No futbola laukuma līdz politikai: kāpēc ES ir jāpanāk pasaules sporta attīstības līmenis

Kādreiz sports tika uzskatīts par kaut ko, kas atrodas pāri politikai. Pēdējie Pasaules kausi un arvien intensīvākās ģeopolitiskās cīņas ap globālajām sacensībām liecina, ka tas vairs neatbilst patiesībai. 

Mūsdienās sports nav vienkārši izklaide. Tas ir vara, ietekme un bizness. Rīkošanas tiesības, valsts atbalstītie ieguldījumi un tādu pārvaldes organizāciju kā FIFA pieaugošā komerciālā dominēšana arvien vairāk ietekmē starptautisko politiku un globālos tirgus. Tas, kas kādreiz galvenokārt bija sociāla un kultūras aktivitāte, ir kļuvis par daudzmiljardu eiro vērtu globālu nozari. 

Gadiem ilgi sports baudīja īpašu statusu, kas ļāva tam darboties ar daudz lielāku autonomiju nekā lielākajai daļai nozaru. Taču, tā kā pārvaldes iestādes pārrauga tirgus, kuru vērtība mērāma miljardos, un sporta pasākumiem ir nozīmīgas politiskas un ekonomiskas sekas, šo izņēmuma statusu kļūst arvien grūtāk pamatot. Tāpēc Eiropas Savienība arvien mazāk vēlas uzskatīt, ka sports pastāv ārpus tās tiesiskā un regulatīvā regulējuma. 

Eiropas Tautas partijai (EPP) tas ir svarīgi, jo sports joprojām ir cieši saistīts ar Eiropas dzīvi. Miljoniem eiropiešu ik dienu iesaistās sportā kā fani, sportisti, brīvprātīgie un dalībnieki. Sports veido kopienas, veicina veselību un sekmē iekļaušanu, jo īpaši cilvēkiem ar ierobežotām iespējām un cilvēkiem ar invaliditāti. Tas ir Eiropas sporta modelis. 

Tieši tāpēc, ka sportam ir tik svarīga sociālā loma, sporta pārvaldība un jautājums par to, kam tajā pieder vara, ir kļuvis par sabiedrības interešu jautājumu. Uzticēšanās sportam ir atkarīga ne tikai no tā, kas notiek laukumā, bet arī no tā, vai struktūras, kas to atbalsta, ir godīgas, pārredzamas un atbildīgas. 

Tajā pašā laikā straujā sporta komercializācija ir atklājusi tā īpašā statusa robežas. Pārrobežu ieguldījumi, finanšu plūsmas un lielu sacensību monetizācija arvien biežāk rada jautājumus, kurus nevar nošķirt no ES noteikumiem par konkurenci, pārredzamību un atbildību. 

EPP noraida uzskatu, ka sports būtu jāizslēdz no ES tiesību aktu darbības jomas. Eiropas Savienības Tiesas nesenie spriedumi ir apstiprinājuši, ka sporta organizācijām ir jāievēro Eiropas noteikumi, ja to lēmumiem ir nozīmīga ekonomiska ietekme. Tas atspoguļo plašāku un nepieciešamu virzību uz stingrāku pārvaldību un lielāku atbildību. 

Viens no piemēriem ir arvien plašākās debates par biļešu cenām. Dinamiskās cenu noteikšanas sistēmas bieži tiek pasniegtas kā vienkārši tirgus mehānismi. Patiesībā sports nedarbojas kā parasts konkurētspējīgs tirgus. Fani nevar vienkārši izvēlēties citu Pasaules kausa finālu, citu stadionu vai citu organizētāju. 

Kā nesen brīdināja patērētāju organizācijas kopīgā vēstulē Ursulai fon der Lejenai, sporta pasākumus klātienē raksturo strukturāls deficīts: viens organizators, viena norises vieta, viena datums — un bieži vien viena biļešu pārdošanas platforma. 

Šajā kontekstā dinamiskā cenu noteikšana neveicina efektivitāti. Tā pārvērš fanu lojalitāti par izsoles karu. Rezultāts kļūst arvien skaidrāks: augstākas cenas, ierobežotāka pieejamība parastajiem atbalstītājiem un pieaugošs neapmierinātības līmenis fanu vidū visā Eiropā. 

Sūdzības saistībā ar lielajiem turnīriem, tostarp sacensībām, ko organizē FIFA, jau ir nonākušas Eiropas regulatīvo iestāžu rīcībā.