EPP viedoklis par ES un Ķīnas tirdzniecības attiecībām

Eiropas Komisijas un Augstā pārstāvja/priekšsēdētāja vietnieka 2019. gada kopīgais paziņojums, kurā Ķīna vienlaikus tika raksturota kā sadarbības partneris, ekonomisks konkurents un sistēmisks sāncensis, joprojām atspoguļo mūsu divpusējo attiecību realitāti. Tirdzniecība starp ES un Ķīnu joprojām ir viena no svarīgākajām ekonomiskajām partnerībām pasaulē, taču to arvien vairāk raksturo patiesi vienlīdzīgu konkurences apstākļu trūkums. Divpusējā preču tirdzniecība 2025. gadā sasniedza 759 miljardus eiro, taču ES gadu noslēdza ar milzīgu 360 miljardu eiro deficītu, kas atbilst 1 miljardam eiro dienā. Milzīgo rūpniecības subsīdiju kumulatīvā ietekme, no tām izrietošais jaudas pārpalikums, deflācijas spiediens un valūtas manipulācijas pēdējos gados ir nodrošinājušas Ķīnas ražotājiem mākslīgas izmaksu priekšrocības. Pekina ir arī demonstrējusi tendenci pastiprināt savu dominanti, izmantojot atkarību no piegādes ķēdēm kā ieroci, jo īpaši attiecībā uz kritiskajām izejvielām, un vēršoties pret politiski jutīgām Eiropas nozarēm, piemēram, brendija, cūkgaļas un piena produktu ražošanu, ar atriebības izmeklēšanām, lai sasniegtu politiskos mērķus. Lai gan ES nevar atdalīties no Ķīnas, tai ir jārisina pieaugošā asimetrija, jo Eiropas uzņēmumiem ir ierobežota piekļuve tirgum, tie saskaras ar nevienlīdzīgu attieksmi un spiedienu tehnoloģiju nodošanai, kamēr Ķīnas uzņēmumiem ir plaša piekļuve Eiropas vienotajam tirgum. Eiropas Savienība ir lielākais eksporta tirgus Ķīnai, kas mums sniedz ļoti nozīmīgu ietekmi, kuru mēs vēl neizmantojam pilnībā.

EPP grupa atbalsta 2026. gada jūnijā panākto kopīgo paziņojumu par ES un Ķīnas tirdzniecības un investīciju konsultāciju mehānisma izveidi, kā arī kopīgu uzraudzību, lai risinātu tirdzniecības un investīciju nelīdzsvarotību, eksporta kontroli, intelektuālā īpašuma tiesības un PTO reformu. Lai panāktu būtisku progresu šajos četros virzienos, EPP grupa aicina:

EPP AICINA RĪKOTIES

ES būtu ar lielāku apņēmību, konsekvenci un ātrumu jāizmanto esošie tirdzniecības aizsardzības instrumenti, jo izmeklēšanas pašlaik var ilgt līdz pat 18 mēnešiem, kuru laikā kaitējums Eiropas rūpniecībai var kļūt jau neatgriezenisks. Tāpēc ir būtiski vienkāršot procedūras, piešķirt papildu resursus un sniegt finansiālu un tehnisku atbalstu uzņēmumiem, jo īpaši MVU, kuriem jāsaskaras ar augstākām izmaksām saistībā ar tirdzniecības aizsardzības lietām.
Turpinot diskusiju par globālajām makroekonomiskajām nelīdzsvarotībām Eiropadomes sanāksmē 2026. gada 15.–16. oktobrī, ES nevajadzētu apstāties pie esošo instrumentu labākas izmantošanas, bet gan izstrādāt plašāku un saskaņotu politikas pasākumu kopumu, tostarp papildinot ES instrumentu klāstu ar jauniem instrumentiem, kas veicina efektīvākus pasākumus riska mazināšanai, kā arī ātrākus reaģēšanas mehānismus gadījumā, ja tiek piemēroti atbildes pasākumi.
ES nodrošinās, ka jebkurš tirdzniecības pasākums ir samērīgs, balstīts uz pierādījumiem un pagaidu, kā arī mērķtiecīgs, lai līdz minimumam samazinātu negatīvo ietekmi uz tuviem partnervalstīm, un tā mērķis ir atjaunot vienlīdzīgus konkurences apstākļus un padarīt Eiropas uzņēmumus konkurētspējīgākus, nevis bezgalīgi aizsargāt nozares.
ES būtu efektīvi jārisina tās tirdzniecības aizsardzības pasākumu apiešanas problēmas, tostarp pārkraušana, maršruta maiņa un dezinformācija vai izsekojamības trūkums attiecībā uz preču izcelsmi.
ES būtu jācenšas panākt lielāku saskaņotību starp iestādēm un dalībvalstīm, jo sadrumstalotās valstu pieejas vājina Eiropas kopējo ietekmi.
ES būtu jāpieņem mērķtiecīgāka, stratēģiskāka un nozaru specifiska pieeja, koncentrējoties uz nozarēm un vērtības ķēdēm, kas ir mūsu rūpnieciskās jaudas pamatā, piemēram, mašīnbūve, ķīmiskā rūpniecība un automobiļu rūpniecība, kā arī uz tām, kas ir būtiskas drošībai un aizsardzībai, kritiskajai infrastruktūrai un tehnoloģijām, piemēram, mākslīgajam intelektam.
ES būtu jāpretojas atriebības tirdzniecības izmeklēšanām un citām negodīgām tirdzniecības praksēm, kas vērstas pret jutīgiem Eiropas lauksaimniecības un pārtikas produktu eksporta produktiem, stiprinot agrīnās brīdināšanas mehānismus un nodrošinot efektīvu atbalstu skartajiem Eiropas ražotājiem, neļaujot Eiropas lauksaimniecībai kļūt par ekonomiskā spiediena un politiskas atriebības mērķi.
ES būtu jāaizsargājas pret ekonomisko spiedienu, īstenojot tehnoloģisko un ģeogrāfisko diversifikāciju gan piegādes ķēžu nodrošinātāju, gan pārvadājumu maršrutu ziņā saskaņā ar gaidāmo diversifikācijas instrumentu. Šo pieeju būtu jāatbalsta ar regulāriem stresa testiem, kas aptver tiešas un netiešas atkarības piegādes ķēdē un aizstājēju pieejamību, kā arī ar ekonomiskās ietekmes novērtējumiem, lai uzraudzītu ietekmi uz ražotājiem un patērētājiem.
ES būtu jānostiprina sadarbība ar uzticamiem partneriem, lai risinātu atkarības jautājumus saistībā ar kritiskajām izejvielām, tostarp izmantojot iekšējo ražošanu, pārstrādi un uzkrāšanu, balstoties uz programmu „RESourceEU“, jāapsver Eiropas Kritisko izejvielu centra izveide, un jāatbalsta daudzpusējās iniciatīvas, piemēram, „Pax Silica”, kā arī jāuzrauga tiesību akti, kas ierobežo mūsu mērķu sasniegšanu kritisko izejvielu jomā.
ES būtu jāturpina ratificēt brīvās tirdzniecības nolīgumus ar tādām valstīm un partneriem kā Kanāda, Mercosur, Indija, Austrālija un Indonēzija, kā arī jāturpina sarunas par nolīgumiem ar tādiem partneriem kā AAE, Filipīnas, Malaizija un Taizeme, vienlaikus nodrošinot, ka šajās sarunās tiek pienācīgi aizsargātas Eiropas intereses un jutīgās nozares.
ES būtu jāpāriet tālāk par kopējiem eksporta kontroles noteikumiem un jāveicina lielāka saskaņotība novērtēšanas un atļauju izsniegšanas praksē Eiropas līmenī, samazinot sadrumstalotību starp dalībvalstīm, vienlaikus ievērojot valstu kompetences, balstoties uz būtisko progresu, ko panākusi Regula par ārvalstu tiešo investīciju pārbaudi.
ES būtu jāvirzās uz vienotu instrumentu, procesu un noteikumu kopumu ārvalstu tiešo investīciju pārvaldībai, ko piemērotu samērīgi, pārredzami, ņemot vērā ģeostratēģiskos apsvērumus un balstoties uz pierādījumiem.
ES būtu jāpastiprina muitas kontroles pasākumi, jānostiprina OLAF un Eiropas Prokuratūras darbība, kā arī jāpiemēro jaunās saskaņotās sankcijas saskaņā ar Savienības Muitas kodeksu pret noteikumus neievērojošām e-komercijas platformām un jāizmanto Digitālo pakalpojumu likums, lai nodrošinātu, ka tiešsaistes tirdzniecības vietnes pārbauda tirgotājus un garantē izsekojamību.
ES ir jānodrošina, ka tās tirdzniecības un ekonomiskās drošības politikā tiek ņemts vērā Ķīnas nepārtrauktais atbalsts Krievijas kara ekonomikai, slēdzot apiešanas ceļus, kas izmanto finanšu un komercstarpniekus.
ES saskaņā ar savu „vienas Ķīnas” politiku būtu jāapstiprina apņemšanās saglabāt status quo Taivānas šaurumā, atgādinot, ka reģiona stabilitāte un brīva tirdzniecības plūsma ir būtiska globālajām piegādes ķēdēm un ES ekonomiskajai drošībai.
ES būtu jāveido sava stratēģiskā neaizstājamība Ķīnas acīs, palielinot Ķīnas atkarību no ES tādās nozarēs kā civilā aviācija, pusvadītāji, farmācija un biotehnoloģija.
ES būtu jākoordinē sava rīcība ar uzticamiem partneriem, tostarp Amerikas Savienotajām Valstīm, gan divpusējā līmenī, gan starptautiskos forumos, piemēram, G7, apvienojot savstarpēju atbalstu ar kopīgiem pretpasākumiem, lai aizsargātos pret Ķīnas ekonomisko spiedienu.
ES būtu jācenšas atjaunot vienlīdzīgus konkurences apstākļus PTO ietvaros, atbloķējot strīdu izšķiršanas sistēmu un pārskatot noteikumus par subsīdijām un aizsardzības pasākumiem.

Eiropa nemeklē konfrontāciju ar Ķīnu, bet gan taisnīgas un līdzsvarotas attiecības, kas balstītas uz savstarpēju uzticību, kura iegūta, pateicoties cieņai, skaidriem noteikumiem un savstarpējībai. Tagad, kad ir atjaunotas parlamentārās attiecības, mums jāizmanto šī iespēja, lai veicinātu atvērtu un konstruktīvu dialogu, vienlaikus stingri aizstāvot leģitīmās Eiropas intereses.