EPP grupas nostājas dokuments par daudzgadu finanšu shēmu pēc 2027. gada

EPP grupa uzskata, ka stiprai Eiropas Savienībai ir jābūt nodrošinātai ar stabilu, ilgtermiņa budžetu, kas spēj īstenot stratēģiskās prioritātes, adekvāti reaģēt uz neparedzētiem notikumiem, risināt iedzīvotāju problēmas - arī sniedzot atbalstu ģimenēm - un veicināt ES pārveidi par modernu, ilgtspējīgu un noturīgu ekonomiku un sabiedrību. ES budžetam ir jākoncentrējas uz Eiropas sabiedriskajiem labumiem, radot ES pievienoto vērtību un sinerģiju starp valstu un ES projektiem, vienlaikus nodrošinot, ka pārrobežu, vietējā un reģionālā dimensija kļūst nozīmīgāka. Patiesi panākumi ir taustāmu rezultātu sasniegšana mūsu prioritāšu jomā, kam ekonomiskās efektivitātes un politiskās iespējamības apsvērumu dēļ ir nepieciešama pienācīga saskaņotība starp līmeņiem, kuros politika tiek pārvaldīta, un līmeņiem, kuros tā tiek finansēta.

1. DFS arhitektūra

Eiropas Tautas partija ir stingri pārliecināta, ka turpmākajai DFS struktūrai un struktūrai ir jāsaglabā Eiropas Parlamenta kā likumdevējas, budžeta lēmējinstitūcijas un budžeta izpildes apstiprinātājas iestādes loma . Tā stingri aizstāvēs Parlamenta tiesības pilnībā īstenot savas pilnvaras un prerogatīvas demokrātiskās leģitimitātes dēļ.

Vienots valsts plāns katrai dalībvalstij nevar būt pamats dalītas pārvaldības izdevumiem pēc 2027. gada. Ņemot vērā šā modeļa daudzos trūkumus un jo īpaši tam raksturīgo pārmērīgo centralizāciju, RRP nedrīkstētu būt Savienības budžeta plāns. Reģionālajam un vietējam līmenim arī turpmāk jābūt dalītas pārvaldības plānu izstrādes centrā.

PPE grupa uzsver, ka nākamajā DFS nevajadzētu atkārtot RAP valsts plānus kā tādus. Turpmākais ES budžets būtu jāveido tā, lai atbalstītu ES politikas virzienu, piemēram, kohēzijas vai lauksaimniecības, sekmīgu īstenošanu un ļautu sasniegt to kopīgos un konkrētos mērķus.
EPP grupa pauž bažas par to, ka ES finansējums saskaņā ar dalīto pārvaldību būs atkarīgs no starpposma mērķu un uzdevumu izpildes, kas saistīti ar konkrētām reformām valsts līmenī. Tā plāno apsvērt šo iespēju tikai tad, ja tiks pierādīts, ka šīs reformas ir samērīgas, labi kalibrētas, tieši saistītas ar attiecīgo ES politiku un noteiktas atbilstošā līmenī (valsts, reģionālā vai vietējā). Vietējās un reģionālās pašvaldības un citus saņēmējus nevar sodīt vai saukt pie atbildības par reformām, kas nav īstenotas valsts līmenī.
EPP grupa sagaida, ka vietējo un reģionālo pašvaldību loma attiecīgo plānu izstrādē, apspriešanā un īstenošanā tiks pilnībā saglabāta. Reģionālās un vietējās pašvaldības labāk pārzina vietējās vajadzības un īpatnības, un uz vietu orientēta pieeja, daudzlīmeņu pārvaldība un partnerība ir galvenie principi, uz kuriem būtu jābalstās nākamajā DFS. Spēcīgas reģionālās un vietējās spējas nodrošina efektīvu īstenošanu un sniedz vislielāko pievienoto vērtību.
EPP grupa uzstāj, ka lauksaimniecības, zivsaimniecības un kohēzijas finansējumam jābūt nodrošinātam atsevišķās struktūrās, un tam jābūt skaidri noteiktiem, nošķirtiem piešķīrumiem, ievērojot attiecīgos, labi izstrādātos principus.
EPP grupa uzskata, ka, lai gan turpmākajā daudzgadu finanšu shēmas reformā elastīgumam vajadzētu būt galvenajam elementam, tam nevajadzētu kaitēt tam, ka tiek nodrošināts pietiekams ES finansējuma paredzamības līmenis. Šajā sakarā grupa sagaida, ka reģioniem arī turpmāk tiks piešķirti iepriekš noteikti budžeta līdzekļi, kas ļaus tiem plānot un īstenot projektus.

Konkurētspējas fonds, ja tas ir paredzēts kā liels jumta fonds, kas apvieno vairākas veiksmīgas ES programmas vienā, šādā veidā nav pieņemams, jo tas var apdraudēt šo programmu sākotnējos mērķus.

EPP grupa uzsver, ka programmai "Apvārsnis Eiropa" jāsaglabā tās zīmols un integritāte un nākamajā daudzgadu finanšu shēmā tai jāpaliek patstāvīgai ES programmai. Būtu jāparedz atsevišķs piešķīrums Eiropas Pētniecības padomei un Eiropas Inovācijas padomei, tādējādi nodrošinot, ka izcilība joprojām ir ES pētniecības un inovācijas politikas stūrakmens. Programma "Apvārsnis Eiropa" un citas ES pamatprogrammas, kas veicina izaugsmi un konkurētspēju, būtu jāiekļauj īpašā DFS pozīcijā, nevis jāapvieno vienā Konkurētspējas fondā.
EPP grupa uzskata, ka nākamais Konkurētspējas fonds būtu jāizstrādā, pamatojoties uz InvestEU un EIF modeļiem , un jāizmanto finansēšanas avotu, tostarp garantiju, aizdevumu un pašu kapitāla, kopums. Tam būtu prioritāri jāizmanto privātais finansējums un jārada iespēja jaunuzņēmumiem, MVU un uzņēmumiem, kas sākusi darbību, un uzņēmumiem, kas darbojas plašākā mērogā, vieglāk piekļūt finansējumam.
EPP grupa uzsver, ka Konkurētspējas fondam būtu jāatbalsta MVU un jāiegulda inovāciju veicināšanā , izmantojot stingru un horizontālu politiku, kas ietekmē visas ekonomikas nozares, kuras ir būtiskas konkurētspējas saglabāšanai un vienotā tirgus integritātes nodrošināšanai. Tam būtu jākoncentrējas uz mikroekonomisko apstākļu uzlabošanu visā Savienībā, kā arī jānodrošina, ka visas dalībvalstis varēs gūt labumu, lai sekmīgi stiprinātu Eiropas konkurētspēju pasaules tirgos un ievērotu globālo tirgus loģiku, sniedzot subsīdijas rūpniecības projektiem, kuriem pasaules tirgū ir nevienlīdzīgi konkurences apstākļi un kuriem ir stratēģiska vērtība Savienības konkurētspējai.

Jauns Eiropas iekšējā tirgus instruments

EPP grupa aicina ilgtermiņa un strukturālo ieguldījumu vajadzības risināt atsevišķi no Konkurētspējas fonda, izmantojot īpašu Eiropas iekšējā tirgus instrumentu, lai garantētu paredzamību ieguldījumiem infrastruktūrā un plānošanai, tostarp pasākumiem, kas paredzēti vienotā tirgus strukturālai padziļināšanai. Jaunajam instrumentam būtu jābalstās uz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu ar skaidru stratēģisku uzsvaru un lielāku Eiropas pievienoto vērtību.
Iekšējā tirgus instrumentam vajadzētu būt cieši saistītam ar jauno vienotā tirgus stratēģiju , un tā mērķim vajadzētu būt pilnībā atraisīt vienotā tirgus potenciālu, apvienojot strukturālās reformas ar ilgtermiņa ieguldījumiem kritiski svarīgā un pārrobežu infrastruktūrā, tostarp savienojot elektrotīklus, dzelzceļu un komunikāciju tīklus visā Eiropā.

Eiropas Globālais fonds, kas paredzēts ārējās darbības finansējuma pārskatīšanai, kā to paredzējusi Komisija, rada nopietnas bažas EPP grupai.

EPP grupa atgādina, ka pašreizējā daudzgadu finanšu shēmā ir radušās vairākas problēmas, ko radījusi vairāku programmu apvienošana NDICI, un būtiskas problēmas, ko rada nepārskatāmā budžeta nomenklatūra.
EPP grupa uzsver, ka jebkurš programmu samazinājums ir jākompensē ar daudz detalizētāku budžeta pozīciju sadalījumu, lai budžeta lēmējinstitūcija varētu pienācīgi atskaitīties un nodrošināt, ka lēmumu pieņemšana ikgadējā budžeta procedūrā un budžeta izpildes gaitā ir jēgpilna.
EPP grupa uzsver, ka, lai gan ES un tās dalībvalstis ir pasaulē lielākie donori attīstības sadarbības jomā, šī vadošā loma nav pietiekami pamanāma. Komisijas lielā paļaušanās uz netiešo pārvaldību ar īstenošanas partneru starpniecību bieži vien aizēno ES lomu, galvenokārt pārāk sarežģītu iekšējo noteikumu dēļ.
EPP grupa aicina, lai visi KĀDP izdevumi būtu neatņemama ES budžeta sastāvdaļa, izņemot militāro vai aizsardzības operāciju gadījumus, lai nodrošinātu pilnīgu pārredzamību un pienācīgu parlamentāro pārraudzību.

EPP grupa uzskata, ka ir nepārprotami jāturpina virzība uz patiesu Aizsardzības savienību, jo īpaši attiecībā uz kopīgu iepirkumu un kopīgu aizsardzības spēju un Eiropas rūpnieciskās un tehnoloģiskās bāzes veidošanu, saskaņojot ar NATO un pilnībā ievērojot gan neitralitātes saistības, gan atsevišķu ES dalībvalstu īpašās drošības intereses. Šo mērķi var sasniegt, pārskatot izdevumus aizsardzībai un visas attiecīgās ES programmas iekļaujot īpašā DFS pozīcijā.

Gatavība krīzēm. ES budžets nav veidots tā, lai ierobežotas elastības dēļ spētu pienācīgi reaģēt uz neparedzētām situācijām un reaģēt uz jaunām vajadzībām.

EPP grupa aicina nākamajā DFS paredzēt pietiekamas reaģēšanas spējas krīzes situācijās un pietiekamas rezerves katrā izdevumu kategorijā. Izdevumu programmās būtu jāsaglabā ievērojama iestrādāta elastīguma rezerve, par kuras piešķiršanu konkrētiem politikas mērķiem lemj budžeta lēmējinstitūcija.
EPP grupa pauž satraukumu par pieaugošo dabas katastrofu ietekmi, kas bieži vien ir klimata pārmaiņu rezultāts un tāpēc nākotnē, visticamāk, notiks biežāk un intensīvāk. Mēs uzskatām, ka daudzgadu finanšu shēmā pēc 2027. gada būtu jāiekļauj tikai divi īpaši daudzgadu finanšu shēmas instrumenti - viens, kas paredzēts solidaritātes nodrošināšanai dabas katastrofu gadījumā, un otrs, kas paredzēts vispārējai reaģēšanai krīzes situācijās.

2. DFS lielums pēc 2027. gada

Laikā, kad Savienība saskaras ar aizvien lielāku krīžu skaitu un kad nepieciešamība sniegt palīdzību ir neatliekama, DFS pēc 2027. gada ir jāparedz lielāki resursi salīdzinājumā ar 2021.-2027. gada periodu. ES budžetam ir jābūt pienācīgi nodrošinātam ar nepieciešamajiem līdzekļiem, lai risinātu gan pašreizējās, gan jaunās politikas prioritātes, kā arī lai spētu ievērot savas juridiskās saistības un atmaksāt parādu, kas izriet no nākamās paaudzes ES.

EPP grupa uzskata, ka pārtikas ražošana un nodrošinātība ar pārtiku ir stratēģiskās autonomijas būtiskas sastāvdaļas un ka KLP pēc 2027. gada būtu jāsaņem īpašs budžets vismaz pašreizējā līmenī, ņemot vērā inflāciju, lai izvairītos no atbalsta lauksaimniekiem reālās vērtības samazināšanās; jāsaglabā divu pīlāru struktūra. Ir jāsaglabā tiešie maksājumi, jo tie nodrošina skaidru Eiropas pievienoto vērtību un ir spēcīgs atbalsts ražošanai un lauksaimnieku ienākumiem, savukārt mērķtiecīgs atbalsts arī turpmāk būtu jāsniedz ģimenes saimniecībām un jaunajiem lauksaimniekiem. Nākamajā daudzgadu finanšu shēmā būtu jāparedz arī pietiekams finansējums ES zivsaimniecībai un akvakultūrai , lai nodrošinātu, ka šī nozare saglabā konkurētspēju, inovācijas un apņemšanos dekarbonizācijas jomā. EPP grupa stingri atbalsta POSEI programmas un tās finanšu piešķīruma stiprināšanu, ņemot vērā tās izšķirošo nozīmi lauksaimnieciskās darbības un pārtikas apgādes uzturēšanā attālākajos reģionos, un turklāt prasa izveidot atsevišķu POSEI programmu zivsaimniecības un akvakultūras atbalstam attālākajos reģionos.
EPP grupa uzskata, ka modernizētai kohēzijas politikai būtu jāveicina izaugsme, jāveicina konverģence starp reģioniem un jāizvairās no sadrumstalotības vienotajā tirgū, kā arī jārisina jaunas problēmas, piemēram, mājokļu vai demogrāfiskās lejupslīdes jomā. Nākamajai DFS būtu jāturpina atbalstīt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, sniedzot mērķtiecīgu atbalstu visiem reģioniem, un tāpēc aicina ES kohēzijas politikai piešķirt vismaz tādu pašu reālo finansējumu kā pašreizējā periodā.
EPP grupa uzsver, ka nākamajai DFS būtu jāveicina konkurētspēja, jāuzlabo Savienības inovācijas spējas un jānodrošina ieguldījumi, lai nodrošinātu Savienības stratēģisko autonomiju . Nākamajā DFS būtu jānošķir un jānosaka prioritātes finansējumam ES pamatprogrammām, inter alia, pētniecības un inovācijas (tostarp fundamentālo pētījumu), enerģētikas, transporta un digitālās infrastruktūras jomā, kā arī Eiropas komunikāciju tīklu izveides pabeigšanai, veselībai un biotehnoloģijai, ņemot vērā lielās veselības problēmas.
EPP grupa aicina panākt progresu ceļā uz patiesu Aizsardzības savienību, nākamajā DFS atbalstot visaptverošu drošības pieeju, palielinot ieguldījumus gan civilajās, gan militārajās spējās saskaņā ar Eiropas prioritātes principu, ja vien ir pieejama Eiropas alternatīva. EPP grupa uzskata, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš Savienības austrumu robežas stiprināšanai, jo īpaši ES austrumu reģioniem, kas robežojas ar Krieviju, Baltkrieviju vai Ukrainu, kas joprojām ir kritiski svarīga ass atturēšanai, noturībai un visas Savienības aizsardzībai. Aizsardzības izdevumiem jāiet roku rokā ar citiem Savienības ilgtermiņa ieguldījumiem.
EPP grupa aicina piešķirt pietiekamu finansējumu, lai atbalstītu pamatprogrammu Erasmus+ , atzīstot tās unikālo ieguldījumu izglītības mobilitātes un mācību veicināšanā visā Eiropā, kā arī kultūras nozarē, kas ir ļoti svarīga Eiropas identitātes veidošanā.
EPP grupa uzskata, ka nākamajā DFS būtu jānodrošina nepieciešamie resursi, lai pienācīgi risinātu galvenās Savienības problēmas, piemēram, migrācijas un ES ārējo robežu efektīvas aizsardzības jomā, tostarp finansējums robežinfrastruktūrai, kā arī lai atbalstītu Savienības ārējo darbību, tostarp humāno palīdzību, lai veicinātu ilgstošu mieru, stabilitāti un drošību.

EPP grupa ir pārliecināta, ka ES budžeta kopējam apjomam ir jābūt samērīgam ar ilgtermiņa Savienības politikas jomu finansēšanas vajadzībām, nepieciešamajam papildu finansējumam jaunajām ES prioritātēm, jo īpaši aizsardzībai un konkurētspējai, vajadzībai atmaksāt VDEU parādu un Savienības reaģēšanas spējai uz jauniem satricinājumiem un krīzēm, vienlaikus atstājot pietiekamas rezerves, lai apmierinātu mainīgās izdevumu vajadzības. Tāpēc EPP grupa aicina nākamajā DFS atteikties no vēsturiski ierobežojošā un pašu noteiktā 1 % no NKI līmeņa.

3. Vienkāršošana

ES līdzekļu galīgajiem saņēmējiem prioritāri ir ievērojami jāsamazina pārmērīgs regulējums un birokrātija. Vienkāršošana jāpanāk, pilnībā ievērojot Līgumos paredzēto institucionālo līdzsvaru. Ir svarīgi, lai informācija par ES līdzekļu galasaņēmējiem būtu publiski pieejama turpmākajās programmās. EPP grupa uzskata, ka digitalizācija ir galvenais elements administratīvo procesu vienkāršošanai un modernizācijai.

PPE grupa aicina nākamajā DFS būtiski vienkāršot noteikumus par ES izdevumiem galasaņēmējiem, īpašu uzmanību pievēršot MVU vajadzībām, kuri bieži saskaras ar nesamērīgu administratīvo slogu. Vienkāršākam budžetam jābūt arī pārredzamākam, lai nodrošinātu labāku pārskatatbildību, rūpīgāku pārbaudi, izdevumu kontroli un samazinātu dubultas finansēšanas, ļaunprātīgas izmantošanas un krāpšanas risku. Tāpēc EPP grupa aicina izveidot sadarbspējīgu IT ziņošanas sistēmu ar saskaņotu datu standartu, lai izsekotu naudas plūsmas līdz faktiskajiem galasaņēmējiem un par īstenošanu atbildīgajām iestādēm.
Vienkāršošanu un elastīgumu nedrīkst izmantot kā ieganstu, lai vienkārši piešķirtu Komisijai lielākas pilnvaras līdzekļu piešķiršanā un resursu pārvietošanā starp programmām bez nepieciešamajām pārbaudēm un līdzsvara uz Parlamenta kā budžeta izpildes apstiprināšanas un budžeta lēmējinstitūcijas rēķina.

4. Pārvaldība un kontrole

PPE grupa stingri iebilst pret jebkādiem mēģinājumiem atstumt Eiropas Parlamentu tā kā likumdevēja, budžeta lēmējinstitūcijas un budžeta izpildes apstiprinātājas iestādes lomā. Parlamentam kā vienīgajai Eiropas Savienības budžeta izpildes apstiprinātājiestādei, kas ir atbildīga par Komisijas rūpīgu kontroli, būtu jādod iespēja pilnībā pildīt savu lomu. Šajā sakarā EPP grupa iebilst pret LESD 122. panta izmantošanu par juridisko pamatu visiem jauniem tiesību aktu priekšlikumiem, kas ietekmē Savienības budžetu.
Attiecībā uz turpmākiem instrumentiem, kas balstīti uz rezultātiem, ir svarīgi, lai finansējums būtu skaidri piesaistīts rezultātiem. Šā iemesla dēļ PPE grupa uzsver, ka nākamajā DFS nevajadzētu izmantot uz rezultātiem balstītus instrumentus, ja attiecīgais finansējums nav skaidri saistīts ar konkrētiem ieguldījumiem vai projektiem un attiecīgajām reformām.
EPP grupa uzsver prasību pēc pārredzamības, izsekojamības un pareizas ES līdzekļu finanšu pārvaldības saskaņā ar LES, LESD un Finanšu regulu, kā arī attiecīgo ERP ziņojumu ieteikumiem un secinājumiem.

5. Nosacījumi ES budžetā

ES ir pilnībā jāizmanto visi esošie instrumenti, lai aizsargātu ES budžetu. Savienības vērtību un pamattiesību ievērošana ir būtisks priekšnoteikums, lai varētu saņemt ES līdzekļus.

EPP grupa uzsver, ka tiesiskuma nosacījumu mehānisms ir jāsaglabā un jāstiprina. Jābūt skaidrai saiknei ar ES finanšu interešu aizsardzību.
EPP grupa uzsver, ka, iedarbinot mehānismu, būtu jāpiemēro objektīvi kritēriji un standarti un pret dalībvalstīm jāizturas vienlīdzīgi.
EPP grupa aicina uzlabot galīgo saņēmēju aizsardzību, lai aizsargātu reģionus un pašvaldības, kā arī citus saņēmējus, piemēram, studentus, pētniekus vai MVU.

EPP grupa uzsver, ka vienotā tirgus dimensija ir ļoti svarīga, un vienotā tirgus noteikumu pārkāpumi, kas ietekmē ES budžetu, piemēram, saistībā ar publisko iepirkumu, būtu jāņem vērā saistībā ar nosacījumu mehānismu, ja vien šo noteikumu pārkāpums ir pamatots ar skaidriem, objektīviem apstākļiem un ir saistīts ar ES finansiālajām interesēm.

6. Horizontālie principi

6.1. PPE grupa uzsver, ka iekļaušana Savienības budžetā ir jāveic efektīvi un lietderīgi, ievērojot proporcionalitātes un nepieciešamības principus. Pašreizējie horizontālie principi ir jāatjaunina atbilstoši Savienības politikas mērķiem, vienlaikus nodrošinot, ka tiek samazināts birokrātiskais slogs finanšu saņēmējiem.

EPP grupa uzsver, cik svarīgi ir iekļaut konkurētspēju un sagatavotību visās Savienības programmās.
EPP grupa uzstāj, ka integrēšanas mērķu noteikšana nedrīkst izraisīt turpmāku birokrātijas un administratīvā sloga palielināšanos saņēmējiem.
EPP grupa uzskata, ka integrēto pieeju vislabāk var panākt, izmantojot pasākumu kopumu, galvenokārt politikas izstrādi, rūpīgu ietekmes novērtējumu un stabilu izdevumu izsekojamību.

7. ES paplašināšanās

Nākamā DFS būs izšķiroša, lai sagatavotu Eiropas Savienību paplašināšanai un kandidātvalstis - pievienošanās procesam.

EPP grupa uzskata, ka kandidātvalstu stabilitāte, drošība un demokrātiskā noturība ir nesaraujami saistītas ar ES stabilitāti, drošību un demokrātisko noturību, un tām ir vajadzīgi pastāvīgi stratēģiski ieguldījumi, kas saistīti ar reformām, kuras atbalsta to konverģenci ar Savienības standartiem.
EPP grupa aicina sniegt stratēģiski mērķtiecīgu atbalstu pirmspievienošanās procesā, kā arī izaugsmei un ieguldījumiem. Pirmspievienošanās palīdzība pēc 2027. gada būtu jāsniedz gan dotāciju, gan aizdevumu veidā, paredzot stingrākus nosacījumus attiecībā uz Eiropas pamatvērtību, tostarp tiesiskuma, tiesu neatkarības, demokrātijas principu un pamattiesību, ievērošanu. Attiecībā uz izveidotajiem mehānismiem ir jānostiprina pārvaldības modelis, kā arī Parlamenta pārraudzība.
EPP grupa uzsver, ka pirmspievienošanās atbalsts Ukrainai ir jānošķir no finansiālās palīdzības, kuras mērķis ir nodrošināt makroekonomisko stabilitāti un pēckara atveseļošanos, kam nepieciešami saskaņoti starptautiski centieni, kuros svarīga nozīme ir ES budžetam.
EPP grupa ir pārliecināta, ka nākamajā satvarā būtu jāsaglabā pašreizējā obligātās pārskatīšanas klauzula paplašināšanās gadījumā un ka valstu finansējumu nevajadzētu ietekmēt.

8. Jauni pašu resursi un parādu atmaksa

EPP grupa ir stingri pārliecināta, ka, lai Savienība varētu atmaksāt VDEU parādu, neapdraudot tās spēju īstenot savas politiskās prioritātes, ES budžets ir jānodrošina ar daudzveidīgu un paplašinātu ES pašu resursu kopumu.

EPP grupa uzsver, ka VTNP parāda atmaksa ir juridisks pienākums un ka ir jāsaglabā atmaksas grafiks. ES ir jāievēro savas saistības un jānodrošina, ka šim nolūkam ir paredzēti atbilstoši ieņēmumi. Iespējamā atmaksas termiņa pagarināšana būtu jāapsver tikai tad, ja tā negatīvi neietekmē ES budžetu un nevar aizstāt vajadzību pēc pašu resursu ieviešanas.
EPP grupa stingri atbalsta jaunu pašu resursu steidzamu ieviešanu, lai segtu parāda atmaksas summu un Savienības lielākas izdevumu vajadzības. Tomēr EPP grupa uzsver, ka jaunie pašu resursi nedrīkst radīt papildu nodokļus, kas pārmērīgi apgrūtinātu ES pilsoņus vai kavētu ES uzņēmumu konkurētspēju.
EPP grupa ir nopietni nobažījusies par to, ka pēc Komisijas 2023. gada priekšlikumiem Padomē nav panākts pilnīgs progress attiecībā uz jaunu pašu resursu ieviešanu. EPP grupa uzskata, ka Eiropas Parlamentam, pirms dot piekrišanu nākamajai DFS, būtu jāņem vērā arī Padomē panāktais progress jaunu pašu resursu ieviešanā.
EPP grupa uzskata, ka būtu jāizpēta visi instrumenti un rīki, lai nodrošinātu Savienību ar vajadzīgajiem resursiem, jo īpaši drošības un aizsardzības jomā. Kā vienu no iespējām, lai iegūtu vajadzīgos resursus, varētu apsvērt kopīgu aizņemšanos , tikai izņēmuma gadījumos un pilnībā ievērojot Līgumā un attiecīgajos ES tiesību aktos noteiktos ierobežojumus, vienlaikus ņemot vērā arī Savienības ierobežoto fiskālo telpu. Turklāt kopīgu aizņemšanos varētu apsvērt ar nosacījumu, ka tā atvieglo savlaicīgu Eiropas politikas virzienu finansēšanu ar skaidru Eiropas pievienoto vērtību un ka tā ir pilnībā saskaņota ar ES stratēģiskajām prioritātēm, kas nodrošina Eiropas sabiedriskos labumus, vai arī tā atvieglo ieguldījumus pārrobežu vai Eiropas mēroga projektos, kas palielina ES izaugsmes potenciālu. Lai nodrošinātu, ka netiek noteikti nevajadzīgi ierobežojumi citām politikas prioritātēm vai uzlikts nevajadzīgs slogs dalībvalstīm, nodokļu maksātājiem un nākamajām paaudzēm, ES būtu jāizstrādā skaidri noteikumi un ierobežojumi attiecībā uz tās parādsaistībām, kā arī skaidra parāda pārvaldības politika, lai līdz minimumam samazinātu kopējās finanšu izmaksas nodokļu maksātājiem.