Pozīcijas dokuments par starptautisko tirdzniecību

Transatlantiskā tirdzniecības un investīciju partnerība (TTIP)

Brīvā tirdzniecība un globalizācija ir ievērojami uzlabojusi dzīves līmeni un samazinājusi nabadzību ES un visā pasaulē. Tās rada ekonomisko izaugsmi un darbavietas un stiprina politiskās un ekonomiskās attiecības ar trešām valstīm. Mēs cenšamies stiprināt mūsu stratēģisko saikni ar Amerikas Savienotajām Valstīm, mūsu partneri, ar kuru mums ir ne tikai kopīgas ģeopolitiskās un ekonomiskās intereses, bet arī kopīgas vērtības. Līdzsvarots Transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerības (TTIP) nolīgums pilnībā atraisītu mūsu ekonomisko attiecību potenciālu, kas pašlaik netiek pilnībā izmantots, un pozitīvi ietekmētu pasaules tirdzniecības regulējuma modeļus. Mēs vēlamies īstenot šo vērienīgo programmu ES un tās pilsoņu labā.

Mēs vēlamies veidot globalizāciju

Eiropas uzņēmumi, kas importē un eksportē mūsdienu globālajās vērtību ķēdēs, rada darbavietas un izaugsmi, vienlaikus apmierinot mūsu iedzīvotāju vajadzības. Mēs vēlamies, lai tirdzniecība balstītos uz tiesiskumu, izplatītu demokrātijas un cilvēktiesību pamatprincipus, kā arī izskaustu nabadzību pasaulē. Mēs atbalstām brīvu un godīgu tirdzniecību un vēlamies atvērt tirgus, vienlaikus saglabājot vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Tirdzniecības politikai ir liela nozīme šo mērķu sasniegšanā savstarpīguma un savstarpēja izdevīguma garā.

Savienības ekonomika ir ļoti atkarīga no līdzdalības ārējā izaugsmē.

Izaugsme, labklājība, nodarbinātība un Eiropas sociālā modeļa saglabāšana ir savstarpēji saistītas un viena otru papildina. Tiek lēsts, ka 2015. gadā 90 % pasaules izaugsmes tiks radīti ārpus ES. Tas ir patiess apgalvojums, ka plašāka tirdzniecība paaugstina ražīgumu, sekmē ārējo konkurētspēju un var nekavējoties veicināt vairāk nekā 1,5 % tiešo ekonomikas izaugsmi, kā arī dot ievērojamus ieguvumus patērētājiem. Turklāt tiek lēsts, ka 14 % darbinieku un darba ņēmēju jeb 31 miljons darbavietu ir atkarīgi no Savienības tirdzniecības rezultātiem. Pēdējie 10 gadi ir pierādījuši, ka tirdzniecības atvēršana ir saistīta ar nodarbinātību un darbavietu radīšanu.

Mēs vēlamies, lai pilsoņi ņemtu vērā

Globalizācija un atvērtie tirgi ir ievērojami uzlabojuši dzīves līmeni un samazinājuši nabadzību ES un visā pasaulē. Tāpēc mēs aicinām visas ieinteresētās personas izstrādāt labāku komunikācijas stratēģiju par Eiropas Savienības tirdzniecības politiku. Mēs vēlamies pārredzamību un atklātību visos sarunu posmos, bet nepieciešamības gadījumā, lai sasniegtu labākos sarunu rezultātus, aizstāvēt konfidencialitāti. Mēs vienmēr nodrošināsim mūsu sabiedrisko pakalpojumu un komunālo pakalpojumu aizsardzību. Mēs vienmēr nodrošināsim - pilnībā saskaņā ar GATS un attiecīgajām UNESCO konvencijām - tiesības aizsargāt, veicināt vai finansēt kultūru, kultūras daudzveidību, kā arī plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu, lai kalpotu mūsu sabiedrības demokrātiskajām, sociālajām un kultūras vajadzībām.

Mēs dodam priekšroku daudzpusējai pieejai, vienlaikus atbalstot sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumiem.

Mūsuprāt, PTO ietvertā daudzpusējā tirdzniecības sistēma joprojām ir vislabākā sistēma brīvas un godīgas tirdzniecības nodrošināšanai pasaules mērogā un saskaņā ar tiesiskuma principiem. Mēs uzstājam uz to, ka PTO dalībvalstīm ir jāievēro visas PTO saistības un ka Eiropas Savienībai ir jāveic atbilstoši pasākumi, ja kāda valsts piemēro ierobežojošus tirdzniecības pasākumus pret ES vai atsevišķām dalībvalstīm vai neievēro savas saistības. BTN ir tikai otrā labākā, bet nepieciešamā iespēja. Mēs sagaidām tarifu un beztarifu barjeru atcelšanu, sadarbību tehnisko standartu, intelektuālā īpašuma tiesību, ieguldījumu aizsardzības, tirgus pieejamības, publiskā iepirkuma un izejvielu un enerģijas avotu piegādes jomā, vienlaikus saglabājot mūsu augstos Eiropas vides, darba un patērētāju aizsardzības noteikumus, nodrošinot mūsu sanitāros un fitosanitāros un pārtikas nekaitīguma standartus un nodrošinot KLP principu ievērošanu. Mēs esam pārliecināti, ka ES ekonomikas panākumu galvenais iemesls ir tās ekonomikas dalībnieku, tostarp MVU un starptautisko uzņēmumu, daudzveidība. Tāpēc mēs vēlamies, lai visās tirdzniecības sarunās tiktu atspoguļotas īpašās vajadzības un intereses. Ir pietiekami jāņem vērā ES ražotāju intereses, tostarp mūsu attālāko reģionu intereses, un ar ES saistīto aizjūras zemju un teritoriju (AZT) intereses.

Mēs vēlamies stiprināt transatlantisko saikni.

Amerikas Savienotās Valstis ir ES galvenais stratēģiskais partneris. Mums ir kopīgas tādas vērtības kā demokrātija, cilvēktiesības un tiesiskums, kā arī stratēģiskas intereses savstarpējā labklājībā un drošībā. Transatlantiskā tirdzniecības un investīciju partnerība (TTIP) ir nozīmīgākais ES un ASV projekts pēdējā laikā, un tas atdzīvinās transatlantisko partnerību kopumā, ne tikai tās tirdzniecības aspektus. Tās veiksmīgai noslēgšanai ir liela ģeopolitiska nozīme, saskaroties ar kopīgiem izaicinājumiem. Notiekošā starptautiskās sistēmas transformācija un problēmas, ar kurām saskaramies, vēl vairāk uzsver transatlantisko attiecību nozīmi miera, drošības un stabilitātes nodrošināšanā. Mēs vēlamies stiprināt mūsu partnerību, lai kopīgi veidotu 21. gadsimtu.

Tirdzniecības politika ir ļoti svarīgs instruments, kas ir mūsu unikālo attiecību stratēģiskā redzējuma pamatā. Tā tās būtiski attīsta, uzlabo un stiprina. Jaunākie dati liecina, ka ES un ASV kopīgi veido vairāk nekā 30 % no pasaules tirdzniecības, un ES tirdzniecības pozitīvais pārpalikums ir 105 miljardi eiro. Mēs vēlamies vēl vairāk palielināt šo potenciālu darbavietu radīšanai un izaugsmei, kā arī kopīgai globālu standartu noteikšanai, kas veicinās noturīgas globālas sistēmas izveidi, kuras pamatā ir tiesiskums un labākā valdības prakse.

Mēs atbalstām padziļinātu, visaptverošu un abpusēji izdevīgu Transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP).

Transatlantiskā tirdzniecība ar milzīgām tirdzniecības plūsmām, kas pārsniedz 700 miljardus eiro gadā, un pastāvīgi pieaugošo pārpalikumu par labu ES, veido vairāk nekā 30 % no pasaules tirdzniecības. Tāpēc mēs saskatām milzīgu potenciālu, kas joprojām netiek pietiekami izmantots, neraugoties uz mūsu ekonomiku augsto integrācijas līmeni. Galvenais šķērslis turpmākai attīstībai ir daudzie joprojām pastāvošie beztarifu šķēršļi tirdzniecībai.

Lielāko ES rūpniecības nozaru, tostarp ievērojama skaita MVU, spēcīgais atbalsts ir acīmredzams signāls, ka šāds nolīgums patiešām varētu pavērt ceļu būtiskiem ieguvumiem mūsu pilsoņiem, mūsu uzņēmumiem un to darbiniekiem.

No mūsu viedokļa raugoties, vēl lielāki TTIP ieguvumi ir regulatīvajā jomā. Virziena maiņai uz ciešāku ES un ASV sadarbību regulējuma jomā un savstarpēju atzīšanu vai turpmāku saskaņošanu, kad vien un kur vien šie divi kritēriji ir piemērojami, nepazeminot mūsu patērētāju aizsardzības standartus, būtu jāizvairās no dublēšanās un būtiski jāsamazina administratīvais un regulatīvais slogs mūsu uzņēmumiem. Jaunajai nostiprinātajai partnerībai būtu jārada jauns vispārējo tirdzniecības noteikumu un standartu kopums, kas būtu piemērojams kā paraugs citiem partneriem pasaulē. Partnerību nevajadzētu uzskatīt par šķērsli, bet gan par iespēju sekot pasaules lielākajam tirgum un gūt no tā labumu.

Galvenais jautājums par piekļuvi tirgum ir tarifu atcelšana rūpniecības precēm, jo īpaši barjeru atcelšana dažiem svarīgiem ES produktiem, un jūtama tarifu samazināšana lauksaimniecībai, vienlaikus saglabājot īpašu režīmu mūsu tradicionālajiem jutīgajiem produktiem. Tomēr atklāta piekļuve tirgum ir jāpapildina ar atbilstošu nosacījumu nodrošināšanu vienlīdzīgai un taisnīgai konkurencei. Atsevišķās rūpnieciskās ražošanas jomās ES tarifiem būtu jāpaliek spēkā, kamēr ASV ierobežojošās politikas dēļ attiecībā uz enerģijas eksportu uz ES saglabājas neizdevīga situācija ES energoietilpīgo nozaru konkurētspējas ziņā. Šādai atkāpei būtu jāļauj ES un ASV rūpniecības nozarēm konkurēt vienlīdzīgos konkurences apstākļos, tādējādi novēršot konkurences izkropļojumus, ko rada enerģijas cenu atšķirības. Mēs vēlamies, lai tiktu ievērojami samazināti apgrūtinošie šķēršļi arī sanitārajā un fitosanitārajā jomā, pienācīgi atzīstot un sadarbojoties, pilnībā ievērojot mūsu patērētāju drošības standartus, tostarp piesardzības principu, kā arī Eiropas Savienības vides, dzīvnieku labturības, patērētāju aizsardzības un sociālos pamatprincipus un tiesību aktus.

Rūpniecības nozarēm, uz kurām attiecas noteikumi, kas rada nesamērīgas izmaksas, piemēram, ķīmijas nozarē, būtu jāparedz atbilstoši pārejas periodi. Turklāt spēkā esošie noteikumi būtu rūpīgi jāpārbauda, ņemot vērā ekonomisko ilgtspēju un Eiropas konkurētspēju.

Plašs, vērienīgs un visaptverošs nolīgums par publisko iepirkumu un pakalpojumiem ir būtiska šo sarunu sastāvdaļa, jo pakalpojumu tirdzniecības paplašināšana dos papildu ieguvumus abām tautsaimniecībām. Audiovizuālā nozare ir jāizslēdz no sarunu darbības jomas, un nolīgums nedrīkst novest pie Eiropas datu aizsardzības standartu un sabiedrisko pakalpojumu un komunālo pakalpojumu sniegšanas standartu pasliktināšanās. Mēs uzstājam uz ASV partneru piekāpšanos attiecībā uz finanšu pakalpojumiem un uzlabotu piekļuvi publiskā iepirkuma jomā, jo īpaši apakšfederālā līmenī.

Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes joprojām ir mūsu grupas galvenā interese, un tām ASV tirgū būtu jānodrošina pienācīga aizsardzība, ievērojami samazinot risku, ka līdzīgu nosaukumu un produktu izmantošana varētu būt maldinoša.

Ļoti svarīgi ir TTIP iekļaut nodaļu par īpašiem noteikumiem enerģētikas jomā, kurā būtu aplūkoti visi spēkā esošie pasākumi, kas ierobežo vai nosaka nosacījumus enerģijas eksportam. Pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā TTIP ir vispiemērotākais satvars, lai izveidotu ilgtermiņa partnerību šajā jomā. Mēs ceram, ka mūsu transatlantiskie partneri atcels licencēšanas prasību un nodrošinās nepieciešamo infrastruktūru enerģijas eksportam uz Eiropu.

Nolīgumā ir jāiekļauj stingra nodaļa par ieguldījumiem, kas var sniegt būtisku stimulu izaugsmes nodrošināšanai, darbvietu radīšanai un juridiskās noteiktības nodrošināšanai investoriem. EPP grupa uzskata, ka TTIP tiesiskais regulējums var radīt labākos apstākļus, lai palielinātu investīcijas abās pusēs. Tajā jāiekļauj modernizēts, pārredzams un objektīvs ISDS mehānisms, kas nodrošinātu līdzsvaru starp, no vienas puses, juridiskās noteiktības un starptautisko līgumu piemērojamības nodrošināšanu un, no otras puses, parakstītājpuses demokrātisko likumdošanas prerogatīvu saglabāšanu. Šādā instrumentā ir jāiekļauj īpaši mehānismi, kas novērstu jebkādu diskriminējošu attieksmi pret ES ieguldītājiem, jo īpaši pret MVU, kad tie apstrīd vai tiem ir jāstrīdas pret valsts vai vietējām iestādēm ASV.

Nolīgumam jānodrošina, ka tiek nodrošināta abpusēji izdevīga mobilitātes pakete, kas ietver vīzu režīma atvieglojumus pakalpojumu un preču sniedzējiem no visām dalībvalstīm un atzīst viņu profesionālo un tehnisko kvalifikāciju.

Visbeidzot, EPP grupa uzstāj uz MVU īpašo nozīmi, kas ir izšķirošs izaugsmes, darbavietu radīšanas un inovāciju virzītājspēks. TTIP būtu jākļūst par etalonu MVU labvēlīgam tirdzniecības nolīgumam, izstrādājot MVU vajadzībām pielāgotus noteikumus un iekļaujot tiem veltītas īpašas nodaļas. Tajā būtu jāiekļauj īpašas MVU komitejas izveide un tiešsaistes informācijas tīkla izveide ar detalizētu informāciju par regulatīvajām prasībām ASV, kura mērķis ir atvieglot MVU līdzdalību transatlantiskajā tirdzniecībā.

Mūsdienu pasaulē preču un pakalpojumu tirdzniecība pārsniedz valstu robežas. Tāpat notiek arī globāla noteikumu pieņemšana. Mēs vēlamies tādu tirdzniecības programmu, kas ir izdevīga gan uzņēmumiem, gan patērētājiem; mēs vēlamies, lai tirdzniecība būtu gan godīga, gan ilgtspējīga.

Lai gan ASV ir mūsu lielākais tirdzniecības partneris, tas nav vienīgais. TTIP darbosies kontekstā, ko veido arī mūsu attiecības ar citiem tirdzniecības partneriem. Šis nolīgums var ietekmēt šo kontekstu, nosakot globālās tirdzniecības noteikumus nākotnei un, iespējams, atsākot daudzpusējo liberalizācijas procesu. Tas ir Amerikas un Eiropas kopējās interesēs. Uzlabots nolīgums ietekmēs mūsu globālās divpusējās ekonomiskās un politiskās attiecības ar ASV un veicinās mūsu stratēģiskās saites 21. gadsimtā. TTIP var kļūt par atskaites punktu pasaulē spēcīgākās partnerības institucionalizēšanai.

ES tirdzniecības politika globālā kontekstā

ES ir pasaules tirdzniecības liberalizācijas priekšgalā. To apliecina mūsu daudzās tirdzniecības partnerības visā pasaulē. Mēs izvērtējam mūsu līdzšinējās ekonomiskās attiecības un atzīstam to atšķirīgās iezīmes; lai gan pēdējos gados vairākos jautājumos ir gūti panākumi, citas partnerības ir apstājušās. Pamatojoties uz šo pieredzi, mēs atgādinām par ES līdz šim noslēgto brīvās tirdzniecības nolīgumu pozitīvo ietekmi un aicinām panākt ātru progresu notiekošajās sarunās, tostarp sarunās par pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu (TiSA) un mūsu reģionālo partnerību ar Mercosur. Mēs uzsveram, cik svarīga ir ekonomiskā sadarbība Eiropas kaimiņattiecību politikas ietvaros, un aicinām panākt turpmāku progresu attiecībā uz padziļinātiem un visaptverošiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem. Mēs atzinīgi vērtējam notikumu attīstību Āzijā, Āfrikā un Latīņamerikā, kas palīdz miljoniem cilvēku izkļūt no nabadzības un dod stimulu pasaules ekonomikas izaugsmei. Mēs atbalstām CETA ratifikāciju un vairākus tā noteikumus par ieguldījumu aizsardzību uzskatām par paraugu turpmākajiem nolīgumiem. Mēs vēlamies aktīvi sadarboties ar partneriem visā pasaulē, īstenojot vērienīgu tirdzniecības programmu globālā kontekstā.

Mēs esam apņēmušies nodrošināt brīvu un godīgu tirdzniecību un vēlamies atvērt tirgus.

Mēs pilnībā apzināmies, ka tirdzniecības politika nav pašmērķis. Tomēr to nevajadzētu pārslogot ar jautājumiem, kas nav tieši saistīti ar starptautisko tirdzniecību un kurus labāk varētu risināt citos kontekstos. Mēs vēlamies veicināt ilgtspējīgu attīstību, risinot sarunas par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem (EPN), kuros apvienotas Eiropas un ĀKK intereses, sekmēt attīstību, veicinot reģionālo integrāciju, radot tirdzniecības un ieguldījumu iespējas un uzlabojot ekonomikas pārvaldību, atgādinot visām ieinteresētajām pusēm, ka citi pasaules reģioni ir pierādījuši, kā tirdzniecība var veicināt labklājību. Mēs esam pārliecināti, ka "Viss, izņemot ieročus" (EBA), Vispārējā preferenču sistēma (VPS) un VPS+ shēmas ir labi instrumenti attīstības un ekonomikas izaugsmes atbalstam. Mēs atzinīgi vērtējam Eiropas Komisijas iniciatīvu par konfliktu izrakteņiem, lai novērstu to, ka peļņu no izrakteņu tirdzniecības izmanto bruņotu konfliktu finansēšanai.

Mēs vēlamies efektīvus tirdzniecības aizsardzības instrumentus

Turpmāka tirdzniecības liberalizācija joprojām prasa spēju novērst negodīgu tirdzniecības praksi mūsu tirgos. Tāpēc mēs uzskatām tirdzniecības aizsardzības instrumentus (TDI) par atbilstošu ES tirdzniecības stratēģijas sastāvdaļu, un mēs atzinīgi vērtējam centienus racionalizēt, pastiprināt un paātrināt šos instrumentus ar notiekošo TDI reformu, nodrošinot, ka tie netiks vājināti. Tas ietver mazākā nodokļa noteikuma atcelšanu izejvielu izkropļojumu un subsīdiju gadījumā. Mēs atzinīgi vērtētu centienus palielināt pārredzamību globālās vērtību ķēdes instrumentu procesos.

Mēs aicinām ieviest ieguldījumu aizsardzību 2.0

Vairāk nekā 1400 spēkā esošie ES dalībvalstu divpusējie ieguldījumu līgumi ir bijuši un joprojām ir veiksmīgi instrumenti, lai aizsargātu mūsu ieguldītājus pret negodīgu praksi ārvalstīs. Tāpēc mums ir jāturpina pilnveidot efektīvas ieguldījumu aizsardzības sistēmu, izveidojot modernu Eiropas ieguldījumu aizsardzības sistēmu - kompetence, kas ar Lisabonas līgumu no dalībvalstīm ir nodota ES. Investoru strīdu izšķiršanas sistēma nedrīkst apdraudēt pašreizējos un turpmākos tiesību aktu standartus attiecībā uz patērētāju aizsardzības, vides un sociālās politikas jautājumiem, kā arī parlamentārās prerogatīvas. Efektīvas ieguldījumu aizsardzības 2.0 instrumentam, kas varētu būt daļa no ES brīvās tirdzniecības nolīgumiem, būtu jāatbilst noteiktām saistībām: ir jānodrošina politiskā telpa un valstu tiesības regulēt, jābūt neiespējamai tiesas izvēles iespējai, šķīrējtiesu kolēģijām jādarbojas pēc iespējas pārredzamāk, jānodrošina pārskatīšanas iespēja un neatkarīga un neitrāla šķīrējtiesnešu iecelšana, un zaudētājam ir jāsedz lietas izmaksas. Jāievēro atvieglota MVU piekļuve strīdu izšķiršanas instrumentam, kā arī tiesības vērsties tiesā valsts tiesā. Mūsu ilgtermiņa mērķis ir izveidot neatkarīgu starptautisku tiesu.

Mēs vēlamies pozitīvu savstarpīgumu starptautiskajos publiskā iepirkuma tirgos.

Mēs paužam nožēlu, ka ES publiskā iepirkuma tirgu lielā atvērtība visos valsts pārvaldes līmeņos daudzos gadījumos nav saistīta ar tādu pašu piekļuvi ES piegādātājiem ārvalstīs. Mēs pieprasām pozitīvu savstarpēju piekļuvi publiskā iepirkuma nozarē, lai nodrošinātu pārredzamāku un nediskriminējošu ārvalstu iepirkuma tirgu atvēršanu, jo īpaši MVU. Ja mūsu tirdzniecības partneri nesadarbojas, mums jāspēj izmantot instrumentus, lai aizsargātu mūsu tirgus, mūsu uzņēmumu un patērētāju intereses.

Mūsu rūpniecībai ir nepieciešama ilgtspējīga un netraucēta izejvielu piegāde.

Mēs vēlamies cīnīties pret negodīgu tirdzniecības praksi, piemēram, eksporta ierobežojumiem, eksporta nodokļiem un tā sauktajiem dubultās cenu noteikšanas mehānismiem daudzpusējā un divpusējā līmenī; šajā kontekstā mēs atbalstām priekšlikumu atcelt mazākā nodokļa noteikumu izejvielu izkropļojumu gadījumā. Mēs noraidām monopolistisku, politiski motivētu praksi enerģijas tirgū.

Nepieciešama labāka muitas sadarbība ES iekšienē un ārpus tās.

Mēs ierosinām ideju par vienota ES muitas dienesta izveidi, lai efektīvāk piemērotu muitas noteikumus un procedūras visā ES. Mēs aicinām nodrošināt pienācīgu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, kas ņemtu vērā arī visnabadzīgāko iedzīvotāju intereses, jo īpaši attiecībā uz atbalsta saņemšanu ar pēc iespējas mazāku birokrātiju, kā arī visu pārējo ES tiesību aktu, piemēram, REACH un produktu drošības standartu, piemērošanu pie robežām.

Labs nolīgums par pakalpojumu tirdzniecību ir tirgus atvēršanas instruments ārvalstīs un drošības tīkls pašu mājās.

Patlaban sarunas par TiSA risina 24 puses, kas pārstāv 70 % no pasaules pakalpojumu tirdzniecības, un tā mērķis ir radīt jaunu pamatu tirgus piekļuves saistībām un uzlabot starptautiskos standartus. EPP grupa atbalsta šo divpusējo pieeju, kuras mērķis ir samazināt beztarifu barjeras un radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā pasaulē, jo īpaši tādās ES agresīvajās nozarēs kā telekomunikācijas, transports, profesionālie un finanšu pakalpojumi. Lai gan noteikumi tiek pielāgoti digitālajam laikmetam un saistības tiek pastiprinātas, EPP grupa uzsver, ka ir jānodrošina taustāmas priekšrocības patērētājiem (piemēram, viesabonēšana un e-komercija) un jāpiešķir piekļuve sarunām ieinteresētajām pusēm (piemēram, Ķīnai) ar nosacījumu, ka tās pieņem noteikumus un mērķus, par kuriem panākta vienošanās, lai nodrošinātu turpmāku daudzpusēju sadarbību.

EPP grupa piekrīt viedoklim, ka ES līgumos noteiktās pamattiesības nedrīkst būt sarunu priekšmets. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš 4. režīmam, kas būtu jāattiecina tikai uz augsti kvalificētu speciālistu pagaidu pārvietošanos un kas būtu jāattīra no jebkādiem migrācijas jautājumiem, kā arī 1. režīmam, kas būtu jāpapildina ar stingriem kopīgiem noteikumiem.

Attiecīgi sarunās būtu jāvadās pēc principiem, kas bija ES izveides un attīstības pamatā (LES 21. pants), tostarp brīvas tirdzniecības, godīgas konkurences un savstarpīguma principiem. EPP grupa uzskata, ka atbilstība iepriekš minētajām vadošajām direktīvām būtu atspēriena punkts labai TIS. Laba TiSA ir izdevīga gan Eiropas uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem, un tā papildinātu TTIP.

Mēs atbalstām padziļinātas tirdzniecības attiecības ar mūsu austrumu kaimiņvalstu partneriem.

Mēs apzināmies problēmas un to, cik svarīgi ir izveidot stabilu, demokrātisku un pārtikušu Austrumeiropas kaimiņvalsti. Mēs atbalstām padziļinātos un visaptverošos brīvās tirdzniecības nolīgumus, kas mūsu ieinteresētajiem Austrumu partnerības partneriem piedāvā sistēmu tirdzniecības attiecību modernizācijai un ekonomikas attīstībai, atverot tirgus ar pakāpenisku muitas tarifu un beztarifu barjeru atcelšanu, plašu tiesību aktu, normu un noteikumu saskaņošanu dažādās ar tirdzniecību saistītās nozarēs, radot apstākļus, lai saskaņotu to ekonomikas galvenās nozares ar ES standartiem.

Mēs aicinām ātri un pilnībā īstenot ES un Ukrainas DCFTA, kā tas tika parakstīts. ES būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi - tehniskie un finansiālie -, lai palīdzētu mūsu partnervalstij veikt reformas, lai transponētu un īstenotu saskaņotos pasākumus un standartus.

DCFTA nav galīgais mērķis mūsu tirdzniecības attiecību attīstībā ar Austrumu partnerības partneriem, bet drīzāk svarīgs solis, kas ved uz partneru pakāpenisku ekonomisko integrāciju ES iekšējā tirgū un līdz ar to uz ekonomiskās zonas izveidi.

Mēs vēlamies padziļināt ES tirdzniecības sarunas ar Vidusjūras reģiona valstīm.

Tirdzniecība starp Eiropas Savienību un Vidusjūras reģiona valstīm sniedz labas perspektīvas. Mēs atbalstām DCFTA sarunu uzsākšanu ar dažām reģiona valstīm un nepārtrauktas diskusijas par beztarifu un tehnisko šķēršļu novēršanu, īpašu uzmanību pievēršot mūsu standartiem un jutīgiem produktiem (piemēram, lauksaimniecības produktiem). Mēs atbalstām tirdzniecības/uzņēmējdarbības dialogu ar visiem reģiona ekonomikas dalībniekiem (jo īpaši MVU). Šis dialogs veicina reģiona politiskās stabilizācijas mērķi.

Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu tirdzniecības attiecību stiprināšana ļaus stiprināt tirdzniecības attiecības starp Vidusjūras dienvidu reģiona valstīm un palīdzēs reģiona ekonomiskajai integrācijai daudzpusējā līmenī.

Mēs atbalstām ES un Kanādas tirdzniecības nolīguma (CETA) ratifikāciju.

Paredzams, ka CETA palielinās preču un pakalpojumu tirdzniecību starp ES un Kanādu gandrīz par ceturtdaļu. Kopumā tiek lēsts, ka nolīgums palielinās ES ražošanas apjomu par aptuveni 12 miljardiem eiro gadā.

Mēs atbalstām gandrīz visu ievedmuitas nodokļu atcelšanu, kas Eiropas eksportētājiem ietaupīs aptuveni 500 miljonus eiro gadā. Mēs atzinīgi vērtējam to, ka CETA ļauj ES uzņēmumiem piedalīties Kanādas publiskā iepirkuma konkursos un ka tas dod iespēju ES uzņēmumiem piekļūt Kanādas pakalpojumu un ieguldījumu tirgiem. Mūsu nodarbinātības tirgi gūs labumu no vieglākas personāla un pakalpojumu sniedzēju apmaiņas. Mēs atbalstām ciešāku sadarbību intelektuālā īpašuma tiesību noteikumu izpildē un atzinīgi vērtējam to, ka mūsu lauksaimnieki un pārtikas nozare gūs labumu no ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības Kanādā, vienlaikus aizsargājot šīs nozares īpašās intereses. Mēs esam pārliecināti, ka līdzsvarotajam iznākumam attiecībā uz piekļuvi tirgum vajadzētu ļaut abām pusēm palielināt eksportu, būtiski neapdraudot vietējo ražošanu.

Mēs atzinīgi vērtējam ieguldījumu sadaļu un uzsveram uzlaboto ISDS, kas ietver skaidras definīcijas, detalizētu un ierobežotu piemērošanas jomu un atbilstību pārredzamības noteikumiem. Mēs esam pārliecināti, ka esam uz pareizā ceļa, lai risinātu ieguldījumu aizsardzības problēmas, kas joprojām ir nepieciešamas 21. gadsimtā. Mēs esam pārliecināti, ka šis teksts ir nozīmīgs solis ceļā uz lielāku pārredzamību un taisnīgumu visā procedūras gaitā.

Mēs atbalstām aktīvāku un atjauninātu tirdzniecības politiku ar Latīņameriku un Karību jūras reģiona valstīm.

Mēs atzinīgi vērtējam Asociācijas nolīguma ar Centrālameriku tirdzniecības pīlāra stāšanos spēkā. Mēs atzinīgi vērtējam tirdzniecības nolīguma ar Kolumbiju un Peru pagaidu piemērošanu un pilnībā atbalstām Ekvadoras kā trešās partnervalsts pievienošanos. Mēs uzskatām, ka EPN ar 14 Karību jūras reģiona valstīm stāšanās spēkā ir pirmais solis. Šie nolīgumi ir labākais piemērs tam, kā ES cenšas saglabāt un veicināt reģionālo integrāciju.

ES joprojām ir pirmais ieguldītājs, pirmais līdzekļu devējs un otrais tirdzniecības partneris Latīņamerikā. ES ir devusi lielu ieguldījumu nabadzības mazināšanā un atvieglošanā, kā arī pārvaldības uzlabošanā un spēju veidošanā Latīņamerikā. Tirdzniecības attiecības ar partneriem Latīņamerikā un Karību jūras reģionā beidzot ir kļuvušas par Eiropas Savienības prioritāti, un tās atspoguļojas reģionālo nolīgumu tīklā. Mēs esam pārliecināti, ka ir lielas iespējas darīt vairāk savstarpējas uzticēšanās garā, kas dotu labumu abām pusēm, lai pilnībā izveidotu Eiropas un Latīņamerikas starpreģionālās partnerības zonu, kuras pamatā būtu PTO prasībām atbilstošs reģionālisma modelis.

Mēs vēlamies, lai tiktu atjaunināti daži spēkā esošie nolīgumi

Mēs atbalstām ātru analīzi par iespējām modernizēt asociācijas nolīgumu ar Čīli. Mēs lūdzam pabeigt pašlaik notiekošo visaptverošas ES nolīguma ar Meksiku atjaunināšanas novērtēšanas procedūru un ātri sākt sarunas.

Mēs lūdzam panākt ātru progresu MERCOSUR sarunās.

Mēs uzskatām, ka visaptverošs un līdzsvarots nolīgums ar MERCOSUR valstīm, kurā īpaša uzmanība un tarifu/kvotu režīms tiktu pievērsts visjutīgākajām ES nozarēm (piemēram, lauksaimniecībai), varētu būt ārkārtīgi noderīgs stimuls abiem reģioniem. Tāpat kā nesen noslēgtā nolīguma ar Andu Kopienu gadījumā, kas galu galā kļuva par nolīgumu ar Kolumbiju un Peru, mēs uzskatām, ka mums būtu jārisina sarunas par nolīgumu ar MERCOSUR valstīm, kuras ir gatavas virzīties uz priekšu. Mēs atbalstām Eiropas Komisiju pārmērīgu tirdzniecības šķēršļu, jo īpaši augstu tarifu un sarežģītu importa procedūru, kā arī subsīdiju atcelšanā šajā reģionā.

Mēs vēlamies vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar Ķīnu

Ķīna ir viena no pasaules lielākajām ekonomikām. Tās milzīgā iekšējā attīstība piedāvā nozīmīgas iespējas mūsu eksportam un investoriem. ES ir Ķīnas lielākā tirdzniecības partnere, savukārt mums Ķīna ir otrā aiz ASV. Preču tirdzniecības apjoms ar Ķīnu pēdējos gados ir ievērojami palielinājies, un ES eksports strauji pieaug; tomēr ES pastāvīgi reģistrē ievērojamu tirdzniecības deficītu. Daļēji tas ir nepamatotu beztarifu pasākumu un tehnisko šķēršļu dēļ. Lai nodrošinātu mūsu ekonomiskās partnerības ilgtspēju, tie ir pakāpeniski jālikvidē. ES ir apņēmusies uzsākt tirdzniecības attiecības ar Ķīnu ar taisnīgiem nosacījumiem un pilnībā ievērojot PTO saistības.

Tikmēr mēs atbalstām un rūpīgi izvērtējam notiekošās sarunas par visaptverošu ES un Ķīnas ieguldījumu nolīgumu, lai izveidotu drošāku tiesisko regulējumu ilgtermiņa piekļuvei tirgum. Šo sarunu progress būs spēcīgs signāls attiecībā uz Ķīnas lomu pasaules ekonomikā.

Mēs vēlamies atjaunot mūsu tirdzniecības partnerību ar Japānu.

ES un Japāna ir attiecīgi pirmā un ceturtā lielākā ekonomika pasaulē, kas veido vairāk nekā trešdaļu pasaules IKP. Turklāt abām pusēm ir stabilas un auglīgas ekonomiskās attiecības. Tomēr ir iespējams darīt daudz vairāk, lai pilnībā izmantotu ES un Japānas preču un pakalpojumu tirdzniecības potenciālu un pastiprinātu sadarbību globālo problēmu, tostarp enerģētikas politikas, risināšanā.

Tāpēc EPP grupa uzskata, ka notiekošās sarunas ar Japānu par visaptveroša un vērienīga brīvās tirdzniecības nolīguma noslēgšanu ir vislabākā iespēja atjaunot šīs attiecības. Mēs vēlamies panākt abpusēji izdevīgu nolīgumu, kas palielinātu pieprasījumu pēc otras puses eksporta, likvidējot vai būtiski samazinot tarifu un beztarifu šķēršļus tirdzniecībai un palielinot ārvalstu tiešo ieguldījumu apjomu abās pusēs.

Mēs aicinām pragmatiski attīstīt mūsu tirdzniecības attiecības ar Indiju.

Lai gan tirdzniecības apjoms starp ES un Indiju pēdējās desmitgades laikā ir vairāk nekā divkāršojies, 2014. gadā sasniedzot 72 miljardus eiro, tas pilnībā neizmanto savu potenciālu. Neraugoties uz Indijas ekonomikas un iedzīvotāju skaita dinamismu un lielumu, mūsu tirdzniecības partnerības attīstību kavē sarežģītā regulatīvā vide un tarifu un beztarifu barjeras, piemēram, kvantitatīvie ierobežojumi, importa licencēšana, obligātās pārbaudes un sertifikācija. Ņemot vērā šos apstākļus, būtu jāpaātrina 2007. gadā sāktās sarunas par ES un Indijas brīvās tirdzniecības nolīgumu.

EPP grupa atbalsta pragmatisku pieeju, kuras mērķis ir veicināt iespējamās sinerģijas mūsu ekonomiskajās attiecībās ar Indiju, jo īpaši pakalpojumu tirdzniecībā un zinātnes un tehnoloģiju jomā, kā arī veicināt sadarbību ilgtspējīgas attīstības jomā.

Mēs vēlamies proaktīvu stratēģiju attiecībā uz ASEAN valstīm.

Tirdzniecība ar ASEAN valstīm ir viens no labākajiem potenciāliem Eiropas uzņēmējdarbībai. Eiropas uzņēmumiem ir jācīnās ar konkrētiem beztarifu šķēršļiem, kas kavē pilnībā izmantot šo tirgu potenciālu. EPP grupa atbalsta proaktīvu stratēģiju, lai risinātu sarunas par divpusējiem nolīgumiem ar ASEAN valstīm un tos pilnībā piemērotu, lai veicinātu labāku piekļuvi Eiropas uzņēmumiem un novērstu beztarifu barjeras. EPP grupa vēlas, lai divpusējie nolīgumi ar Singapūru un Vjetnamu, kas ir pabeigti, tiktu pilnībā īstenoti un abas puses tos ievērotu.

Mēs aicinām turpināt sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumiem ar Austrāliju un Jaunzēlandi.

ES, Austrālija un Jaunzēlande ir līdzīgi domājoši partneri, kuriem ir daudz kopīgu vērtību un interešu un kuri redz kopīgu viedokli par tādiem svarīgiem starptautiskiem un globāliem jautājumiem kā cilvēktiesības, drošība, attīstība un klimata pārmaiņas. Tāpēc mēs aicinām turpināt sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumiem ar Austrāliju un Jaunzēlandi. Mēs redzam mūsu tirdzniecības partneru uzsāktās iniciatīvas, tostarp Transatlantijas partnerību, un uzskatām, ka ES būtu jāpaaugstina saistību latiņa sarunās par visaptverošu brīvās tirdzniecības nolīgumu, lai veicinātu ne tikai brīvo tirdzniecību, bet arī saglabātu ES konstruktīvo ietekmi reģionā.