Iekļaušana nav labdarība - tā ir taisnīgums.

Vai cilvēka cienīga un neatkarīga dzīve ir privilēģija vai tiesības?

Iedomājieties, ka klauvē pie durvīm, lai atrastu darbu, bet jums tiek atteikts nevis tāpēc, ka neesat kvalificēts, bet tāpēc, ka esat invalīds. Iedomājieties, ka jums ir nepieciešams apmeklēt ārstu, nokļūt uz nodarbībām vai ar autobusu aizbraukt uz darbu, bet konstatējat, ka šie pamatpakalpojumi ir paredzēti visiem, tikai ne jums. Miljoniem cilvēku ar invaliditāti visā Eiropas Savienībā tā nav iztēle, tā ir ikdienas realitāte.

Pārāk daudzi cilvēki ar invaliditāti joprojām ir atstāti novārtā - no pienācīga darba, no sabiedriskās dzīves, no pakalpojumiem, kas paredzēti visu iedzīvotāju atbalstam un aizsardzībai.

Piekļuve kvalitatīvam darbam joprojām ir viens no lielākajiem šķēršļiem personām ar invaliditāti ES. Šokējoši, ka tikai 47,4 % jauniešu ar invaliditāti ir nodarbināti, un tas ir satriecošs 20 procentu punktu starpības rādītājs salīdzinājumā ar jauniešiem bez invaliditātes. Tā nav tikai statistika. Tā ir atšķirība starp iekļaušanu un izolāciju, starp neatkarību un nabadzību.

Patiesībā vairāk nekā 28 % personu ar invaliditāti dzīvo uz nabadzības vai sociālās atstumtības robežas. Tas ir ne tikai nepieņemami, bet arī novēršami. Nodarbinātība ir kas vairāk nekā alga. Tā ir cieņa, patstāvība un spēja pilnībā iekļauties sabiedrībā.

Tomēr ar to problēmas nebeidzas. Veselības aprūpe daudziem joprojām ir nepieejama. Iespējas iegūt augstāko izglītību un apgūt prasmes joprojām ir ierobežotas. Visā ES sāpīgi trūkst pieejamu mājokļu par pieņemamām cenām. Pašreizējie transporta tiesību akti, lai gan ir uzlaboti, joprojām ir nepilnīgi, tāpēc ceļošana ir nepārtraukta cīņa.

Sievietēm ar invaliditāti šīs problēmas ir vēl sarežģītākas. Viņas saskaras ar vairākkārtēju diskrimināciju: augstāku bezdarba līmeni, zemāku atalgojumu, satraucošu vardarbības līmeni un papildu grūtībām piekļūt veselības aprūpei.

Eiropas Savienībai - un ikvienam no mums - ir jādara vairāk un labāk! Lai virzītos uz priekšu, ir vajadzīgi drosmīgi un konkrēti pasākumi. Ir steidzami jānovērš nodarbinātības plaisa, nodrošinot vieglāku piekļuvi darbavietām, izmantojot mērķtiecīgas atbalsta programmas, tostarp īpaši pielāgotas apmācības, un īstenojot saprātīgus pielāgojumus darba vietā. Personām ar invaliditāti ir jānodrošina pieejama veselības aprūpe, izglītība un mājokļi, izmantojot atjauninātus tiesību aktus un atbilstošu finansējumu iekļaujošiem pakalpojumiem, kas atbilst reālajām vajadzībām. Steidzami jāpārskata transporta politika, lai novērstu atlikušos šķēršļus un nodrošinātu patiesu mobilitāti visiem. Tie ir pilnīgas integrācijas un patiesas neatkarības pīlāri.

Turklāt, lai mazinātu nabadzības risku, ir nepieciešamas sociālās aizsardzības sistēmas, kas ir iekļaujošas un atbilst personu ar invaliditāti vajadzībām. Arī ar dzimumu saistītā diskriminācija ir jārisina tieši, piešķirot īpašus resursus sieviešu ar invaliditāti aizsardzībai un to iespēju nodrošināšanai.

Iekļaušana ir taisnīgums, nevis labdarība. EPP grupa ir apņēmības pilna šos mērķus pārvērst darbībā ar konkrētu politiku un stingru politisko gribu.

Ir pienācis laiks rīkoties. Par cieņu. Par vienlīdzību. Par nākotni, kurā neviens netiks atstumts. Jo piederība nav privilēģija - tā ir tiesības.