Nostājas dokuments par Vidusjūras reģionu

14.07.2016

Nostājas dokuments par Vidusjūras reģionu

Stabilitāte Vidusjūras reģionā ir stabilitāte Eiropā

ES globālā stratēģija un Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatīšana sniedz vienreizēju iespēju izvērtēt ES politiku attiecībā uz Vidusjūras reģionu. ETP grupa ir lūgusi šajā stratēģijā iekļaut ierobežotu skaitu prioritāšu. Jautājumam par Vidusjūras reģionu vajadzētu būt vienam no šīm prioritātēm, galveno uzmanību pievēršot konflikta novēršanai un nestabilitātes pamata cēloņu izskaušanai dienvidu kaimiņvalstīs.

Mūsu grupa ir uzsvērusi, ka dažādos politikas dialogos un dialogos par drošības jautājumu mūsu Vidusjūras reģiona kaimiņi ir uzskatāmi par partneriem. ES atjaunotajā stratēģijā Vidusjūras reģionam ir efektīvāk un saskaņotāk jāvērtē drošības apsvērumi. Turklāt vairāk uzmanības jāpievērš tam, lai nodrošinātu ciešāku politisko un ekonomisko integrāciju starp mūsu dienvidu partneriem.

Lai gan Eiropas galvenā prioritāte ir šā reģiona stabilizācija drošības ziņā, būtiski ir arī izmantot Vidusjūras reģiona ekonomikas un cilvēku potenciālu, jo tādā veidā var nodrošināt ilgstošu mieru un izaugsmi, kas labvēlīgi ietekmēs gan eiropiešus, gan Eiropas kaimiņus. Mūsu kopīgajās interesēs ir izveidot dinamisku Vidusjūras reģionu, kurā valda labklājība, miers un drošība, kā arī ilgtspējīga izaugsme.

Tāpēc ir jāīsteno īpašas iniciatīvas un pasākumi, lai varētu savstarpēji patiesi tuvināt ES, tās kaimiņvalstis un to kaimiņvalstis, tostarp Arābu līgu, kā arī citas reģionālās un starptautiskās organizācijas. Mūsuprāt, lai atrisinātu pašreizējās krīzes un īstenotu ilgtermiņa kopīgās intereses, ES ir jāpieliek vairāk pūļu stratēģiskā plāna izstrādei un partnerības izveidošanai ar Vidusjūras reģiona valstīm.

1. ES migrācijas un patvēruma politikai ir jānodrošina risinājums Vidusjūras reģionā

Nesenā bēgļu un migrācijas krīze ir satricinājusi ES. Spēkā esošie kopējie noteikumi nav efektīvi un nesniedz risinājumu ārkārtas situācijās. Pašlaik ir skaidrs, ka šī problēma mūsu kontinentam ir jārisina kopīgiem spēkiem.

Ir jānodrošina ne tikai ciešāka sadarbība un lielāka solidaritāte starp ES dalībvalstīm, bet arī pilnībā jāizmanto priekšrocības, ko sniedz ES migrācijas un mobilitātes politikas ārējā dimensija. Šīs problēmas ir jārisina Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu politikas ietvaros. ETP grupa uzstāj, ka ir jāīsteno nulles tolerances politika pret migrantu kontrabandistiem, tostarp īstenojot tādas operācijas kā EU NAVFOR MED operācija SOPHIA, kā arī uzstāj, ka ir jāuzlabo robežkontrole izcelsmes valstīs un tranzītvalstīs un ir jāslēdz un jāizpilda atpakaļuzņemšanas nolīgumi starp ES un Vidusjūras reģiona valstīm, kā arī starp Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstīm un Āfrikas valstīm.

Mēs atbalstām darbu, ko veic Frontex un jaunā Eiropas robežu un krasta apsardze (EBCG), un rosinām uz ciešu sadarbību starp EBCG un dalībvalstu krasta apsardzes iestādēm, kā arī trešo valstu krasta apsardzes iestādēm, ietverot arī ārkārtas palīdzību Lībijas iestādēm.

Ir jāizveido kopējs ES saraksts, kurā būtu minētas drošas izcelsmes valstis. Tāpat, lai mazinātu nelegālās migrācijas pievilcību, ir svarīgi nodrošināt labāku saziņu ar partnervalstīm un sniegt skaidru informāciju par Eiropas vīzu politiku.

2. Valsts veidošana un demokrātijas nostiprināšana

Mūsuprāt, arī turpmāk par galveno prioritāti jāizvirza pasākumi demokrātijas stiprināšanai, kā arī brīvu un demokrātisku vēlēšanu atbalstam. Lai palīdzētu topošajām demokrātiskajām valstīm, ES ir pilnībā jāizmanto iespējas, ko sniedz tās attīstības politikas un demokrātijas atbalsta politikas instrumenti un krīžu pārvaldības spējas. Ir svarīgi iedibināt tiesiskumu un veicināt uz iestādēm balstītu uzticības veidošanas procesu.

ES ir jādara viss iespējamais, lai atbalstītu starptautiski atzīto Lībijas valdību, jo šī neatrisinātā konflikta radītā nestabilitāte un ietekme uz visu reģionu būtiski apdraud Eiropas Savienību kopumā. Viena no mūsu galvenajām prioritātēm attiecībā uz šo reģionu ir nodrošināt vienprātīgu atbalstu Lībijas Nacionālās saskaņas valdībai, jo stabilitāte Lībijā un Lībijas tautas kontrole pār savu teritoriju un iztikas līdzekļiem nostiprinās šo reģionu.

ES iestādēm vajadzētu sadarboties, lai stiprinātu sadarbību ar partneriem no Vidusjūras reģiona valstīm, rosinātu uz demokrātiskām pārmaiņām un nodrošinātu demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanu; veicinātu sieviešu iesaistīšanu vēlēšanās gan kandidātu, gan vēlētāju statusā, kā arī sekmētu sieviešu līdzdalību miera nodrošināšanas pasākumos un tirdzniecības sarunās; mudinātu iesaistīt jauniešus politiskajās norisēs, īpaši vietējās vēlēšanās; ievērotu plašsaziņas līdzekļu brīvību un veicinātu neatkarīgo un pētniecisko žurnālistiku; uzlabotu decentralizēto struktūru (pašvaldības, apgabala un reģiona) savstarpējo sadarbību Vidusjūras reģiona abās pusēs nolūkā attīstīt īpašus projektus.

3. Terorisms un radikalizācija

Reliģiska rakstura radikalizācija un teroristisko grupējumu izplešanās rada patiesu apdraudējumu visām Vidusjūras reģiona valstīm. Vislielākās bažas rada pēkšņā un straujā Islāma valsts attīstība Lībijā, un ES un tās dalībvalstis koncentrēs savus centienus, lai palīdzētu sakaut teroristiskos grupējumus šajā reģionā. Ir jāsakauj ne tikai to sauszemes spēki, bet arī ideoloģija.

Tāpēc ir svarīgi sagatavot un izplatīt materiālus cīņai pret viņu vēstījumu, un galvenokārt ir jāvēršas pie jauniešiem, mēģinot viņiem piedāvāt nākotnes iespējas un tādējādi mazināt viņu interesi par iesaistīšanos teroristiskajos grupējumos. Lai to izdarītu, Eiropas Savienībai ir jāpalīdz tās kaimiņvalstīm radīt jauniešiem labāku nākotni — tādu, kurai tie var ticēt, kurā ir darbs un stabilitāte.

ES un mūsu valstu iestādēm ir pilnībā jāsadarbojas, lai atrisinātu šīs būtiskās problēmas. ETP  grupa īpaši uzsver cīņu pret nelegālo ieroču tirdzniecību un cita veida kontrabandu, kas nodrošina finansējumu teroristiskajiem grupējumiem. Mums ir jānovērš radikalizācija, ko īsteno internetā un sociālajos plašsaziņas līdzekļos, lai īpaši ietekmētu jauniešus, un ir jāpalīdz to jauniešu ģimenēm, kurus apdraud radikalizācijas risks. Mums vajadzētu apmainīties ar paraugpraksi radikalizācijas programmu jautājumos ar mūsu partneriem no Vidusjūras dienvidu reģiona valstīm un ar informāciju par izlūkdatu apmaiņas mehānismiem, kurus izmanto ES dalībvalstīs un Vidusjūras reģiona valstīs, lai tādā veidā efektīvi cīnītos pret teroristu tīkliem.

Būtu jāīsteno deradikalizācijas programmas, ar ko novērš propagandas un naida runas izplatīšanos. Tāpat ir jāsadarbojas ar sabiedriskās domas veidotājiem, tostarp reliģiskajiem līderiem, iesaistot viņus pret terorismu vērstās informatīvās kampaņās un tādu efektīvu pretvēstījumu paušanā, kuros akcentē mūsu kopīgo mantojumu, vērtības un Vidusjūras reģiona garu, lai tādējādi cīnītos pret bailēm, neuzticēšanos un iznīcību, ko izraisa radikalizācija.

4. Centieni atrisināt politiskos konfliktus, ieguldījums konfliktu novēršanā un atbalsts stabiliem partneriem reģionā

Mēs aicinām Eiropas Savienību, īpaši EĀDD un AP/PV, uzņemties aktīvāku diplomātisko lomu miera sarunās un konflikta risināšanā Tuvajos Austrumos, tostarp konfliktā starp Izraēlu un Palestīnu, lai tādā veidā palīdzētu nodrošināt līdzsvaru starp reģionālajiem un globālajiem partneriem.

Tuvo Austrumu miera procesam arī turpmāk ir jābūt vienai no mūsu galvenajām prioritātēm šajā reģionā, jo Izraēlas un Palestīnas konflikta atrisinājums nekavējoties pozitīvi ietekmētu arī citus konfliktus šajā reģionā. Sarunās apspriestais divu valstu risinājums joprojām ir vienīgā reālā iespēja izbeigt šo konfliktu, un tas nāktu par labu gan izraēliešiem, gan palestīniešiem. Koloniju politika un nesenās līdz šim nepieredzētās demolēšanas tendences, tostarp ES un dalībvalstu finansētajos projektos, nopietni iedragā gan reģiona stabilitāti, gan arī izredzes īstenot jebkuru miera iniciatīvu.

Mūsu vēstījumam ir jābūt nepārprotamam — politiskie centieni ir jāpastiprina, jo nevar cerēt, ka Eiropas iedzīvotāji un nodokļu maksātāji būs gatavi mūžīgi finansēt atjaunošanas pasākumus.

ES stratēģijā Vidusjūras reģionam ir jāņem vērā arī saikne ar pārējām Āfrikas kontinenta valstīm un Arābu pussalas valstīm, cenšoties gan paredzēt riskus, gan izmantot priekšrocības ilgtermiņā.

5. Brīvās tirdzniecības nolīgumu izstrāde un ekonomikas iespēju attīstība Vidusjūras reģionā

Būtisks priekšnoteikums reģiona stabilizācijai un ekonomikas izaugsmei ir solidaritāte. Mums ir jāatbalsta visi centieni panākt ES prioritāti — ciešāku ekonomikas integrāciju starp Vidusjūras dienvidu reģiona valstīm, no vienas puses, un starp valstīm Vidusjūras abās pusēs, no otras. Mums ir jāsaprot, ka jaunas iespējas Vidusjūras reģiona ekonomikā pozitīvi ietekmēs arī visus pārējos aspektus, kas saista abus reģionus.

ETP grupa uzsver šādus aspektus:

  • brīvās tirdzniecības sarunu uzraudzība, lai stiprinātu ekonomikas saites starp šīm valstīm, un to strauja, uz kopīgām interesēm balstīta progresa veicināšana, īpaši iesaistot apvienotās parlamentārās komitejas un visus attiecīgos ekonomikas dalībniekus;
  • ES iniciatīvu Vidusjūras reģionā novirzīšana projektiem, kas ir stratēģiski svarīgi reģiona ekonomikas izaugsmei, piemēram, enerģētikas, ūdens, telekomunikāciju un transporta infrastruktūras jomā;
  • atbalsts MVU iekļaušanai ar ekonomiku saistītos ES pasākumos Vidusjūras reģionā, veicinot MVU internacionalizācijas centienus, jo tieši MVU ir reģiona ekonomiskās izaugsmes dzinējspēks;
  • uzņēmējdarbības iniciatīvu veicināšana un stiprināšana, īpaši jauniešu un sieviešu vidū, tostarp pasākumi, ar ko sekmē jaunuzņēmumu piekļuvi finansējumam;
  • turpmāks atbalsts uzņēmumu sadarbības tīklu attīstībai, izveidojot daudzpusējas tirdzniecības palātas;
  • izpratne par to, ka iespējas ekonomikas jomā ir ļoti lielā mērā atkarīgas no tā, vai Vidusjūras reģionā tiks garantēta drošība un drošums, īpaši tūrisma nozarē;
  • stratēģiskās infrastruktūras drošības pastiprināšana, tostarp attiecībā uz naftas pārstrādes rūpnīcām un tirdzniecības ceļiem (saistībā ar terorisma finansējuma problēmu).

6. Virzība uz jaunu Eiropas kaimiņattiecību politiku un Savienības Vidusjūrai stiprināšana

Eiropas kaimiņattiecību politika (EKP) pašlaik tiek pārskatīta. Pilnībā izmantojot Savienību Vidusjūrai — starpvaldību iniciatīvu Vidusjūras reģionam, kura radās “Barselonas procesa” laikā un ar kuru Vidusjūras reģiona sadarbībā ietvēra Adrijas jūras valstis, —, nākamajā kaimiņattiecību politikā ir jāietver tādas spēcīgas stratēģiskās programmas izstrāde, kas paredzēta, lai

  • atbalstītu partnerus, kuri veic reformas demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību stiprināšanai;
  • sekmētu iekļaujošu to ekonomikas attīstību un veicinātu partnerību ar pilsonisko sabiedrību, kā arī labākas attiecības ar valstu pārvaldēm;
  • atbalstītu ekonomikas un sociālo attīstību, izaugsmes un darbavietu radīšanu, tirdzniecības palielināšanu un ciešāku sadarbību citās nozarēs.

Tas nozīmē, ka EKP ietvaros ir jādara daudz vairāk, lai sasniegtu mērķi, kas izvirzīts 2010. gada Marseļas deklarācijā, proti, “veicināt stabilitāti un mieru visā Eiropas un Vidusjūras reģionā”.

Stratēģiskā sadarbība starp EKP un Savienību Vidusjūrai, kas ar Savienības Vidusjūrai parlamentārās asamblejas starpniecību ietver arī parlamentāro dimensiju, ir obligāts priekšnoteikums, kas jāievēro, lai mūsu kontinents varētu stiprināt savu lomu Vidusjūras reģionā un atrisināt visas tā būtiskās problēmas.

7. Sadarbība enerģētikas jomā: Vidusjūras reģiona drošībai un labklājībai

ETP grupa atzinīgi vērtē arī stratēģisko dimensiju, kāda piemīt sadarbībai enerģētikas jomā Vidusjūras reģionā, un uzsver EKP pārskatīšanas sniegto iespēju stiprināt saikni enerģētikā,

  • šajā jomā organizējot sadarbību ar Vidusjūras reģiona partneriem stratēģiska dialoga veidā,
  • prognozējot politisko krīžu ietekmi uz enerģētikas nozari un otrādi;
  • nodrošinot sadarbību zinātnes, kā arī pētniecības un izstrādes jomā jautājumā par enerģijas diversifikāciju, uzkrāšanu un transportu (īpaši attiecībā uz saules enerģiju).