EPP grupas politikas dokuments par kosmosa politiku izaugsmei, ekonomikas pārejai un drošībai Eiropā

Mūsu redzējums

EPP grupa cenšas saglabāt un paplašināt Eiropas kā pasaules vadošās kosmosa lielvalsts pozīcijas. Mēs uzskatām, ka Eiropas Savienībai ir jāpalielina tās kā drošības nodrošinātājas loma gan savā valstī, gan ārpus tās robežām, nodrošinot stabilitāti kaimiņvalstīs un pasaulē. Mēs uzskatām, ka ES kosmosa politika kļūst aizvien svarīgāka, jo tās darbības ļoti konkrētā veidā demonstrē ieguldījumu ES iedzīvotāju drošībā, ko neviena atsevišķa dalībvalsts nevarētu paveikt viena pati.

EPP grupa vēlas, lai ES kosmosa politika kļūtu par svarīgu instrumentu ekonomikas izaugsmei un privātās iesaistes palielināšanai kosmosa ekonomikā. Mēs uzskatām, ka turpmāki stimuli būtu nepārprotams ieguvums MVU un jaunajai kosmosa nozarei un kopā ar skaidru tiesisko regulējumu palīdzētu stiprināt mūsu nozares konkurētspēju.

Kosmosa aktivitātes - nepieciešamība

Eiropas Savienības (ES) darbības kosmosā sniedz būtisku informāciju un pakalpojumus, lai atbalstītu mūsu pamatpolitiku klimata, drošības un glābšanas, transporta, komunikāciju un digitalizācijas jomā un cita starpā stiprinātu ES noturību.

Tādējādi kosmoss ir svarīgs ekonomiskās darbības pamats, kas nodrošina vairāk nekā 230 000 darbavietu Savienībā, tieši rada 53-62 miljardus eiro lielu vērtību ekonomikai un netieši ietekmē vairāk nekā 10 % ES IKP1^{(sk. pdf).} Tādējādi Eiropas kosmosa ekonomika ir otra lielākā pasaulē, un tā ir nozare, kurā intensīvi tiek veikti pētījumi un inovācijas un kurā strādā augsti kvalificēti darbinieki. Kosmosa tehnoloģijas veicina arī pētniecības un izstrādes darbības dažādās nozarēs un Visuma izpēti.

Eiropa - pasaules kosmosa lielvara

Eiropas kosmosa ekonomikas pašreizējie panākumi ir atkarīgi no Eiropas Kosmosa programmas, ko vada Eiropas Komisija ar Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūras (EUSPA) starpniecību un - daudzos gadījumos - ciešā sadarbībā ar starpvaldību Eiropas Kosmosa aģentūru (ESA) un dalībvalstīm.

ES Zemes novērošanas programma Copernicus sniedz pakalpojumus vides, gaisa, sauszemes un jūras novērošanai, lai atbalstītu dažādas jomas, piemēram, precīzo lauksaimniecību un meklēšanas un glābšanas operācijas, izmantojot savu satelītu konstelāciju.

Galileo programma, kas ir Eiropas globālā satelītu navigācijas sistēma (GNSS), nodrošina visprecīzāko navigācijas un pozicionēšanas pakalpojumu pasaulē. Pārklājuma sistēma EGNOS nodrošina uzlabotu pozicionēšanas un laika noteikšanas informāciju, piemēram, lai to varētu izmantot lidmašīnām, kas nosēžas Eiropas lidostās.

GOVSATCOM - satelītsakaru pakalpojums valsts pārvaldes iestāžu lietotājiem - palīdz ES reaģēt uz konkrētiem apdraudējumiem un sniedz atbalstu ES jūrniecības stratēģijai un ES Arktikas politikai.

Kosmosa novērošanas un informētības (SSA) mērķis ir uzlabot spējas novērot, izsekot un identificēt kosmosa objektus un kosmosa atkritumus; SSA ietver trīs apakškomponentus, kas aptver kosmosa objektu novērošanu un izsekošanu (SST), kosmosa laikapstākļu parādības (SWE) un Zemes tuvuma objektus (NEO).

ES kosmosa programmas kopējais budžets 2021.-2027. gadam ir 14,4 miljardi eiro - tas ir lielākais budžets, kāds jebkad ES līmenī pieņemts kosmosam, un tas ir liels pieaugums salīdzinājumā ar 11 miljardiem eiro 2014.-2021. gadam un tikai 5 miljardiem eiro no 2007. līdz 2013. gadam. Tomēr, salīdzinot ar mūsu globālajiem konkurentiem, ES kosmosa budžets joprojām ir nepietiekams: ASV NASA piešķir 24 miljardus ASV dolāru - tikai 2022. gadam!

Pašreizējās problēmas

Krievijas iebrukums Ukrainā ir parādījis, ka ir nekavējoties jārīkojas, lai stiprinātu ES autonomo piekļuvi kosmosam un ES piegādes ķēdi, lai stiprinātu ES noturību. ES ir jānodrošina tās stratēģiskā autonomija un nav jābūt atkarīgai no trešām valstīm stratēģiskās jomās, piemēram, attiecībā uz nesējraķetēm, un stratēģiskajām ES vērtību ķēdēm mūsu ES pamatprogrammām.

Krievijas karš jau ir būtiski ietekmējis Eiropas kosmosa politiku, kosmosa lidojumus un izpētes pasākumus. Krievijas kosmosa aģentūra Roscosmos paziņoja par izstāšanos no Gviānas Kosmosa centra Kuru. Būtu jāizpēta iespēja izveidot alternatīvus ES kosmosa centrus.

Tā kā trūkst Krievijas starta jaudu, steidzami jācenšas panākt lielāka ES autonomija attiecībā uz piekļuvi kosmosam, lai palaistu satelītus. Jebkurā gadījumā Krievijas lēmums neietekmē Galileo un Copernicus pakalpojumu nepārtrauktību un kvalitāti; šis lēmums arī neapdraud šo infrastruktūru turpmāku attīstību.

Apvienotās Karalistes (AK) pēc Brexit saskaņoto finansējumu programmai Copernicus bloķē strīds par Ziemeļīrijas protokolu kopā ar AK dalību pētniecības programmā Horizon Europe. Starp Komisiju un EKA tika panākta vienošanās, lai novērstu budžeta deficītu un saglabātu programmas Copernicus nepārtrauktību, integritāti un attīstību. Paredzēto darbību pilnīga apjoma un ātruma turpināšanai ir vajadzīgs lielāks budžets nekā pašlaik pieejamais.

Nākotne

Droša saziņa, kosmosa satiksmes pārvaldība, stratēģiskā autonomija, aizsardzība

Nav skaidrs, ka Eiropas kā otrās lielākās kosmosa lielvalsts pasaulē pozīcija var saglabāties, ņemot vērā izaicinājumus, ko rada tādas augošas kosmosa valstis kā Ķīna un Indija un ASV privāto uzņēmumu, piemēram, SpaceX, Blue Origin un Virgin Galactic, pieaugošā iesaiste.

Konkurence ir saasinājusies arī satelītu palaišanas un ekspluatācijas jomā. Ar 6000 nesējraķešu palīdzību orbītā jau ir izvesti gandrīz 12 000 satelītu, un turpmākajos gados kosmosā tiks nosūtīti vēl 20 000 satelītu, kas piedāvās dažādus privātus pakalpojumus, piemēram, internetu no kosmosa, navigāciju, kartēšanu utt.

Arī Eiropas Savienībai būs jāpastiprina satelītu palaišana, un publicētā Drošas savienojamības programma 2023-2027. gadam ir jauns solis šajā virzienā - 6 miljardu eiro programma (no kuriem 2,4 miljardi eiro nāk no ES budžeta) ir ļoti apsveicama. Saskaņā ar plāniem jaunā Eiropas satelītu konstelācija nodrošinās visā pasaulē pieejamus drošus satelītsakaru pakalpojumus mūsu kritiskās infrastruktūras aizsardzībai, uzraudzībai, ārējo darbību atbalstam, kā arī uzticama un ātra savienojuma nodrošināšanai iedzīvotājiem un uzņēmumiem ar privātā sektora starpniecību.

Jaunie resursi būtu ļoti izdevīgi, un, lai nodrošinātu šīs jaunās programmas panākumus, būtu rūpīgi jāizvērtē tās pārklāšanās ar esošajiem pakalpojumiem.

Kvantu komunikāciju tehnoloģijai, kas sākotnēji tika izstrādāta EuroQCI ietvaros, vajadzētu būt Drošas savienojamības sistēmas daļai, lai nodrošinātu augstāku drošības līmeni mūsu satelītu sakaru sistēmām.

Tajā pašā laikā pieaugošā pārslogotība kosmosā un vairāk nekā miljons kosmosa atlūzu no nolietotiem satelītiem rada apdraudējumu mūsu satelītu palaišanai, mūsu esošajiem līdzekļiem kosmosā un ne mazāk svarīgu apdraudējumu mūsu astronautiem kosmosā. Ir skaidrs, ka satiksmes pārvaldība kosmosā un iespējamā kosmosa attīrīšana no atkritumiem ir kļuvusi par steidzamu jautājumu Eiropai un pasaulei kopumā.

Kosmosa nozare būtu jāuzskata arī par paraugu stratēģiskās autonomijas ziņā, pārdomājot citas politikas jomas, piemēram, enerģētikas nozari. Tas nozīmē, ka īpaša uzmanība jāvelta mūsu pašu resursu palielināšanai un jāpaātrina nesējraķešu Vega-C un Ariane 6 izstrāde, kā arī jāatbalsta jaunpienācēji, kas izstrādā lētākas un mazākas/ mikro nesējraķetes visā ES.

Kosmosa politika un kosmosa tehnoloģiju attīstība arvien vairāk ir saistīta ar drošības un aizsardzības attīstību, un tas ir pamatoti. ES Kosmosa aizsardzības pavēlniecības izveide ir dabiska un nepieciešama attīstība, lai aizsargātu mūsu kosmosa resursus. Civilās izmantošanas un drošības un aizsardzības lietotāju līdzāspastāvēšana ir acīmredzama, kad runa ir par Galileo datiem un pakalpojumiem, kuriem ir skaidrs divējāda lietojuma gadījums. Mums būtu jāpieņem mūsu kosmosa resursu divējāda izmantošana civilajā un militārajā jomā un jāatzīst, ka pastāv arī skaidra sinerģija, kas izmantojama pētniecības un attīstības jomā - acīmredzams veids ir kosmosa un aizsardzības ekosistēma, kas ir definēta ES jaunajā rūpniecības stratēģijā un rīcības plānā sinerģijai starp civilās aizsardzības un kosmosa nozarēm.

Mums vajadzētu izvairīties no tādas pašas situācijas, kāda bija Ukrainā, kur privāti uzņēmumi, kas nav ES pilsoņi, nodrošināja dažus valdības pakalpojumus, nodrošinot drošu savienojamību. Eiropai jābūt globālās kosmosa politikas priekšgalā.

Mūsu drošības daudzo apdraudējumu dēļ cieša sadarbība starp ES un NATO ES Kosmosa programmas ietvaros ir nepieciešama nākotnē - jo īpaši attiecībā uz kosmosā bāzētu spēju un pakalpojumu aizsardzību drošībai un aizsardzībai pret kiberuzbrukumiem, fiziskiem apdraudējumiem, atlūzām vai citiem kaitīgiem traucējumiem. Tāpēc mēs atzinīgi vērtējam nesen pieņemtā Eiropas stratēģiskā kompasa kosmosa dimensiju. Neraugoties uz mūsu sadarbību ar sabiedrotajiem, ES joprojām ir jābūt autonomai, kur tas ir nepieciešams, jānodrošina kosmosa un zemes resursu elastība, piekļuve svarīgām izejvielām un tehnoloģijām, piegādes ķēžu elastība, kā arī kosmosā balstītu pakalpojumu pieejamība.

Privātā sektora iesaiste

Pētniecība un inovācija, jaunuzņēmumi, MVU, jaunā kosmosa nozare.

Publiskās līdzdalības un lielo kosmosa un aizsardzības uzņēmumu mantojums ir acīmredzams, kad runa ir par pētniecību un izstrādi, kā arī par izmantošanu kosmosa nozares augšupējā (nesējraķešu kosmiskajos pirmrindražotāji/satelītu ražotāji), starpposma (satelītu operatori) un lejupējā (pakalpojumu un lietojumprogrammu izstrāde, izmantojot satelītu datus un kosmosa tehnoloģijas) sektorā. Arvien lielāka nozīme ir arī jauniem kosmosa inovatoriem.

Daudz vairāk privātu uzņēmumu, jaunuzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) darbojas tā sauktajā IKT/digitālajā nozarē, kas veido jaunās kosmosa ekosistēmu. Tomēr situācija ir mainīga, jo nav skaidra tiesiskā regulējuma.

Kosmosa politikai būtu jāpiešķir vēl lielāka nozīme Eiropas rūpniecības stiprināšanā, lai atveseļotu ES ekonomiku un palielinātu ES noturību.

Kosmosa nozare ir neticams ieguvums ES ekonomikai kopumā, no kura gan uzņēmumi, gan iedzīvotāji var gūt lielu labumu. Ir nepieciešams, lai mēs iesaistītu privāto sektoru daudz lielākā mērā nekā pašlaik.

Tā kā kļūst acīmredzamas milzīgās iespējas, ko sniedz lietiskais internets (IoT), rūpniecība 4.0, lielie dati un autonomi transportlīdzekļi, pieprasījums pēc satelītiem un kosmosa tehnoloģijām tikai vēl vairāk pieaugs. Visā piegādes ķēdē pieaugs pieprasījums pēc satelītiem, mikroraķetēm un datu apstrādes, un ES paveras unikāla iespēja palielināt savu lomu kosmosa jomā un palielināt konkurētspēju.

Lai panāktu Eiropas digitālo suverenitāti, datu suverenitāte ir ļoti svarīga. Jau šobrīd ES ir daudz dalībnieku, kas palīdz sasniegt šo mērķi, nodrošinot datu risinājumus, mikroizlādētājus, satelītus un modernas augsto tehnoloģiju inovācijas. Tā kā kosmosa stratēģiskā nozīme un pieaugošā konkurence kļūst acīmredzama, svarīgs potenciāls joprojām nav izmantots.

Nesen veiktā tirgus apsekojuma2^{(sk. pdf)} dati liecina, ka navigācijas un pozicionēšanas (GNSS) ierīču uzstādītā bāze pieaugs no 6,5 miljardiem vienību 2021. gadā līdz 10,6 miljardiem vienību 2031. gadā. Tiek prognozēts, ka pakārtotā tirgus ieņēmumi gan no ierīcēm, gan pakalpojumiem pieaugs no 199 miljardiem euro 2021. gadā līdz 492 miljardiem euro 2031. gadā. Zemes novērošanas datu un pakalpojumu tirgus nākamajā desmitgadē dubultosies no aptuveni 2,8 miljardiem eiro līdz vairāk nekā 5,5 miljardiem eiro. Attiecībā uz drošiem satelītu sakariem pašreizējais civilais pieprasījums pēc satelītu sakaru jaudas Eiropā ir aptuveni 2,5 Gbps, bet militārais pieprasījums nepārsniedz 1,5 Gbps. Prognozes liecina, ka 2035. gadā militārais pieprasījums varētu sasniegt gandrīz 4 Gbps un civilais pieprasījums - 20 Gbps.

Konkrēti priekšlikumi par kosmosa politiku:

1. Viena no galvenajām prioritātēm ir uzņēmējdarbības iespēju veicināšana privātiem uzņēmumiem jaunajā kosmosa nozarē. Eiropas Parlamentam jāiesaistās Eiropas Komisijas izveidotajā ekspertu grupā par ES kosmosa, aizsardzības un aeronautikas rūpniecībai svarīgu politiku un programmām, kurai jāizstrādā konkrēts ceļvedis.
2. Komisijas īstenotā iniciatīva CASSINI (Konkurētspējīgi kosmosa jaunuzņēmumi inovācijai), kas paredz 1 miljardu euro riska kapitāla kosmosa jaunuzņēmumiem, ir savlaicīga iniciatīva, kas ir vērsta pareizajā virzienā. Tomēr CASSINI ieguldījumu mehānisma panākumi ir atkarīgi gan no privātā sektora iesaistīšanās, piesaistot investīciju fondus, lai piesaistītu jaunus līdzekļus, koncentrējoties uz ieguldījumiem kosmosā, gan no tā, vai dalībvalstis izmantos savus politikas instrumentus, lai veicinātu šo attīstību. Turklāt, lai uzlabotu piekļuvi finansējumam, būs vajadzīga modernizēta konkurences politika un valsts atbalsta noteikumi, kas atbilst mērķim. Neraugoties uz pašreizējiem ierobežojumiem un pārāk stingro CASSINI iniciatīvas regulējumu, šis modelis ir daudzsološs nākotnei.
3. ES ir jāuzlabo zināšanu, kas iegūtas, veicot pētniecību uzņēmējdarbības jomā, attīstīšana. Mums ir vajadzīgs Komisijas tiesību akta priekšlikums par pakārtoto kosmosa nozari, lai nodrošinātu plašāku privātā sektora līdzdalību uzņēmējdarbības potenciāla izmantošanā un nodrošinātu stabilu regulējumu un paredzamību ilgtermiņa privātiem ieguldījumiem. Šāds regulatīvs pasākums varētu būt arī "kosmosa saderības" pārbaude, lai kosmosa datus un lietojumus iekļautu visās attiecīgajās jomās (piemēram, tirdzniecībā, enerģētikā, transportā, drošībā, kritiskajā infrastruktūrā, civilajā aizsardzībā, dabas katastrofu novēršanā un reaģēšanā uz tām, zemes un jūras apsaimniekošanā, lauksaimniecībā un zivsaimniecībā), lai nodrošinātu, ka ES kosmosa tehnoloģijas tiek pienācīgi ņemtas vērā politikas mērķu (piemēram, digitalizācijas, zaļā darījuma, noturības, stratēģiskās autonomijas) sasniegšanā.
4. Kosmosa un aizsardzības rūpniecības ekosistēma nodrošina nozares attīstības ietvaru - arī to, kā nozare var attīstīties, vienlaikus risinot dubultās zaļās un digitālās pārejas, ES ekonomikas atveseļošanas un ES noturības palielināšanas problēmas. Mēs lūdzam Komisiju pēc iespējas ātrāk izstrādāt un ES rūpniecības stratēģijā publicēt konkrētu kosmosa un aizsardzības ekosistēmas pārejas plānu.
5. Lai panāktu lielāku Eiropas autonomiju kosmosā, mums ir jāpaātrina palaišanas sistēmu Vega-C un Ariane 6 izstrāde un vairāk jāiesaista privātais sektors, izmantojot pētniecību un izstrādi, lai izstrādātu alternatīvas palaišanas sistēmas - un ES palaišanas sistēmu vērtību ķēdi -, uzlabojot ES jauno kosmosa MVU un jaunuzņēmumu integrāciju.
6. Ņemot vērā plānoto satelītu palaišanas orbītā pieaugumu, būtu jāizpēta, cik dzīvotspējīga ir kosmosa ostu izveide un ieguldījumi tajās Eiropā, lai papildinātu galveno palaišanas vietu Franču Gviānā. Īstenojot Savienības kosmosa infrastruktūras, palaišanas iekārtu uzlabošanas un piekļuves kosmosam stratēģiju, būtu jāņem vērā Savienības attālāko reģionu potenciāls.
7. ES jāturpina censties pēc iespējas lielākā mērā nodrošināt ar kosmosu saistītu un militāru stratēģisko autonomiju un noturību, kā arī nodrošināt kosmosa programmas nozīmi Aizsardzības savienības stiprināšanā.
8. Galvenā prioritāte ir nodrošināt neatkarību no Krievijas un Ķīnas kosmosa infrastruktūras un tehnoloģijām. Eiropai ir jāatrod veidi, kā palielināt savu ilgtspējīgu tehnoloģisko neatkarību no šīm divām valstīm un zināmā mērā arī no Amerikas Savienotajām Valstīm.
9. Kvantu tehnoloģijas, ko atbalsta programma "Digitālā Eiropa", stiprinās Eiropas stratēģiskās digitālās spējas - un Eiropas kvantu komunikāciju infrastruktūras (EuroQCI) iniciatīvai jābūt galvenajai prioritātei, kas iekļauta drošas savienojamības programmā 2023-2027. gadam.
10. Būtu jāizveido Krievijas, Baltkrievijas vai Ukrainas kritisko atkarību (kritiski svarīgas un progresīvas izejvielas, kosmosam svarīgas tehnoloģijas) kartējums un jāidentificē kritisko atkarību mazināšanas pasākumi/risinājumi, lai novērstu kritiskās atkarības un atbalstītu kosmosa nozari, lai nošķirtu, ko tieši ietekmē sankcijas pret Krieviju.
11. Ir steidzami jāpastiprina kosmosa satiksmes pārvaldības (STM) jomā - saistībā ar informētību par situāciju kosmosā un kosmosa novērošanu un izsekošanu - un jāpaplašina drošības uzraudzības centri visā ES, kas tieši sadarbotos ar valstu iestādēm. Kosmosa satiksmes pārvaldības jomā ir vajadzīgs arī skaidrs tiesiskais regulējums, un Komisijai būtu jāizstrādā Savienības noteikumu, standartu, tehnisko specifikāciju un pamatnostādņu kopums un aktīvi jāveicina šo Savienības noteikumu popularizēšana starptautiskā līmenī. Šim Savienības noteikumu kopumam vajadzētu būt saskaņotam ar citiem ES noteikumiem citās politikas jomās, piemēram, aizsardzības, rūpniecības politikas, vides un aviācijas/ATM jomā, lai vēlāk tas neapdraudētu aviācijas drošību. Gaidāmajā pašreizējās Kosmosa programmas starpposma pārskatīšanā kosmosa satiksmes pārvaldība būtu jāiekļauj programmā. Komisijai jānosaka avoti, no kuriem kosmosa satiksmes pārvaldība varētu tikt finansēta kosmosa programmas ietvaros.
12. Komisijai un Augstajam pārstāvim Eiropas Savienībā būtu pastāvīgi jāinformē Eiropas Parlaments par starptautisko sadarbību drošības jomā, kas ietver kosmosu, tostarp par ES un NATO sadarbības attīstību šajā jomā. Ņemot vērā nesenos ģeopolitiskos notikumus, ir steidzami jāizstrādā ES Kosmosa drošības un aizsardzības stratēģija, lai noteiktu kopīgu Eiropas reakciju uz draudiem mūsu kosmosa infrastruktūrām.
13. Ņemot vērā ES kosmosa nozares stratēģisko nozīmi ES digitālajai suverenitātei un konkurētspējai, būtu rūpīgi jāuzrauga tiesību aktu ietekme uz kosmosa nozares dalībniekiem. Tāpēc, mainot noteikumus, būtu jāņem vērā ietekme uz nozares konkurētspēju un tās kritiskais raksturs ES vispārējai kosmosa politikai un digitālajai suverenitātei, kā arī būtu jāapsver iespējamie izņēmumi kosmosa nozarei. Viens no šādiem regulējumiem, kam ir liela ietekme uz kosmosa nozari, ir, piemēram, REACH regula, kā arī valsts atbalsta noteikumi.
14. Kosmosa nozarei, ņemot vērā tās potenciālu, būtu jāuzņemas nozīmīga loma ES ekonomikas atveseļošanā pēc COVID-19 pandēmijas. Šā iemesla dēļ Atveseļošanas un noturības fonds (RRF) kopā ar Kohēzijas fondu un Reģionālo fondu būtu jāizmanto kā iespējamais finansējuma avots, jo kosmosa inovācijas atbilst trim galvenajiem atbilstības kritērijiem: klimata pasākumi, ekonomika ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un viedā mobilitāte.
15. Lai palielinātu informētību par ES kosmosa programmu priekšrocībām un potenciālu, Komisijai un citām attiecīgajām Savienības struktūrām būtu jāstiprina sabiedrības informēšana un saziņa par kosmosu.