Enerģijas šantāžas beigas: Līdz šim drosmīgākais Eiropas solis

Pirms dažām ziemām Eiropa aizturēja elpu. Ģimenes vēroja, kā viņu apkures rēķini pieauga līdz līmenim, kādu tās vēl nekad nebija pieredzējušas. Uzņēmumi apslāpēja gaismu, lai izdzīvotu. Ziņu ziņu sižetos skaitīja, cik daudz gāzes ir palicis krājumos, it kā tas būtu glābšanas riņķis. Un aiz tā visa stāvēja viena nepatīkama realitāte: Krievija Eiropas enerģētisko atkarību bija padarījusi par politisku ieroci.

Šī krīze nebija nejaušība. Tas bija modinātājzvans. Mācība, ko Eiropa nevar atļauties aizmirst.

Šogad decembrī Eiropas Parlaments un ES dalībvalstis panāca izšķirošu vienošanos - stingru, neatgriezenisku virzību uz pakāpenisku Krievijas gāzes un naftas izņemšanu no aprites. Tas ir kas vairāk nekā tehnisks regulējums; tā ir Eiropas izvēle par labu drošībai, vērtībām un suverenitātei, nevis šantāžai. Pateicoties mūsu stingrajai uzstājībai, dalībvalstīm tagad ir pienākums no 2027. gada 1. janvāra tieši vai netieši nepirkt sašķidrinātās dabasgāzi un no 2027. gada 30. septembra - cauruļvadu gāzi no Krievijas agresora.

Pakāpeniska gāzes iepirkšanas pārtraukšana būtībā atspoguļo vienkāršu patiesību: Krievijas gāzes piegādes pārtraukšana ir būtiska Eiropas drošībai un suverenitātei.

Taču enerģētiskajai neatkarībai jābūt arī taisnīgai. Eiropas Tautas partijā mēs jau no paša sākuma esam skaidri pauduši, ka Krievijas enerģētikas pārtraukšana nevar notikt uz vienkāršo iedzīvotāju vai Eiropas rūpniecības rēķina. Enerģētiskā neatkarība ir veiksmīga tikai tad, ja tā iet roku rokā ar pieejamību un drošību. Tāpēc mēs centāmies panākt, lai šī pakāpeniskā pārtraukšana stiprinātu Eiropas stratēģisko autonomiju, vienlaikus saglabājot stabilas un prognozējamas enerģijas cenas gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem. Pārejai jābūt ne tikai morāli pareizai, bet arī ekonomiski ilgtspējīgai ikvienam.

Vienošanās neaprobežojas tikai ar gāzi. Parlaments panāca arī Eiropas Komisijas apņemšanos 2026. gada sākumā iesniegt tiesību aktus, lai līdz 2027. gada beigām pilnībā aizliegtu Krievijas naftas importu. Tas aizpilda vienu no bīstamākajām nepilnībām mūsu sankciju arhitektūrā. Eiropa nevar turpināt maksāt Krievijai par enerģiju vairāk, nekā tā sniedz Ukrainai kā palīdzību. Katrs euro, kas ieplūst Maskavā, baro kara mašīnu, un katra diena, kad Eiropa turpina pirkt Krievijas enerģiju, nozīmē zaudētas dzīvības Ukrainā.

Ar jaunajiem noteikumiem tiek ieviesti arī stingri, saskaņoti sodi tiem, kas mēģina apiet aizliegumu, un tie novērš nepilnības - sākot no necaurspīdīgām "ēnu flotēm" līdz neskaidrai importētās gāzes izcelsmei. Importētājiem tagad būs jāsniedz ticami pierādījumi par to, no kurienes patiesībā nāk enerģija. Tā nav birokrātija birokrātijas dēļ, bet gan veids, kā nodrošināt, lai Eiropu vairs nekad vairs nemaldinātu neuzticami vai naidīgi piegādātāji.

Lai to panāktu, ar šo vienošanos tiek ieviestas pastiprinātas izcelsmes un īpašumtiesību pārbaudes, kā arī uzraudzība, kuras mērķis ir slēgt netiešos maršrutus, vienlaikus saglabājot procedūras samērīgas, lai likumīgie piegādātāji varētu turpināt darbību.

Un mēs esam mācījušies no pagātnes. Sistēmā ir iekļauti stingri nosacījumi attiecībā uz jebkādu aizlieguma pagaidu apturēšanu, kas pieļaujama tikai patiesi ārkārtas gadījumos un nekad netiek izmantota kā aizmugurējās durvis politiskam spiedienam. Skaidri termiņi, stingra izpilde un pārredzama uzraudzība aizsargās vienoto tirgu, nodrošinās enerģijas plūsmu visās dalībvalstīs un atbalstīs ātrāku pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem un dažādotiem SDG avotiem.

Svarīgi ir tas, ka šī vienošanās nav tikai uzlabots Komisijas priekšlikums. Tas ir arī pierādījums tam, ka Eiropas Parlaments var rīkoties ātri un vienoti, kad uz spēles ir likta Eiropas drošība. Tikai dažu mēnešu laikā galvenās politiskās grupas vienojās par stingrāku, tīrāku un stratēģiskāku nostāju. EPP grupa cīnījās par to, lai ilgtermiņa gāzes līgumi tiktu izbeigti ātrāk, tiktu pastiprināta to izpilde un paplašināta to darbības joma, iekļaujot tajā arī naftu un naftas produktus. Tie nebija simboliski žesti; tie bija nepieciešami pasākumi, lai aizsargātu Eiropas rīcības brīvību.

Krievijas gāzes un naftas ēra Eiropā beidzas. Ne tāpēc, ka tas ir viegli, bet tāpēc, ka tas ir būtiski. Eiropa samaksāja augstu cenu par savu pagātnes atkarību - ekonomiski, politiski un morāli. Tagad ar šo vienošanos mēs beidzot pāršķirsim lappusi.

Šis nav tikai lēmums enerģētikas jomā. Tas ir solījums: Eiropa nostāsies uz savām kājām. Eiropa nefinansēs Putina karu. Eiropa nekad vairs nebūs neaizsargāta pret šantāžu enerģētikas jomā. Un tā ir nākotne, kurā ir vērts ieguldīt.