EPP grupas nostājas dokuments par migrācijas izmantošanu: Stingra, taisnīga un uz nākotni orientēta pieeja.

Ievads

EPP grupa iestājas par Eiropu, kas aizsargā savas robežas un cīnās pret nelegālo migrāciju. Mēs cenšamies apturēt nekontrolētu migrāciju, lai Eiropas spēja integrēt tos, kam ir tiesības palikt, netiktu pārslogota.

Migrācijas un patvēruma pakta pieņemšana bija izšķirošs solis ceļā uz kontrolētāku Eiropas migrācijas politiku. Tomēr joprojām pastāv problēmas, kas prasa turpmāku rīcību ES līmenī. EPP grupa turpinās būt virzītājspēks, virzot Eiropu uz stingru, taisnīgu un uz nākotni orientētu pieeju migrācijai.

Mēs uzskatām, ka ir vajadzīgi jauni drosmīgi pasākumi, lai ātri atgrieztu atpakaļ tos, kam nav tiesību uzturēties Eiropas Savienībā, stiprinātu mūsu ārējās robežas un aizsargātu Šengenas zonu, sakautu kontrabandistus un cīnītos pret migrantu bruņošanos, ko veic trešās valstis vai naidīgi nevalstiski dalībnieki.

Mūsu prioritātes ir skaidras. Mēs īstenosim 9 punktu plānu, lai pārvarētu galvenās migrācijas problēmas, ar kurām saskaras mūsu kontinents. Mēs speram nākamos soļus ceļā uz tādu migrācijas politiku, kas darbojas mūsu Savienības un tās pilsoņu labā.

Preambula

Migrācija Eiropai ir liels izaicinājums, un tā joprojām rada bažas. Lai gan 2024. gadā mēs esam sākuši novērot nelegālo ieceļotāju skaita samazināšanos, kas apliecina EPP grupas īstenotās un īstenotās politikas efektivitāti, daudzas dalībvalstis joprojām saskaras ar ievērojamu migrācijas spiedienu, jo īpaši tās, kas atrodas priekšējā līnijā un gar ES austrumu robežām.

Ņemot to vērā, pilnībā atbalstot stingru, bet taisnīgu migrācijas un patvēruma sistēmu, kas atbilst starptautiskajiem un ES tiesību aktiem, mēs uzskatām, ka ir steidzami jāīsteno stingrāki pasākumi pret tiem, kam ir pienākums atstāt ES, kā arī jānovērš to personu ieceļošana, kuras neatbilst nepieciešamajiem nosacījumiem. Noteikumi ir paredzēti, lai aizsargātu mūsu pilsoņus, un, tos ievērojot, mēs varam arī palīdzēt tiem, kam patiešām vajadzīga aizsardzība. Šim nolūkam valstu iestādēm, jo īpaši tiesībaizsardzības iestādēm, ir vajadzīgi nepieciešamie līdzekļi, instrumenti un tiesiskā noteiktība. Mēs vēlamies stingri līdzsvarot to personu pienākumus un tiesības, kuras likumīgi uzturas ES. Mēs vēlamies nodrošināt, lai visām dalībvalstīm būtu iespējas un instrumenti migrācijas efektīvai pārvaldībai un lai izvairītos no pārmērīgas interpretācijas attiecībā uz ES tiesību aktu piemērošanu.

iedaļa: Atgriešanās politika

Līdz šim tikai 20 % atgriešanas lēmumu tiek efektīvi izpildīti, lai gan migrācijas pārvaldībai ir būtiska funkcionējoša atgriešanas politika. Dalībvalstu rīcībā jābūt efektīvam juridisko un operatīvo instrumentu kopumam, lai izpildītu atgriešanas lēmumus un atturētu no nelikumīgas ierašanās un uzturēšanās, izmantojot tādus pasākumus kā finansiālas garantijas vai aizturēšana par to neievērošanu. Mēs centīsimies atvieglot atgriešanas lēmumu īstenošanu un izvairīties no nevajadzīga administratīvā sloga izpildes iestādēm. Mēs aicinām pastiprināt Frontex lomu, ļaujot tai piedalīties arī atgriešanas operācijās starp trešām valstīm. Komisija ir iesniegusi priekšlikumu jaunai Atgriešanas regulai, koncentrējoties uz: atgriešanas lēmumu savstarpēju atzīšanu, saīsinātiem pārsūdzības termiņiem, stingrākiem pienākumiem attiecībā uz atgriežamajām personām un to neizpildes sekām, paātrinātām procedūrām attiecībā uz aizdomās turētajiem noziedzniekiem, tostarp pastiprinātiem aizturēšanas un pārvietošanās brīvības ierobežošanas pamatojumiem, labākiem pasākumiem cīņai pret bēgšanu, kā arī ierobežotām pārsūdzību sekām, kas nav preventīvas. Piespiedu atgriešanai arī turpmāk jābūt ticamai iespējai, un brīvprātīga aizbraukšana ir jānovērš, ja tā rada nopietnus šķēršļus efektīvai atgriešanas īstenošanai.

Neizpildes sekām jābūt stingrām. Tajā jāiekļauj arī dalībvalstu pienākums veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka iestādēm ir zināma atgriežamās personas atrašanās vieta un ka persona ir pieejama iestādēm līdz brīdim, kad tā ir faktiski atstājusi dalībvalsts teritoriju. Piespiedu kārtā izraidītajām personām ir jāpiemēro ilgtermiņa aizliegums ieceļot ES, tostarp pastāvīgs un beztermiņa aizliegums personām, kas rada draudus drošībai. Mēs atzinīgi vērtējam Komisijas priekšlikumu par tiesisko regulējumu, ar ko izveido atgriešanas centrus ārpus ES saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, un aicinām Komisiju turpināt pētīt inovatīvus risinājumus nelegālās migrācijas apkarošanai sadarbībā ar trešām valstīm.

iedaļa: Ārējo robežu nodrošināšana un stiprināšana

ES ārējo robežu aizsardzība ir būtiska, lai efektīvi pārvaldītu migrāciju. ES un Šengenas zonā dalībvalstis joprojām ir atbildīgas par to, kas ieceļo to teritorijā. Efektīva robežu pārvaldība ietver arī mūsu spēju reaģēt uz neskaitāmiem hibrīdapdraudējumiem, tostarp, bet ne tikai, uz migrantu ieroču izmantošanu. Mums ir jānodrošina stingrākas ārējās robežas, pastiprināti un stingrāk pārbaudot nelegāli ieceļojošos. Uz visām ES ārējām robežām ir jāīsteno visaptveroša elektroniskā uzraudzība, ko atbalsta strukturāla un tehniska robežu aizsardzība. Ļoti svarīgi ir pastiprināt sadarbību ar tādām aģentūrām kā Frontex, Eiropols un Eurojust un atbalstīt dalībvalstis. Frontex jāpārveido par pilnībā funkcionējošu Eiropas robežu aģentūru, kas aprīkota ar modernām, progresīvām uzraudzības tehnoloģijām, piemēram, droniem, mākslīgā intelekta un biometriskām sistēmām. Frontex izvietošanai būtu jāattiecas arī uz visattālākajiem reģioniem, nodrošinot visaptverošu robežu aizsardzību. Ir nekavējoties jānoslēdz sadarbības nolīgumi ar Āfrikas valstīm un citām partnervalstīm. Mēs apņemamies trīskāršot tās darbinieku skaitu līdz 30 000 un pēc iespējas drīzāk pieņemt nepieciešamos tiesību aktus, tostarp budžeta grozījumus. Koordinētā veidā un ar ES finansējuma atbalstu dalībvalstīm būtu jāizveido reģionālie robežu drošības centri reģionos, kas ir pakļauti migrācijas spiedienam. Mums ir arī jānodrošina Eiropas finansējums fiziskai infrastruktūrai, elektroniskās robežu drošības uzlabojumiem un citiem inovatīviem robežapsardzes instrumentiem. Ņemot vērā ģeopolitisko kontekstu, mums ir jāmaina paradigma - no robežu drošības uz robežu aizsardzību. Nākamajā ES daudzgadu finanšu shēmā būtu jānodrošina jauni finanšu resursi, lai apmierinātu visas vajadzības šajā jomā.

iedaļa. Stratēģiskā sadarbība ar trešām valstīm

Nekontrolēta migrācija apgrūtina sabiedriskos pakalpojumus, traucē vietējai ekonomikai un veicina sociālo spriedzi, jo īpaši tādās pirmās līnijas dalībvalstīs kā Spānija, Itālija vai Grieķija, kā arī mazākās un ģeogrāfiski neaizsargātākās dalībvalstīs, piemēram, Kiprā un Maltā, un ietekmē arī tādas sekundārās pārvietošanās valstis kā Vācija vai Francija. Stratēģiskās partnerības ar trešām valstīm ir ļoti svarīgas migrācijas pārvaldībā. Sadarbībai jākoncentrējas uz pamatcēloņu novēršanu, spēju veidošanu un robežu pārvaldības uzlabošanu, nelegālās izceļošanas, kontrabandas un cilvēku tirdzniecības apkarošanu, kā arī atgriešanās atvieglošanu. Ar Tunisiju, Ēģipti vai Libānu panāktie nolīgumi rāda mums ceļu, pa kuru jāiet. ES un Tunisijas nolīgums vien ir devis taustāmus rezultātus, šogad vien par 60 % samazinot nelegālo ieceļotāju skaitu Itālijā. Mēs mudinām Komisiju pabeigt sarunas ar Maroku un, ja iespējams, sākt jaunas sarunas. Strukturēts dialogs, operatīvs Frontex izvietojums un mērķtiecīgs ES finansējums stiprinās šos centienus. Ir jānoslēdz arī nolīgumi ar tādām valstīm, kas nav kaimiņvalstis, piemēram, Senegālu un Mauritāniju, par Frontex izvietošanu, kas ir ļoti svarīgi, lai kontrolētu nelegālo migrantu došanos uz Kanāriju salām, kas ir jaunās nelegālās migrācijas ieejas durvis uz Eiropu. Stratēģiskajās partnerībās ir jāiekļauj arī kopīga atbildība par glābšanu jūrā un jūras tiesību aktu izpildi, tostarp par drošām ostām izglābto migrantu izkāpšanai krastā. Visām iesaistītajām valstīm, tostarp Āfrikas valstīm, ir jādod savs ieguldījums. ES atbalstam trešām valstīm būtu jāietver to pārvaldes iestāžu digitalizācija, uzticamas civilstāvokļa sistēmas izveide un biometrisko un drošu sertifikātu izsniegšana, kas ļautu apmainīties ar biometriskajiem datiem drošos apstākļos. ES jāizmanto visi pieejamie instrumenti - diplomātiskā, ekonomiskā un attīstības sadarbība -, lai veidotu spēcīgākas, efektīvākas un abpusēji izdevīgākas partnerattiecības. Attīstības palīdzībā prioritāte jāpiešķir valstīm, kuras ir apņēmušās īstenot migrācijas pārvaldību. Pārskatītiem vīzu mehānismiem būtu jānovērš ļaunprātīga izmantošana un jānovērš draudi. Ja sadarbība nenotiek, ir arī jāparedz sekas. Trešās valstis, kas nesadarbojas, lai novērstu nelikumīgu izceļošanu vai īstenotu atpakaļuzņemšanas nolīgumus vai pasākumus gan valsts, gan ES līmenī, nedrīkst saņemt ES līdzekļus vai vīzas. Šādi lēmumi būtu jāapstiprina ES līmenī un vienādi jāpiemēro visās dalībvalstīs.

iedaļa: Šengenas zonas aizsardzība

Šengenas zona ir viens no jūtamākajiem Eiropas integrācijas sasniegumiem un viens no Eiropas projekta galvenajiem pīlāriem. Pēdējos gados Šengenas zona ir saskārusies ar ārkārtēju spiedienu terorisma, radikalizācijas, organizētās noziedzības un trešo valstu valstspiederīgo neatļautas otrreizējas pārvietošanās radīto draudu dēļ. EPP grupa iestājas par drošu Šengenas zonu bez robežām, kurā vienlaikus tiek atzītas dalībvalstu tiesības atjaunot pagaidu iekšējo robežu kontroli kā galējo pasākumu, ko piemēro izņēmuma kārtā, samērīgi, uz ierobežotu laiku un ko atceļ, tiklīdz draudi vairs nepastāv. Šengenas integritāti apdraud nevis dalībvalstis, bet gan pastāvīgie un mainīgie draudi. Šengenas zonas noturība ir atkarīga no efektīvas ārējo robežu pārvaldības un stabilām IT sistēmām un datubāzēm, piemēram, SIS un VIS. Mēs mudinām ātri uzsākt EES un ETIAS darbību. Vīzu pieteikumu procesu racionalizācija, digitalizācija un personāla kapacitātes palielināšana reģionos ar augstu pieprasījumu, kā arī labāka pārrobežu sadarbība ir svarīgi soļi ceļā uz drošāku Šengenas zonu.

iedaļa: Eiropas Patvēruma un migrācijas pakta īstenošana

Eiropas Patvēruma un migrācijas pakts, lai gan tas ir vēsturisks dokuments, ir tikai pamats, uz kura mums jāveido pilnībā visaptveroša pieeja migrācijas pārvaldībai visās tās dimensijās. Tas ir labs sākums, bet ar to nepietiek. Tas ir jāīsteno koordinēti un savlaicīgi, ņemot vērā atšķirīgos apstākļus dalībvalstīs un efektīvi iesaistot un atbalstot gan reģionālās, gan vietējās iestādes. Saskaņotajās patvēruma sistēmās ir skaidri jānošķir personas, kurām vajadzīga aizsardzība, no ekonomiskajiem migrantiem. Drošas ārējās robežas un efektīvas procedūras ir ļoti svarīgas, lai nodrošinātu taisnīgu atbildības sadali un solidaritāti starp dalībvalstīm. Dalībvalstīm ar Komisijas atbalstu pilnībā jāīsteno pieņemtie ES tiesību akti un spēkā esošo tiesību aktu piemērošana. Lai samazinātu ieceļotāju skaitu, mums laikus jāveic visaptveroša pārskatīšana un pilnībā jāizmanto drošas trešās valsts koncepcija. Noteiktie pieslēguma kritēriji neatbilst mērķim, un tie ir jāpārtrauc piemērot.

Eiropa nav un nevar tikt uzskatīta par vienīgo galamērķi visiem nelegālās migrācijas un patvēruma meklētājiem. Jāņem vērā ierobežotie resursi un ierobežotās uzņemšanas iespējas. Tāpat ir jāatjaunina Regula par kvalificēšanu bēgļa vai alternatīvā aizsardzības statusa saņemšanai, lai patvēruma pieprasījumos varētu saskarties ar citādu realitāti. Dublinas mehānisma ietvaros visiem centieniem jābūt vērstiem uz to, lai īstenotu pārsūtīšanu efektīvos un uzticamos termiņos un tādējādi atturētu no neatļautas otrreizējas pārvietošanās.

Papildus pakta īstenošanai Savienība var noteikt pasākumus, lai stimulētu un atbalstītu dalībvalstu rīcību to personu integrācijas jomā, kuras likumīgi uzturas dalībvalstīs. Integrācija ir divvirzienu process, kurā migrantiem ir jāapgūst vietējās valodas, jāievēro paražas un likumi un jādod ieguldījums sabiedrībā. Lai saņemtu atļauju ģimenes atkalapvienošanai, pirms tās atļaušanas būtu jāpierāda integrācija un finansiālā stabilitāte. Integrācijas pasākumiem būtu jācīnās pret radikalizāciju un paralēlām sabiedrībām.

iedaļa. Migrantu kontrabandas apkarošana

Vairāk nekā 90 % nelegālo migrantu ir atkarīgi no kontrabandistiem^[1]. Ir novērots, ka migrantu kontrabandisti un kontrabandisti kļūst aizvien vardarbīgāki, apdraudot mūsu robežsargus visos līmeņos un radot risku mūsu iekšējai drošībai. Lai likvidētu kontrabandistu tīklus, ir būtiska pastiprināta pārrobežu sadarbība, izlūkdatu un datu apmaiņa, moderno tehnoloģiju izmantošana un labāka koordinācija starp dalībvalstīm un citām TI aģentūrām. Frontex, Eiropols un Eurojust ir jāstiprina, lai labāk atbalstītu dalībvalstis visu veidu organizētās noziedzības, jo īpaši migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības, atklāšanā, izmeklēšanā un kriminālvajāšanā, tostarp ar izmeklēšanas pilnvarām, kas nav saistītas ar piespiedu līdzekļiem. Tāpat mums ir jāpastiprina tiesiskais regulējums, lai novērstu neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās veicināšanu, nosakot augstākus minimālo sodu sliekšņus, tostarp transporta operatoriem. Kontrabandisti un cilvēku tirgotāji ir atraduši SAR operācijās metodi, kā izmantot neaizsargātas personas, kā arī dalībvalstu jurisdikciju un atbildību, un turpināt savas nelikumīgās darbības, izmantojot glābšanas pasākumus kā līdzekli savu noziedzīgo tīklu uzturēšanai un apdraudot vēl vairāk dzīvību. Visiem dalībniekiem, tostarp pilsoniskajai sabiedrībai, ir jāievēro tiesību akti. Rīcības kodeksam pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas veic meklēšanas un glābšanas operācijas, būtu jānodrošina starptautisko tiesību aktu ievērošana, vienlaikus atturot cilvēku tirgotājus no izmantošanas. Lai izjauktu kontrabandistu tīklus, pilnībā izmantojot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un apkarošanas likumu, kā arī īstenojot efektīvus noteikumus par konfiskāciju un apgriezto pierādīšanas pienākumu, ļoti svarīga ir pieeja "sekojiet naudai". Mēs aicinām pārskatīt EPPO pilnvaras, lai tās pilnvarās iekļautu migrantu kontrabandu kā organizētās noziedzības daļu.

iedaļa: Migrantu instrumentalizācijas un ieroču izmantošanas problēmas risināšana

ES ir jācīnās pret migrantu instrumentalizāciju un ieroču izmantošanu, ko veic naidīgi noskaņoti dalībnieki. Jānovērš neaizsargātu cilvēku izmantošana par ieroci pret mums, lai gūtu finansiālu vai politisku labumu. Mūsu robežu aizsardzība pret šādām naidīgām darbībām ir arī instrumentalizēto migrantu cilvēktiesību aizsardzība. Mums ir jāizmanto visas mūsu instrumentu kopuma iespējas, tostarp Šengenas Robežu kodeksa un Krīzes regulas sniegtās iespējas. Spēkā esošie patvēruma noteikumi ir jāpielāgo, lai risinātu jaunās problēmas un novērstu to, ka autoritārie režīmi izmanto juridiskās nepilnības. Lai efektīvi cīnītos pret šiem hibrīddraudiem gan pie ES ārējām robežām, gan valsts iekšienē, ir vajadzīga visaptverošāka instrumentalizācijas un bruņošanās definīcija. Jāizstrādā labāki noteikumi par transporta pakalpojumu sniedzēju pienākumiem, kā arī skaidri sodi par to neievērošanu, tostarp aizliegums darboties ES. Turklāt mēs uzsveram, ka dalībvalstu prerogatīva un pienākums ir ar visiem līdzekļiem nodrošināt savu drošību un teritoriālo integritāti. Tādēļ ir jāapsver ārkārtas pasākumi, kas jau ir paredzēti Līgumos, tostarp pagaidu atkāpes no sekundārajiem tiesību aktiem, piemēram, no tiesībām uz patvērumu, ja migranti tiek izmantoti kā ieroči pret ES, dalībvalstīm un mūsu sabiedrību. Būtu jāizveido ES ātrās reaģēšanas grupas, lai pārvaldītu instrumentalizācijas mēģinājumus uz robežām, ko izraisījuši valsts atbalstīti destabilizācijas centieni.

iedaļa: darbaspēka migrācija

Labi pārvaldīta legālā migrācija var palīdzēt reaģēt uz mainīgajām darba tirgus vajadzībām, lai apmierinātu pašreizējās un nākotnes vajadzības pēc prasmēm un nodrošinātu dinamisku ekonomiku. Tomēr tā var kompensēt vietējo darba ņēmēju skaita samazināšanos tikai tad, ja jauniebraucēju talanti un prasmes atbilst dalībvalstu vajadzībām, ko palīdz nodrošināt ES shēmas, piemēram, zilā karte. Izglītības, kultūras un valodu atšķirības var radīt sociālas problēmas. Lai maksimāli palielinātu legālās migrācijas priekšrocības, mums ir jāsaskaņo talantu piesaistes politika un migrācijas ceļi ar stingriem īstermiņa un ilgtermiņa pasākumiem, lai atbalstītu iekļaušanu un integrāciju. Šie centieni dod iespēju legālajiem migrantiem sniegt pilnvērtīgu ieguldījumu ES attīstībā un kopīgā labklājībā. Legālajai migrācijai būtu jāpiešķir galvenā loma plašākā diskusijā, tostarp sadarbībā ar trešām izcelsmes un tranzīta valstīm, lai efektīvi pārvaldītu migrācijas plūsmas. Šajā sakarā mēs uzraudzīsim Eiropas Komisijas ierosinātās iniciatīvas, piemēram, ES talantu rezervi un ES talantu partnerības, vienlaikus ievērojot dalībvalstu suverenitāti un palīdzot ierobežot nelegālo migrāciju.

iedaļa. Nākotnes perspektīvas migrācijas un patvēruma politikai, kas nodrošina nākotni

ES ir jāpielāgo migrācijas politika, pamatojoties uz pasaules paraugpraksi un tendencēm, risinot ne tikai tūlītējas problēmas, bet arī nākotnes migrācijas dinamiku. Mūsu divām galvenajām prioritātēm jābūt nelegālās migrācijas apturēšanai un atgriešanas lēmumu izpildei. Itālijas un Albānijas protokols ir pirmais, bet izšķirošais inovatīvais solis, lai atturētu no nelegālās migrācijas un sagrautu kontrabandistu biznesa modeli, jo tas parāda, ka patvēruma pieprasīšana un izskatīšana drošās trešās valstīs kā galvenais noteikums ir iespējama. Mēs mudinām Komisiju turpināt diskusijas par reģionālām izkāpšanas platformām abās Vidusjūras pusēs un citiem inovatīviem risinājumiem, kur patvēruma meklētājus varētu droši uzņemt un viņu pieteikumus izvērtēt efektīvi, cienīgi un humāni. Tāpat Komisijai ir jāstrādā pie tā, lai izveidotu ES pārvaldītus centrus ārpus ES, kur varētu pārvietot noteiktu kategoriju trešo valstu valstspiederīgos, uz kuriem attiecas atgriešanas lēmums, gaidot galīgo izraidīšanu (atgriešanas centri). gada Bēgļu konvencija ir palīdzējusi aizsargāt personas, kas bēg no vajāšanas. Tomēr kopš tās izveides ir būtiski mainījusies globālā situācija, un ir radušies scenāriji, kurus Konvencija neparedzēja. Turklāt alternatīvās aizsardzības koncepcija ir novedusi pie dubultas sistēmas izveides, kas mazina kopējās Eiropas patvēruma sistēmas efektivitāti un apdraud solidaritāti ES. ES ir jāuzsāk dialogs par Ženēvas konvencijas pielāgošanu pašreizējai pasaulei, strādājot pie saskanīgākas un visaptverošākas sistēmas, kas nodrošina stingru bēgļu aizsardzību, vienlaikus risinot dalībvalstu likumīgās bažas par drošību un migrācijas pārvaldību. Šāda proaktīva iesaistīšanās vēlreiz apliecinātu ES apņemšanos ievērot cilvēktiesības un tās vadošo lomu, veidojot atsaucīgu starptautisku bēgļu aizsardzības režīmu.