Kāpēc Eiropai ir jārīkojas, lai apturētu mūsu bērnu vervēšanu kartelī

Iedomājieties parastu vakaru mājās. Jūsu vienpadsmitgadīgais bērns ir saritinājies uz dīvāna blakus jums, viņa seju apgaismo pazīstamā viedtālruņa gaisma, un īkšķi lido pāri ekrānam. Jūs labvēlīgi pieņemat, ka viņš spēlē videospēli, sarakstās ar klasesbiedru vai pārskata „TikTok”. 

Bet ko darīt, ja tā nav? Ko darīt, ja šajā klusajā, mājīgajā brīdī viņš izmanto „Telegram”, lai pieņemtu pasūtījumu par slepkavību noziedzīgās grupas vārdā? Ko darīt, ja viņš saņem precīzas GPS koordinātes par kravas konteineru kādā ārzemju ostā – konteineru, kas līdz malām piepildīts ar kokainu? 

Tas izklausās kā distopiska trillera sižets. Diemžēl arvien lielākam ģimeņu skaitam visā Eiropas Savienībā šis murgs ir tumša, pašreizēja realitāte. Tā kā Eiropas Parlaments šajā plenārsēdē gatavojas apspriest un balsot par izšķirošu rezolūciju saskaņā ar „ProtectEU” stratēģiju, mums jāpieņem nepatīkama patiesība: noziedzīgā pasaule ir industrializējusi mūsu bērnu vervēšanu, un galvenais ierocis ir ekrāns jūsu bērna rokās. 

Mērogs, kādā darbojas šī sistēma, pret kuru mēs cīnāmies, ir satriecošs. Eiropols uzrauga vairāk nekā 800 augsta riska noziedzīgos tīklus, kas darbojas ES teritorijā un uztur nelegālo narkotiku tirgu, kura vērtība sasniedz 31 miljardu eiro gadā. Lai izvairītos no tiesībaizsardzības iestādēm, šie sindikāti ir pārgājuši uz šausmīgi efektīvu stratēģiju, izmantojot nepilngadīgos kā pilnīgi izmantojamu darbaspēku. Saskaņā ar Eiropola datiem nepilngadīgie tagad ir iesaistīti vairāk nekā 70 % noziedzīgo tirgu darbībā. 

Šī sistēma balstās uz izsmalcinātu psiholoģisku manipulāciju. Kartelu vidējā līmeņa vadītājiem, bieži vien vecākiem pusaudžiem, kurus dēvē par „vecākajiem”, ir jāvervē jaunāku bērnu komanda. Viņiem ir noteiktas kvotas. Lai to paveiktu, viņi ir pārvērtuši noziedzību par spēli. Izmantojot populāru influenceriem raksturīgo stilu „Snapchat”, „TikTok” un „Telegram”, viņi lieto konkrētus emodžus, piemēram, sniegpārslu, kas apzīmē kokaīnu, un kokus, kas apzīmē marihuānu, lai ļoti nelikumīgas darbības pasniegtu kā aizraujošus videospēļu uzdevumus. 

Tiklīdz bērns noklikšķina uz „pieņemt”, ekspluatācija kļūst nāvējoša. Latvijā pusaudžus ar viltu pierunā pārdot savas digitālās identitātes par kabatas naudu, tādējādi uzreiz pārvēršot viņus par naudas kurjeriem, kuriem uzkrautas viltus parādsaistības. Antverpenes ostā karteli izmanto „Trojas konteinera” metodi, dienām ilgi ieslēdzot bērnus tumšos tērauda kravas konteineros, kur tiem ir tikai guļammaiss un spainis, gaidot, kad viņi izlauzīsies ārā un izņems narkotiku sūtījumus. Vissatraucošākais ir tas, ka Zviedrijā bandas izmanto čata lietotnes, lai nolīgtu bērnus kā īstus algotus slepkavas. Desmit gadu laikā Zviedrijā ir novērots bezprecedenta 391 % pieaugums slepkavību vai neuzmanīgas slepkavības aizdomās turēto personu skaitā vecumā no 15 līdz 20 gadiem. 

Turklāt šīs noziedzīgās organizācijas nežēlīgi izmanto mūsu vājās vietas. Tās aktīvi vervē jaunas meitenes, lai pārvadātu šaujamieročus un atmazgātu naudu, jo tās izraisa mazāku aizdomu no iestāžu puses. Tās arī izmanto migrācijas krīzi, ievelkot tūkstošiem nedokumentētu, nepavadītu nepilngadīgo cilvēku neredzamā, smagi ekspluatētā sabiedrības apakšslānī. 

Daži kritiķi argumentēs, ka policijas pārmeklēšanas pilnvaru paplašināšana vai digitālo regulējumu pastiprināšana rada risku pārmērīgi kriminalizēt neaizsargātus jauniešus, kuri paši ir nabadzības vai izirušo ģimeņu upuri. Viņiem ir taisnība vienā lietā: šie bērni ir upuri. Taču mēs nevaram ļaut, lai līdzjūtība paralizētu tiesībaizsardzības pasākumus. Karteli izmanto likumdošanas nepilnības, un to novēršana nav saistīta ar bērnu sodīšanu; tās mērķis ir atņemt organizētajai noziedzībai tās taktiskās priekšrocības. 

Mēs nevaram izkļūt no šīs krīzes, vienīgi veicot arestus, izmantojot sadrumstalotus valstu likumus. Karteli izmanto ES atvērtās robežas daudz efektīvāk nekā likumīgi uzņēmumi, izpētot atšķirības kriminālatbildības vecumā un virzot savas darbības caur vājākajiem tiesiskajiem posmiem. 

Lai nodrošinātu patiesu aizsardzību, ir nepieciešama divpusēja Eiropas rīcība. 

Pirmkārt, mums ir vajadzīga vienota, visā ES piemērojama tiesībaizsardzības pieeja. Saskaņā ar Digitālo pakalpojumu aktu mums ir juridiski jāpiespiež tehnoloģiju giganti mainīt algoritmus, kas ļauj digitālajai bērnu vilināšanai izplatīties visiem redzot. Mums ir arī jāsaskaņo organizētās noziedzības definīcijas visās dalībvalstīs, lai nodrošinātu, ka nepaliek nekāds juridisks vakuums. 

Otrkārt, mums šo situāciju jāuzskata par sabiedrības veselības un drošības krīzi, kāda tā patiesībā ir. Mums jāmācās no inovatīviem, vietējiem modeļiem. Piemēram, Itālijas projekts „Free to Choose”, kas likumīgi izņem bērnus no dziļi iesakņotām mafijas ģimenēm, lai pārtrauktu kriminālās ideoloģijas pārmantošanu no paaudzes paaudzē. Apskatiet Īrijas projektu „Green Town”, kurā kriminālo telpu fiziska likvidēšana tiek apvienota ar intensīvu ekonomisko atbalstu ģimenēm. Mums ir jāīsteno intensīva šo bērnu deprogrammēšana, piedāvājot viņiem prosociālu realitāti, izglītību un psiholoģisko atbalstu, kas patiesi ir pārliecinošāks nekā kartelu toksiskā ilūzija. 

Laiks iet uz beigām. Ja mēs šobrīd nepārtrauksim šo rekrutēšanas plūsmu, iedomājieties, kā izskatīsies Eiropas kriminālā pasaule pēc desmit gadiem. Šodienas sagatavotie pusaudži, kuri izdzīvos šajā sistēmā, nepaliks hierarhijas apakšā. Viņi kļūs par rītdienas kartelu bosiem — līderu paaudzi, kas jau kopš bērnības ir pilnībā zaudējusi jūtīgumu pret ekstrēmu vardarbību un cilvēku ekspluatāciju. 

Cīņa par Eiropas drošības nākotni notiek ne tikai ostās vai pie mūsu ārējām robežām. Tā notiek tieši tagad, mūsu dzīvojamajās istabās, ekrānos, kas atspoguļojas mūsu bērnu acīs. EPP grupa atsakās atdot šo teritoriju. Ir pienācis laiks Eiropai piecelties, apvienoties un aizsargāt savu nākotni.