Krievijas enerģijas šantāža ir beigusies: Eiropas līdz šim drosmīgākais solis

Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.

Nupat decembrī Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis panāca vēsturisku vienošanos - neatgriezenisku ceļu uz Krievijas gāzes un naftas pakāpenisku izmantošanas pārtraukšanu. Tas ir daudz vairāk nekā tikai tehnisks regulējums; tā ir Eiropas izvēle par labu drošībai, vērtībām un suverenitātei, nevis šantāžai. Pateicoties mūsu stingrajai nostājai, dalībvalstis no 2027. gada sākuma nedrīkstēs tieši vai netieši pirkt sašķidrināto dabasgāzi, savukārt no 2027. gada 30. septembra - cauruļvadu gāzi no Krievijas.

“Šī vienošanās ir pagrieziena punkts gan ES enerģētiskajai drošībai, gan ES kopējai drošībai. Pilnībā atsakoties no Krievijas gāzes, ES sāk jaunu posmu, kurā tā vairs nebūs atkarīga no viena, neuzticama stratēģisko resursu piegādātāja,” uzsver Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere (ETP grupa), šī tiesību akta galvenā ziņotāja. “Sliktas ziņas Kremlim, labas ziņas Eiropai: beidzas laikmets, kad Krievija varēja manipulēt ar ES politiku, izmantojot gāzes piegādes.”

Tajā pat laikā ir svarīgi, lai enerģētiskā neatkarība būtu taisnīga. Eiropas Tautas Partijas (ETP) grupā mēs ilgstoši esam pauduši, ka Krievijas enerģijas pārtraukšana nedrīkst notikt uz iedzīvotāju vai Eiropas rūpniecības rēķina. Enerģētiskā neatkarība ir veiksmīga tikai tad, ja tā iet roku rokā ar pieejamību un drošību. Tāpēc mēs esam centušies panākt, lai šī atteikšanās stiprinātu Eiropas drošību, vienlaikus saglabājot stabilas un prognozējamas enerģijas cenas gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem. Atteikšanās ir ekonomiski un morāli svarīgs lēmums, kas jāveic  ekonomiski ilgtspējīgi visiem. Par laimi, pieejamu alternatīvu Krievijas gāzei pasaulē ir gana. 

Jāpiezīmē, ka ES vienošanās neaprobežojas tikai ar gāzi. Parlaments panāca arī Eiropas Komisijas apņemšanos 2026. gada sākumā iesniegt tiesību aktus, lai līdz 2027. gada beigām pilnībā aizliegtu Krievijas naftas importu. Šis panāktais lēmums aizpilda vienu no bīstamākajām nepilnībām ES sankciju sistēmā - Eiropa nedrīkst maksāt Krievijai par enerģiju vairāk, nekā tā sniedz palīdzību Ukrainai. Katrs eiro, kas nonāk Maskavā, baro kara mašīnu, un katra diena, kurā Eiropa turpina pirkt no Krievijas, maksā dzīvību kādam Ukrainā.

“Tāpat kā gāzes, arī naftas tirdzniecība Kremļa kara mašīnai nes miljardiem eiro. Pat ja naftas imports pašlaik ir ierobežots ar sankcijām, ir nepieciešams pastāvīgs un juridiski pamatots risinājums, lai nodrošinātu ES enerģētisko neatkarību un drošību,” norāda Vaidere.

Jaunie noteikumi ieviesīs arī stingras un saskaņotas sankcijas pret tiem, kuri mēģina apiet aizliegumu, sākot ar nepārskatāmajām tā sauktajām „ēnu flotēm” līdz pat neskaidrai importētās gāzes izcelsmei. Importētājiem tagad būs jāiesniedz uzticami pierādījumi par to, no kurienes nāk piedāvātā enerģija, tādā veidā nodrošinot, ka Eiropa netiks maldināta par patieso un faktisko piegādātāju. Lai to panāktu, ir ieviestas pastiprinātas izcelsmes pārbaudes, tāpat, īpaša uzraudzība ir paredzēta, lai slēgtu netiešos maldinošos piegādes maršrutus.

Eiropas Parlamentā Inese Vaidere kā galvenā ziņotāja par šo jautājumu gan izstrādāja ziņojumu par pilnīgu Krievijas gāzes un naftas importa aizliegumu,  gan arī pārstāvēja Parlamentu sarunās ar dalībvalstīm. Panāktais jaunais regulējums ir skaidrs pierādījums tam, ka Eiropas Parlaments var rīkoties ātri un vienoti - tikai dažu mēnešu laikā galvenās politiskās grupas vienojās par stingrāku, skaidrāku un stratēģiskāku nostāju nekā sākotnēji Eiropas Komisija bija piedāvājusi. 

Krievijas gāzes un naftas ēra Eiropā ir beigusies. Eiropa par savu atkarību ir samaksājusi augstu cenu — ekonomiski, politiski un morāli. Tagad, pateicoties šim jaunajam regulējam, mēs beidzot varam atvērt jaunu lappusi. Tas nav tikai jautājums par enerģētiku, tas ir pierādījums, ka Eiropa spēj aizstāvēt savus iedzīvotājus pret ārvalstu manipulācijām un apdraudējumiem.