatēm. 

EPP grupai šīs nav vienkārši debates par tehnoloģijām. Tās ir debates par demokrātiju, izglītību, kultūru un Eiropas nākotnes konkurētspēju. Mākslīgais intelekts jau tagad ietekmē to, kā pilsoņi piekļūst informācijai, kā tiek radīta un patērēta kultūra un kā jaunieši iesaistās apkārtējā pasaulē. 

Tā kā mākslīgā intelekta radītais saturs arvien vairāk ienāk mūsu ikdienas dzīvē, pārredzamība kļūst būtiska. Pilsoņiem jāspēj saprast, kad un kā mākslīgais intelekts ir izmantots, lai radītu tekstu, attēlus, audioierakstus vai video. Uzticēšanās digitālajā laikmetā ir atkarīga ne tikai no inovācijām, bet arī no skaidrības un atbildības. 

Visā Eiropā sociālie tīkli ir kļuvuši par galveno informācijas avotu jaunākajām paaudzēm. Laikmetā, kad mākslīgais intelekts spēj masveidā radīt pārliecinošus tekstus, attēlus, audio un video, atšķirt faktus no izdomājumiem kļūst arvien grūtāk. Šīs sekas ietekmē uzticēšanos iestādēm, sociālo kohēziju un pilsoņu spēju nozīmīgi piedalīties demokrātiskajā dzīvē. 

Tajā pašā laikā mākslīgais intelekts pārveido kultūru tādā veidā, kas vēl pirms dažiem gadiem šķistu neiedomājams. Mākslīgā intelekta tehnoloģijas izmantošana, lai atjaunotu Džona Lenona balsi un ļautu grupai „The Beatles” pabeigt dziesmu „Now and Then”, parādīja, kā tehnoloģija var papildināt cilvēka radošumu, nevis to aizstāt. 

Tomēr mākslīgais intelekts rada arī būtiskus jautājumus par autentiskumu. Vairāk nekā astoņi no desmit eiropiešiem norāda, ka viņi dod priekšroku cilvēku, nevis mākslīgā intelekta radītam saturam. Viņi saprot, ka kultūra nav vienkārši satura radīšana. Tā ir izpausme, identitāte un cilvēciskās saiknes. 

Kā norāda pāvests Leo XIV savā nesenajā enciklikā „Magnifica Humanitas”, mākslīgais intelekts nav neitrāls ne savā attīstībā, ne ietekmē. Izstrādātāju, uzņēmumu, politikas veidotāju un lietotāju izdarītās izvēles ietekmē to, kā šīs tehnoloģijas veido mūsu sabiedrības, ekonomiku un demokrātijas. Tāpēc Eiropas pieejai jābalstās uz vienkāršu principu: inovācijai un atbildībai jāattīstās kopā. 

EPP grupa uzskata, ka Eiropai ir jāpieņem mākslīgais intelekts kā progresam nepieciešams instruments, vienlaikus nodrošinot, ka cilvēka radošums, demokrātiskās vērtības un kultūras daudzveidība paliek tā pamatā. Lai gan Eiropa jau ir veikusi svarīgus regulatīvus pasākumus, ar likumdošanu vien nepietiek. 

Pašreizējais tiesiskais regulējums nav izstrādāts, lai ņemtu vērā visas kultūras un radošo nozaru specifiskās iezīmes. Tāpēc mākslīgā intelekta stratēģijai kultūras un radošajām nozarēm, ko Eiropas Komisija plāno ieviest 2027. gada sākumā kā daļu no „Eiropas kultūras kompasa”, jābūt vērienīgai, visaptverošai un vērstai uz iedzīvotāju bažām. 

Ģeneratīvās mākslīgā intelekta sistēmas lielā mērā balstās uz kultūras un radošajiem darbiem, tomēr radītājiem bieži trūkst pārredzamības par to, kā tiek izmantoti viņu darbi un vai viņi saņem taisnīgu atlīdzību, ja no tiem tiek radīta vērtība. Tajā pašā laikā ieteikumu algoritmi arvien vairāk nosaka to, ko cilvēki redz, dzird un atklāj tiešsaistē. 

Ja šīs sistēmas dod priekšroku apjomam un komerciāli prognozējamiem rezultātiem, mēs riskējam marginalizēt neatkarīgos autorus, mazākumtautību valodas un kultūras daudzveidību, kas ir Eiropas identitātes pamatā. 

Tāpēc izglītībai ir jākļūst par mūsu pirmo aizsardzības līniju un mūsu lielāko iespēju. 

Digitālā kompetence, mediju kompetence un kompetence mākslīgā intelekta jomā ir uzskatāmas par^21. gadsimta pamatprasmēm. Jaunie eiropieši ir jāiemāca ne tikai lietot AI rīkus, bet arī saprast to ierobežojumus, kritiski izvērtēt informāciju un atpazīt manipulācijas, kad tās sastop. Vienlaikus ir jāatbalsta radītāji, kultūras organizācijas un izglītības iestādes, lai tās spētu pielāgoties strauji mainīgajai digitālajai videi. 

Laiks nevarētu būt steidzamāks. Mākslīgā intelekta iespējas attīstās ātrāk, nekā mūsu iestādes, izglītības sistēmas un kultūras politika spēj pielāgoties. Laikā, kad pieaug ģeopolitiskā konkurence un polarizācija, Eiropai ir jāiegulda līdzekļi savu iedzīvotāju prasmēs, radošumā un noturībā. 

Eiropa tagad stāv priekšā izšķirošai izvēlei. Mēs varam ļaut mākslīgajam intelektam veidot mūsu sabiedrības atbilstoši komerciāliem motīviem, vai arī mēs varam nodrošināt, ka tas kalpo cilvēku radošumam, demokrātiskajai noturībai un kultūras daudzveidībai. 

Nākotni nenosaka vienīgi algoritmi. To nosaka vērtības, ko mēs tajos iestrādājam, un pilsoņi, kuriem mēs dodam iespējas, izmantojot izglītību. Ja mums izdosies to izdarīt pareizi, mākslīgais intelekts nemazinās mūsu cilvēcību. Tas palīdzēs mums to izpaust pilnīgāk nekā jebkad agrāk.