EPP grupas nostājas dokuments par Eiropas Okeāna paktu

EPP grupa atzinīgi vērtē Eiropas Okeāna pakta iniciatīvu, jo ir pienācis laiks ES, kurai ir pasaulē lielākā ekskluzīvā ekonomiskā zona (EEZ), uzņemties vadību jūrniecības jomā. Šī vadošā loma iet roku rokā ar atbildību par pārvaldību un saglabāšanu. EPP atbalstīs vērienīgu Okeāna paktu, kas ir visaptveroša ES jūrniecības stratēģija. Šai stratēģijai būs izšķiroša nozīme pārtikas apgādes suverenitātes, drošības un aizsardzības, vides, enerģētikas, tirdzniecības, ekonomikas, transporta un sakaru jomā, veicinot spēcīgu un noturīgu vietējo zivsaimniecības un akvakultūras nozari saskaņā ar ilgtspējīgu attīstību.

I. Okeāna pakts, kas dod labumu zilajai ekonomikai

a) Līdzsvarota pieeja konkurētspējīgai zilajai ekonomikai

Lai saskaņotu saimniecisko darbību, sociālo kohēziju un vides aizsardzību, katrā darbībā jūrā ir jāievēro trīs ilgtspējības pīlāri. Zilā ekonomika rada tiešas un netiešas darbavietas un ir piekrastes kopienu, jo īpaši mazapjoma zvejniecības, mugurkauls; tai ir kultūras un identitātes nozīme, tā sekmē reģionālo kohēziju un Eiropas dzīvesveida saglabāšanu.

EPP grupa atzinīgi vērtē Okeāna pakta iekļaušanu konkurētspējas kompassā un atbalsta zilās ekonomikas ieinteresētās personas, kuras vienlaikus saskaras ar pārmērīgu regulējumu un birokrātiju, negodīgu konkurenci, prasmju trūkumu, paaudžu nomaiņas problēmām, flotes novecošanos un nodarbinātības iespēju samazināšanos.
EPP grupa aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis palielināt flotes konkurētspēju un modernizāciju. Lai to panāktu, EPP grupa iestājas par to, lai pārveidotu katrai ES valstij noteikto ES zvejas jaudas maksimālās robežas kilovatos (kW) un bruto tonnāžā (GT) koncepciju un pielāgotu to jaunajām tehnoloģijām un prasībām attiecībā uz drošību, dekarbonizāciju vai darba apstākļiem (tā dēvēto "sociālo tonnāžu"). Vispārīgāk runājot, EPP grupa mudina Eiropas Komisiju nekavējoties atcelt kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) regulatīvos šķēršļus un finanšu ierobežojumus, lai dekarbonizētu un atjauninātu floti, jo īpaši attālāko reģionu (attālāko reģionu) zvejas flotei, un samazināt administratīvo slogu.
Lai gan EPP neiebilst pret tāljūras un mazapjoma zveju, tā uzskata, ka Okeāna paktā būtu jāatzīst tieši mazapjoma zveja un jāveicina kvotu daudzgadu noteikšana un taisnīga sadale, lai nodrošinātu paredzamību gan zvejniekiem, gan pārstrādātājiem;
Saistībā ar Okeāna paktu EPP iestājas par darba vietu un karjeras iespēju veicināšanu zivsaimniecības un akvakultūras nozarē visā ES. Šī iniciatīva jāpapildina ar flotes atjaunošanas plānu, kura mērķis ir uzlabot nozares darbību, tēlu un pievilcību. Turklāt būtu jāīsteno paaudžu atjaunošanas plāns, lai atzītu sertifikātus, veicinātu mobilitāti un organizētu mācību programmas, transponējot STCW-F konvenciju ES tiesību aktos.
EPP grupa uzsver, ka zivsaimniecība daudzām nomaļām un lauku piekrastes kopienām ir vairāk nekā tikai ekonomikas nozare - tā ir sociālās noturības, kultūras nepārtrauktības un ekonomiskās izdzīvošanas avots. Okeāna paktā jāatbalsta uz vietām balstītas stratēģijas, lai veicinātu vietējo nodarbinātību, novērstu iedzīvotāju skaita samazināšanos un saglabātu tradicionālo zināšanu sistēmas zvejnieku kopienās.

b) Okeāni ir stratēģiski ekonomiskās varas resursi

80 % Eiropas ārējās tirdzniecības un 40 % iekšējās tirdzniecības notiek pa jūru. ES apkārtējo jūru kritiskajām infrastruktūrām ir stratēģiska vērtība, jo īpaši pašreizējā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā. Jūras tehnoloģijām ir izšķiroša nozīme arī Eiropas aizsardzībā un drošībā, un tām ir būtiska nozīme Eiropas stratēģiskajā autonomijā.

EPP grupa uzsver jūras dimensijas pieaugošo nozīmi ES drošībā. Mēs atbalstām visas darbības, kuru mērķis ir aizsargāt jūras brīvību, aizsargāt likumīgu jūras tirdzniecību un nodrošināt preču un personu likumīgu pārvietošanos, kā arī aizsargāt ES stratēģiskos aktīvus, jo īpaši to uzņēmumu un infrastruktūru drošību, kas iesaistītas zilajā ekonomikā, piemēram, ostas un jūras kabeļus. Zemūdens digitālie un enerģētikas kabeļi ir būtiski svarīgi globālai savienojamībai un ekonomikas stabilitātei, jo pa tiem tiek nodrošināta lielākā daļa starptautisko sakaru. Ir vajadzīgi lielāki ieguldījumi, lai stiprinātu drošību un noturību, tostarp izveidojot ātrās reaģēšanas remonta flotes un uzlabojot remonta spējas, lai nodrošinātu ātru atjaunošanu un nepārtrauktu pakalpojumu sniegšanu, vienlaikus veicinot starptautisko sadarbību un ES vadītas iniciatīvas, lai atbalstītu infrastruktūras uzturēšanu, dublēšanu un regulatīvus pasākumus drošai un taisnīgai piekļuvei.
Ņemot vērā, ka ES ostas arvien biežāk ļaunprātīgi izmanto noziedzīgas organizācijas kā nelegālo narkotiku ievešanas punktus, mums ir jāpastiprina centieni un jāīsteno stingri pasākumi, lai efektīvi garantētu mūsu ostu drošību.
Turklāt ES ir jāaizsargā sava stratēģiskā infrastruktūra pret sabotāžu vai digitālu iejaukšanos, kā to ilustrē Krievijas ēnu flotes klātbūtne, kas apiet ES sankcijas un rada ievērojamus drošības, drošuma un vides riskus.
EPP grupa aicina ieviest "jūrniecības refleksu" visās ES politikas jomās un izveidot "tīras rūpniecības nolīguma" jūrniecības dimensiju.
EPP grupa atbalsta Eiropas Jūras rūpniecības aliansi, atzīstot, ka visas jūrniecības nozares ir savstarpēji atkarīgas konkurētspējas, nodarbinātības, pārejas un okeāna izmantošanas ziņā, pamatojoties uz jūras telpiskās plānošanas piemēru.
EPP grupa arī aicina vienkāršot vides tiesību aktus, samazināt birokrātiju un paātrināt procedūras, lai līdzsvarotu tādu nozaru konkurējošās intereses kā akvakultūra, zvejniecība un enerģijas ražošana; tādēļ EPP grupa aicina pārskatīt jūras telpisko plānošanu un izpētīt, vai vispārējs atbrīvojums no novērtējuma saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvas 4. pantu un Jūras stratēģijas pamatdirektīvas 1. un 5. pantu varētu palīdzēt paātrināt tīklu projektus, ievērojot tradicionālās zvejas vietas.

II. Pārtikas nodrošinājums un stratēģiskā autonomija pārtikas jomā Okeāna pakta pamatā

a) Jūras produkti: stratēģiska nozīme pārtikas nodrošinājumā

Okeāns ir veselīgu, uzturvielām bagātu un mazoglekļa olbaltumvielu avots, no kura pārtiku iegūst daudzas kopienas. Tā kā ES ir otrs lielākais jūras produktu tirgus pasaulē, vairāk nekā 70 % jūras produktu ES ir atkarīga no importa, tādējādi ierobežojot mūsu pārtikas nodrošinājumu un autonomiju.

EPP grupa aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis pieņemt pasākumus, lai veicinātu konkurētspēju, modernizētu floti un stiprinātu Eiropas jūras ekonomikas suverenitāti.
EPP grupa uzsver, ka krasa Eiropas zvejnieku darbības samazināšana saglabāšanas vārdā palielinātu atkarību no importa no trešām valstīm, kurās netiek ievēroti tādi paši sociālie un vides standarti.
EPP grupa ierosina izveidot "Zilās pārtikas rīcības plānu", kas stiprina zivsaimniecību un akvakultūru ar ES lauksaimniecības un pārtikas vīziju, un izstrādāt marķējumus Eiropas un pasaules mērogā, nodrošinot lielāku pārredzamību piegādes ķēdē, īpaši restorānos.
EPP grupa atbalsta izpratnes veicināšanu par jūras velšu priekšrocībām ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanā, jo īpaši to, kas saistīti ar badu, uzturu un ilgtspējību miljoniem iztikas līdzekļu.
Īpaši šajā kontekstā, kad valda liela ģeopolitiskā spriedze, EPP grupa aicina noslēgt Okeāna paktu, kas stiprina ES vietējo jūras produktu ražošanu, izmantojot zvejniecību, akvakultūru un tās pārstrādes nozari, kas jāatzīst par stratēģiski svarīgām nozarēm.
ES līmenī Okeāna paktam jābūt galvenajam faktoram, lai mainītu Eiropas jūras produktu patēriņa samazināšanās tendenci, veicinot ilgtspējīgu un/vai sertificētu Eiropas produktu, tostarp Eiropas pārstrādes produktu, patēriņu. Lai to panāktu, mēs mudinām Komisiju aktīvi iesaistīt nozari ES vienkāršošanas pasākumu paketēs, lai samazinātu regulatīvo slogu.

b) Veicināt ES akvakultūru

Akvakultūrā ir ievērojams neizmantots potenciāls, un tā saskaras ar vairākiem ierobežojumiem un šķēršļiem izaugsmei. Šīs problēmas ietver nozares sadrumstalotību, augstākas ražošanas izmaksas salīdzinājumā ar citām valstīm, stingrus noteikumus, ierobežotu platību, grūtības piekļūt ūdenim, problēmas ar licenču saņemšanu un ierobežotu piekļuvi finansējumam.

EPP grupa mudina Eiropas Komisiju izveidot kopēju akvakultūras politiku, pamatojoties uz tādiem pašiem principiem kā KZP, un pieņemt kvantitatīvus mērķus akvakultūras attīstībai, lai nodrošinātu, ka tā tiek pienācīgi ņemta vērā nepieciešamajā jūras telpiskās plānošanas arbitrāžā, tostarp gliemju un aļģu audzēšanā;
Okeāna pakta ietvaros EPP grupa aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis veikt ātrus pasākumus ilgtspējīgai un konkurētspējīgai akvakultūrai Eiropā, lai samazinātu birokrātiju, paātrinātu administratīvos procesus, paātrinātu tiesiskās pārsūdzības par projektiem, kas dod labumu pārtikas nodrošinājumam, ļautu piekļūt ūdenim (t. i., jūras ūdenim, saldūdens, iesāļajam ūdenim) un piekrastes teritorijām, vienkāršojot un atbalstot EIB un vietējo iestāžu piekļuvi zemei, kā arī uzlabotu ūdens kvalitāti.
PPE grupa mudina dalībvalstis koordinēt akvakultūras projektus ar pārrobežu aspektiem ES un attīstīt akvakultūras ražošanu, veicinot dažādošanu, efektivitāti un mazāku ietekmi uz vidi.
Ņemot vērā klimata pārmaiņu ietekmi, EPP grupa ierosina palielināt sabiedrības informētību par jauniem plēsējiem vai invazīvām sugām akvakultūras saimniecībās, kas var būt piemērotas lietošanai pārtikā, un šajās kampaņās iesaistīt visas ieinteresētās puses, sākot no zvejniekiem un beidzot ar pavāru.

III. Okeāna pakta ārējās dimensijas

a) Vienlīdzīgi konkurences apstākļi

Nulles tolerances pieeja NNN (nelegālai, nereģistrētai un neregulētai) zvejai joprojām ir ES prioritāte. Pierādījums tam ir fakts, ka Eiropas zvejniecība ir visgodprātīgākā un visregulētākā pasaulē. Tomēr negodīga konkurence joprojām ir nepanesama mūsu zvejniekiem, kuri pamatoti pieprasa vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar importētajiem produktiem un konsekvenci starp dažādām ES darbībām.

EPP grupa aicina Eiropas Komisiju izmantot Okeāna paktu, lai popularizētu mūsu Eiropas standartus starptautiskā līmenī, kā arī RZPO, SFPA, BTN un starptautiskos forumos, vienlaikus aktīvi aizstāvot Eiropas dalībniekus, nodrošinot vienādus konkurences apstākļus un aizsargājot mūsu zivsaimniecības ķēdi no negodīgas globālās konkurences.
EPP grupa mudina pastiprināt kontroli ostās un muitā, pilnībā izmantojot jauno ES Muitas aģentūru, lai pastiprinātu izsekojamību, jo īpaši izmantojot jaunajā Kontroles regulā izklāstīto e-zvejas sistēmu. Turklāt ir ļoti svarīgi reģistrēt visu zvejas produktu importu no valstīm, kas nesadarbojas, un izmeklēšanas gadījumā ļaut iekasēt nodokļus un tarifus ar atpakaļejošu spēku.
EPP grupa aicina tirdzniecības nolīgumos stingri iekļaut "okeāniskās savstarpības" klauzulas vai spoguļpasākumus attiecībā uz jūras produktiem, nodrošinot, ka importētie produkti atbilst tādiem pašiem ilgtspējības, pārtikas nekaitīguma un vides aizsardzības standartiem kā Eiropas produkti, kā arī ilgtspējības kritērijus visos tirdzniecības instrumentos, tostarp autonomajās tarifu kvotās.
EPP grupa turpina atbalstīt RZPO attīstību, kurās ES un dalībvalstīm būtu jāiesaistās, un aicina Komisiju ierobežot kvotu samazināšanu RZPO par labu trešām valstīm.
EPP grupa arī atbalsta masveida pretpasākumus pret trešām valstīm, kuru zvejas kuģi vai oficiālā flote provocējoši vai vardarbīgi vēršas pret ES zvejas kuģiem, jo īpaši Vidusjūrā vai tālākajos reģionos, kur pastāv mūsdienu pirātisms.
EPP grupa ar bažām uzsver, ka trešo valstu kuģi, kas darbojas ES ūdeņos vai to tuvumā, veic nelikumīgas zvejas darbības, jo īpaši ekonomiski jutīgās zvejas vietās, kas ir vitāli svarīgas vietējām kopienām. Okeāna paktā jāiekļauj stingrāki kopīgi uzraudzības mehānismi un reaģējoši izpildes nodrošināšanas instrumenti, lai atturētu trešo valstu flotes no neatļautas vai neatbilstīgas piekļuves.
Vispārīgāk runājot, EPP grupa aicina nodrošināt Eiropas Savienības drošību un ekonomisko drošību, izveidojot jūras drošības stratēģiju saskaņā ar Okeāna paktu, kas vērsta uz draudiem visās jūras jomās, izmantojot integrētu civilo, militāro un komerciālo sadarbību.
EPP grupa aicina noslēgt Okeāna paktu, kas iesaistītu trešās valstis ES karšu sistēmā, lai piespiestu tās veikt tādus pašus pasākumus kā ES, secīgi saņemot sarkano karti. Saskaņā ar to EPP grupa aicina pastiprināt Mare ĢD darbības pret NNN zveju un pat pastiprināt ES militārās misijas NNN zvejas kontrolei un apkarošanai.
EPP grupa atbalsta informācijas vākšanu, izmantojot inovatīvas tehnoloģijas (piemēram, mākslīgā intelekta rīkus un satelītdatu - Copernicus - izmantošanu), lai aptvertu okeānu uzraudzību, tostarp sadarbībā ar zvejniekiem un NVO par trešo valstu kuģu praksi, kā arī organizējot "modro zvejnieku" tīklu, kas vāc un nosūta datus par NNN zveju vai kuģiem, kuri kuģo bez VMS.
Visbeidzot, EPP grupa aicina nodrošināt jūras drošību kā ES ārējās darbības pamatdaļu un ierosina iesaistīt EĀDD, lai palielinātu informētību par Okeāna pakta stratēģisko nozīmi, un aicina ES pārstāvniecībās izveidot īpašas amatpersonas, kurām būtu speciālas zināšanas okeāna politikas jomā.

b) Nepieciešamība pēc spēcīgas pārvaldības

Lai Okeāna paktu pilnībā īstenotu starptautiskā līmenī, būs vajadzīga spēcīga pārvaldība.

EPP grupa aicina īstenot augšupēju pieeju visām Eiropas jūrniecības politikas jomām, kā arī ciešāk sadarboties un veidot pastāvīgu dialogu ar nozari un galvenajiem dalībniekiem, lai nodrošinātu tiesību aktu konsekvenci un plašu atbalstu. Mēs arī apsveram iespēju pārveidot ES integrēto jūrniecības politiku un pārskatīt Eiropas Jūras telpiskās plānošanas direktīvu, lai labāk integrētu un līdzsvarotu dažādus jūras telpas izmantošanas veidus, kas kļūst arvien konkurētspējīgāki.
EPP grupa iestājas par regulārām apspriedēm par tiesību aktu priekšlikumiem ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp mazapjoma zvejniecību, un ierosina izveidot mehānismu, lai pārgrupētu galvenās publiskās, privātās un institucionālās ieinteresētās personas, lai novērtētu Okeāna pakta attīstību un nodrošinātu, ka tajā tiek ietverta uz ekosistēmu balstīta pieeja un holistisks redzējums. Turklāt EPP grupa ierosina divreiz gadā Eiropas līmenī organizēt "okeānu samitus" ar visu iesaistīto ministru piedalīšanos, lai konkrēti īstenotu Okeāna paktu, un ES iestādēs izveidot "jūrniecības darba grupas" okeānu pārvaldības jautājumos, kā arī attīstīt spēcīgu un dinamisku okeānu diplomātiju.
Lai nodrošinātu Okeāna pakta sadarbspēju un efektīvu pārvaldību, kā arī padziļinātu sadarbību ar reģionālajiem un starptautiskajiem partneriem, lai stiprinātu jūras robežu kontroli un cīnītos pret starptautiskiem apdraudējumiem, EPP grupai ir svarīgi uzlabot sadarbību starp Eiropas aģentūrām, piemēram, EMSA, Frontex, EFCA un EUSPA.

IV. Veselīgi okeāni - jūras zinātnisko zināšanu veicināšana un attīstīšana

a) Mērķtiecīga un konkrēta okeānu vides aizsardzība

Veselīgi okeāni ir vitāli svarīgi cilvēcei un no tiem atkarīgo kopienu noturībai. ES ir pioniere jūras ekosistēmu aizsardzībā, pateicoties tās ieviestajiem vides aizsardzības noteikumiem un jau izvirzītajiem vērienīgajiem mērķiem: klimata neitralitāte līdz 2050. gadam, plastmasas piesārņojuma samazināšana, ekosistēmu aizsardzības pasākumi un rūpniecības pielāgošanās šiem mērķiem.

EPP grupa atbalsta līdzsvarotu pieeju, lai ES varētu turpināt savus centienus, neapdraudot savu konkurētspēju. Lai to panāktu, uzsvars jāliek uz citu ieinteresēto personu saistību veicināšanu pasaules mērogā. ES viena pati nevar mainīt šo tendenci, un Okeāna pakts ir iespēja pārliecināt visus mūsu partnerus un sarunu partnerus starptautiskos forumos.
EPP grupa mudina ratificēt BBNJ līgumu, vienlaikus nodrošinot, ka šis līgums nekaitē RZPO, noslēdz līgumu par plastmasu (ANO) un turpina centienus panākt vienošanos par kaitīgām zvejas subsīdijām (PTO).
EPP grupa iestājas par progresu cīņā pret jūrā novadīto sauszemes piesārņojumu un piekrastes ūdeņu piesārņojumu un uzstāj, lai visā pasaulē tiktu pieņemti saskaņoti un okeāniem pielāgoti tiesību akti par aprites ekonomiku.
EPP grupa atbalsta komisāra Kostasa Kadisa deklarācijas par individuālu pieeju (kas balstīta uz zinātnes atziņām un ietekmes novērtējumiem) attiecībā uz saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem lieguma teritorijās, ņemot vērā konkrētas ekosistēmu vajadzības. EPP uzstāj, ka šie pasākumi ir jāizstrādā sadarbībā ar ieinteresētajām personām uz vietas, jo īpaši zvejniekiem, lai izvairītos no nesamērīgiem noteikumiem, kas varētu smagi ietekmēt vietējās nozares. EPP grupa aicina pievērst īpašu uzmanību cīņai pret invazīvām sugām, piemēram, izmantojot bioloģiskās drošības pasākumus un pārrobežu sadarbību. EPP grupa atbalsta vides standartu vienādu piemērošanu visās nozarēs, ne tikai attiecībā uz primārajiem ražotājiem, saskaņā ar starptautiskajām saistībām.
EPP uzskata, ka ir būtiski, lai dabas atjaunošanas mērķi būtu saderīgi ar ilgtspējīgas saimnieciskās darbības nepārtrauktību, un aicina noteikt elastīgus kritērijus to īstenošanai.

b) Zinātniskās zināšanas ir galvenais, lai aizpildītu zināšanu trūkumu.

Par jūras dzīlēm mēs zinām mazāk nekā par Mēness virsmu: mums jānovērš zināšanu plaisa par jūras un piekrastes ekosistēmām. Zinātniskiem pētījumiem būtu jāpalīdz izvairīties no patvaļīgiem lēmumiem cilvēku darbības pārvaldībā, jo īpaši zvejniecībā, un jāveicina inovācijas un jūras biotehnoloģiju attīstība.

EPP grupa ierosina izveidot Eiropas Okeāna observatoriju un Eiropas dziļjūras observatoriju, lai veicinātu sadarbību ES pētniecības un inovācijas jomā, stiprinātu sadarbību jūras zinātnē un nostiprinātu Eiropas okeanogrāfijas iniciatīvas (Mercator, Starfish 2030, Digital Ocean Twin u. c.).
Ņemot vērā ES vajadzības pēc zinātniskiem projektiem, paredzot klimata pārmaiņu izraisītās izmaiņas sugu migrācijas modeļos, kā arī piekrastes erozijas problēmas starptautiskā līmenī. Tāpēc EPP grupa mudina dalībvalstis un Komisiju atvieglot ASV administrācijas atlaisto labāko zinātnieku pieņemšanu darbā, ļaujot viņiem sniegt savu pieredzi ES.
Starptautiskajā līmenī EPP grupa atbalsta Okeāna paktu, kas veicina Konvenciju par bioloģisko daudzveidību, veicina jūras gultnes izpēti un atbalsta moratoriju dziļjūras ieguvei un izmantošanai. Šim moratorijam būtu jāpaliek spēkā, līdz tiek rūpīgi izpētīta dziļjūras ieguves ietekme uz jūras vidi, bioloģisko daudzveidību un cilvēku darbību jūrā. Dziļūdens ieguve ir jāpārvalda tā, lai nodrošinātu, ka jūras bioloģiskā daudzveidība nezaudē un jūras ekosistēmas netiek degradētas. EPP grupa uzstāj, lai visas ES delegācijas piekrastes trešās valstīs veiktu ciešu uzraudzību, nodrošinot, ka šīm delegācijām ir atbilstošas zināšanas zivsaimniecības un jūrlietu jomā.
EPP grupa mudina dalībvalstis, kuras var paplašināt savu kontinentālo šelfu, sadarboties ar Komisiju attiecībā uz kontinentālā šelfa robežām, kā to jau ir izdarījušas vairākas dalībvalstis.
EPP grupa arī aicina veicināt izpratni par okeāniem un izglītot iedzīvotājus par okeāna nozīmi (piemēram, ar "Zilo skolu" un "Blue Erasmus" iniciatīvām).

V. Jūras ambīcijas piekrastes kopienu noturībai

a) Finanšu resursu nodrošināšana cilvēkiem

Pienācīgs finansējums ir svarīgs, lai sasniegtu savas ambīcijas un uzņemtos vadošo lomu jūrniecības jomā.

EPP grupa aicina Eiropas Komisiju veikt visaptverošu analīzi par visiem esošajiem ar okeāniem saistītajiem pasākumiem un fondiem ar mērķi stiprināt un vienkāršot piekļuvi EMJZF līdzekļiem, kā arī palielināt līdzekļus, jo īpaši ieguldījumiem pētniecībā un zinātniskajā sadarbībā, kā arī palielināt publisko atbalstu zivsaimniecības politikai un publiskiem fondiem, piemēram, Inovāciju fondam, programmai "Apvārsnis Eiropa", ESF, STEP, EMJZF, Konkurētspējas fondam un POSEI zivsaimniecības attīstībai attālākajos reģionos. Šie fondi ir ļoti svarīga svira un garantija.
EPP grupa aicina Eiropas Komisiju atvieglot MVU piekļuvi EMZAF līdzekļiem un nodrošināt, lai zvejniecībai un akvakultūrai tiktu piešķirti atbilstoši resursi.
Vēl viena EPP grupas prioritāte ir piedāvāt ieguldījumu mehānismus, lai piesaistītu privāto kapitālu, kas nepieciešams, lai risinātu jaunas nozares problēmas, vienlaikus apsverot iespēju ārvalstu tiešos ieguldījumus (ĀTI) jutīgos un stratēģiski svarīgos ES uzņēmumos un būtiskākajās infrastruktūrās, piemēram, ostās, pārbaudīt, izmantojot ES ĀTI pārbaudes mehānismu.
EPP grupa uzstāj uz Eiropas Investīciju bankas kā ieguldījumu veicinātāja iesaistīšanu projektos, kas saistīti ar zilo ekonomiku, dekarbonizāciju vai akvakultūru.
EPP grupa aicina izveidot pielāgotas finansiālā atbalsta shēmas, kurās prioritāte būtu piešķirta neaizsargāto, no zvejas atkarīgo kopienu noturībai, tostarp pārejas posma atbalstu tām kopienām, kuras ietekmē kvotu pārdale vai strukturāla lejupslīde. Tam būtu jāietver sociālā inovācija, apmācība un kopienas vadītu vietējās attīstības stratēģiju izstrāde, kas vērstas uz jauniešu noturēšanu un sociālās infrastruktūras uzlabošanu.

b) Attālāko reģionu stiprināšana

ES EEZ lielā mērā balstās uz attālākajiem reģioniem, kas nodrošina ES klātbūtni visos pasaules okeānos.

EPP grupa uzskata, ka attālākajiem reģioniem ir būtiska nozīme ES jūrniecības dimensijā un ka tie ir jānovērtē pēc to patiesās vērtības, un atbalsta tos, kad tie saskaras ar īpašām problēmām, kā minēts LESD 349. pantā. EPP grupa atbalsta to, ka zivsaimniecības un akvakultūras jomā, līdzīgi kā tas ir lauksaimniecības jomā, tiek izstrādāta īpaši ar attālumu un salām saistītu iespēju programma (POSEI).

Lai nodrošinātu zivsaimniecības nozares izdzīvošanu attālākajos reģionos un saskaņā ar 14. ilgtspējīgas attīstības mērķī minētajiem atšķirīgas attieksmes principiem pret mazām salām un teritorijām, EPP grupa atbalsta attālāko reģionu zvejas flotes atjaunošanu, kas veicina vietējo ilgtspējīgu attīstību.