EPP politiskās ģimenes deklarācija Eurolat ietvaros

Politiskā deklarācija, kas parakstīta Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārās asamblejas (EuroLat) XVII kārtējās plenārsēdes ietvaros, politiskajām grupām paredzētajā telpā.

Ņemot vērā šobrīd aktuālākos politiskos un sociālos jautājumus, zemāk parakstījušies likumdevēji, sanākuši EuroLat politiskajām ģimenēm atvēlētajā telpā, Eiropas Tautas partijas (EPP) grupas locekļi Eiropas Parlamentā un ar to saistīto partiju pārstāvji no Latīņamerikas, paraksta šādu deklarāciju:

Pirmkārt, šokēti par traģisko dzelzceļa avāriju, kas vakar notika Spānijas Toledo provincē un kuras rezultātā gāja bojā desmitiem cilvēku un daudzi citi tika ievainoti, mēs vēlamies izteikt dziļu skumju par cilvēku dzīvību zaudējumu, paust visdziļāko līdzjūtību un solidaritāti upuru ģimenēm, kā arī atbalstu un cieņu visiem cietušajiem, un novēlēt ievainotajiem ātru un pilnīgu atveseļošanos.

Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārā asambleja tika dibināta pirms divdesmit gadiem ar mērķi izveidot divu reģionu starpparlamentāro partnerību abās Atlantijas okeāna pusēs, kas veicinātu dialogu un savstarpējo sapratni, aizstāvot demokrātiskās vērtības, brīvību un cilvēktiesībām — pamata pīlāriem, uz kuriem balstās divu reģionu stratēģiskā partnerība starp Eiropas Savienību un Latīņameriku un Karību reģionu.  Kopš 2025. gada beigām pilsoņi Bolīvijā, Čīlē, Kolumbijā, Peru un, visnesenāk, Brazīlijā Latīņamerikā, kā arī Slovēnijā, Ungārijā, Zviedrijā un Latvijā Eiropas Savienībā ir balsojuši sīvās vēlēšanās, kas vairumā gadījumu ir novedušas pie mierīgas varas maiņas. Diemžēl dažās mūsu partnerības valstīs joprojām pastāv nedemokrātiski režīmi, kas apspiež savus iedzīvotājus un liedz brīvību, individuālās brīvības ievērošanu un vispamatīgākās cilvēktiesības, tādējādi pārkāpjot EuroLat izveides pamatprincipus un apdraudot divu reģionu sadarbības zonas demokrātisko kvalitāti.

Attiecībā uz Venecuēlu mēs atzinīgi vērtējam to, ka nesen uz Venecuēlu ir atgriezusies demokrātiskās opozīcijas līdere, Nobela Miera prēmijas laureāte un Eiropas Parlamenta Saharova balvas laureāte Marija Korina Mačado; mēs pieprasām nekavējoši atbrīvot visus politiskos ieslodzītos, izbeigt visu opozicionāru vajāšanu un nekavējoties atļaut atgriezties trimdā esošajiem, kā arī rūpīgi ievērot vēlēšanu grafiku, lai ne vēlāk kā 2027. gada jūlijā notiktu brīvas, demokrātiskas un starptautiski pārbaudāmas vēlēšanas, kuras rīko neatkarīgā Nacionālā vēlēšanu padome, lai tādējādi veicinātu demokrātisko institūciju atjaunošanu.

Mēs aicinām starptautisko sabiedrību, un jo īpaši ES un Latīņamerikas iestādes, apvienot spēkus, lai panāktu autoritāro un diktatorisko režīmu ātru izbeigšanu Kubā un Nikaragvā — režīmus, kas ir anomāli, jo tie ir anahroniski un antidemokrātiski un kas vajā, apspiež, iesloga un nabadzina savu iedzīvotāju; mēs ceram, ka abās māsas valstīs pēc tumšajiem komunisma, vajāšanu, nabadzības un ciešanu gadu desmitiem tiks sperti nozīmīgi soļi pārejas virzienā uz demokrātiju.

Mēs izsakām dziļas bažas par nopietno institucionālo stāvokļa pasliktināšanos, demokrātijas kvalitātes vājināšanos un varas atzaru savstarpējās kontroles pakāpenisko eroziju, kas novērota Meksikā: valdošās partijas īstenoto institūciju kolonizāciju, vēlēšanu iestāžu vājināšanos pirms 2027. gada vēlēšanu procesa, tiesu sistēmas reformas postošās sekas, kas apdraud tiesu varas neatkarību un tiesiskuma garantijas mehānismus, kā arī daudzie vardarbības, izspiešanas, iebiedēšanas un žurnālistu, politisko, sabiedrisko un viedokļa līderu slepkavību gadījumi ir brīdinājuma signāls, pret kuru mūsu sabiedrības nevar palikt vienaldzīgas. Mēs rūpīgi un nepārtraukti uzraudzīsim institucionālo situāciju valstī un atkārtoti apstiprinām, ka varas dalīšana un iestāžu neatkarība ir pamatprasības demokrātijas pareizai darbībai un pilsoņu pamattiesībām. Mēs arī atzinīgi vērtējam ES un Meksikas vispārējā nolīguma parakstīšanu un aicinām Meksikas Senātu to nekavējoties ratificēt, jo tā ir vienīgā institūcija, kurai vēl jāpabeidz ratifikācijas procedūra, lai nolīgums drīzumā stātos spēkā.

Mēs nosodām vardarbīgās demonstrācijas, laupīšanas un nemierus, kas notiek vairākās Eiropas Savienības valstīs (Francijā, Itālijā, Beļģijā, Portugālē, Spānijā utt.), kur notiek nelikumīga publiskās telpas okupācija, vēsturiskā, mākslas un kultūras mantojuma iznīcināšanu, kā arī uzbrukumus tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem, ko veicina un izmanto kreisie un galēji kreisie spēki, tādējādi veicinot baiļu, galējas polarizācijas, vardarbības un iebiedēšanas gaisotni, kas traucē normālu līdzdalību politiskajā dzīvē un politiskās darbības veikšanu laikā, kad gandrīz visās šajās valstīs drīzumā notiks vēlēšanas. Lai gan atzīstam, ka demokrātijā pastāv likumīgas tiesības uz miermīlīgām demonstrācijām, mēs stingri noraidām šīs protesta vilnis izmantošanu, lai radītu iebiedēšanas, vardarbības un iznīcināšanas atmosfēru, kas tos ir apņēmuši, dažkārt izmantojot nepilngadīgos, un mēs sagaidām, ka šo valstu iestādes pildīs savu pienākumu atjaunot kārtību un normālo dzīvi, izmantojot visus tiesiskuma nodrošinātos juridiskos līdzekļus un instrumentus, nemēģinot gūt politisku labumu no protestiem, kā tas ir noticis dažos gadījumos. 

Tāpat mēs stingri nosodām šā gada 30. un 31. jūlijā veikto iebrukumu ES dienvidu robežā Spānijas pilsētā Seutā un no tā izrietošo šīs robežas pārkāpumu, ciktāl tas ir uzbrukums ES dalībvalsts teritoriālajai integritātei un suverenitātei. Mēs arī paužam nožēlu par Spānijas valdības kompetento iestāžu bezdarbību, kā arī par nelegālo migrācijas plūsmu izmantošanu kā hibrīdkaradarbības instrumentu, kas vērsts pret ES dalībvalsts stabilitāti un drošību, un mēs atbalstām pašlaik notiekošo neatkarīgo tiesu izmeklēšanu, kuras mērķis ir noskaidrot atbildību par šā uzbrukuma plānošanu, izpildi un mērķiem, kā arī par reaģēšanu uz to Spānijā.

Visbeidzot, tā kā mēs sanākam Kanāriju salās, mēs nevaram nepieminēt masveida nelikumīgo imigrāciju, kad ik dienas ES piekrastes dalībvalstu krastos ierodas „cayucos” un citi kuģi, kas pārvadā simtiem nelikumīgo migrantu. Ņemot vērā cilvēcisko traģēdiju, ko rada šī situācija, ir obligāti stingri jāpiemēro ES līmenī spēkā esošie tiesiskie instrumenti, proti, Migrācijas un patvēruma pakts un Atgriešanas regula, lai novērstu masveida nelikumīgo migrantu plūsmu ierašanos, ko veicina cilvēku tirdzniecībā iesaistītie noziedzīgie tīkli; diemžēl šie tiesiskie instrumenti netiek piemēroti vienādi visās dalībvalstīs.

Sagatavots Santakrusā de Tenerifē, ceturtdien, 2026. gada 29. oktobrī.

Šo deklarāciju paraksta šādi likumdevēji:

Eiropas daļa: Gabriel Mato (Spānija — EPP), Esteban González Pons (Spānija — EPP), Herbert Dorfmann (Itālija — EPP), Elena Nevado Del Campo (Spānija — EPP), Davor Ivo Stier (Horvātija — EPP), Raúl De La Hoz Quintano (Spānija — EPP), Esther Herranz (Spānija — EPP), Rosa Estarás Ferragut (Spānija — EPP), Antonio López-Istúriz White (Spānija — EPP), Borja Giménez Larraz (Spānija — EPP), Ilia Lazarov (Bulgārija — EPP), Markus Ferber (Vācija — EPP)

Latīņamerikas pārstāvji: deputātsJuan Martín Rodríguez (Urugvaja), senators Marko Cortés (Meksika), senators Luciano Cruz-Coke (Čīle), deputāte June Bohórquez (Ekvadora), deputāts Mario Herrera (Bolīvija), deputāts Óscar Darío Pérez (Kolumbija), senators Alfred Sneek (Aruba), deputāts Jorge Cavoli (Dominikānas Republika), deputāte Maali del Pomar (Peru), senators Manuel José Ossandon (Čīle), deputāts Konrado Rodrigess (Urugvaja), deputāts Rafaels Rodrigess (Ekvadora), senators Serhio Gahona (Čīle), deputāts Pedro Casanova (Peru), deputāts Cristian Araya (Čīle), deputāte Nathaly Solares (Bolīvija), deputāts Sergio Bobadilla (Čīle), senatore Liliana Benavides (Kolumbija) un deputāts Daniel Marañon (Bolīvija).