Heidelbergas deklarācija par inovāciju - EPP grupas rīcības plāns

Inovācijas izšķirs Eiropas nākotni. Eiropas labklājība ir atkarīga no mūsu spējas ieviest inovācijas, paplašināt un komercializēt jaunas idejas. Eiropai ir jānovērš inovācijas un produktivitātes atšķirības salīdzinājumā ar ASV un Ķīnu, lai saglabātu savu stratēģisko autonomiju. EPP grupas Heidelbergas deklarācijas par inovāciju mērķis ir stiprināt akadēmisko izcilību, pārvērst Eiropas zināšanas tirgus panākumos un dot iespēju mūsu novatoriem izvirzīties vadībā pasaules mērogā. Tā izvirza mērķi, lai Eiropa atraisītu savas tehnoloģiskās priekšrocības un cilvēkresursu potenciālu ne tikai tirgiem, bet arī cilvēkiem, kas šeit dzīvo un strādā. Eiropai jākļūst par visnovatoriskāko kontinentu, kurā pētniecība un inovācija ir mūsu ekonomikas pamatā. Eiropas Tautas partijas grupa atbalstīs šo mērķi - Eiropa, kas ievieš inovācijas, paplašina savu darbību un ir vadošā.

1. Piespiest Eiropu investēt nākotnē

• Saglabāt apņemšanos sasniegt ES un dalībvalstu mērķi - katru gadu pētniecībai un izstrādei (P&A) tērēt vismaz 3 % no IKP - gan publiskajam, gan privātajam sektoram sniedzot ieguldījumu.
  

• Saglabāt patstāvīgu un neatkarīgu programmu "Apvārsnis Eiropa" ar uz lietotājiem orientētu, uz izcilību orientētu, uz zinātni orientētu un elastīgu 10. pamatprogrammu (10. PP). Ievērojami palielināt Eiropas pētniecības un inovācijas (P&I) izdevumus, nodrošinot uz ekspertiem orientētu programmu "Apvārsnis Eiropa" ar vismaz 200 miljardiem euro un vēl vairāk palielinot Eiropas atbalstu aizsardzības pētniecībai un attīstībai, kas dod labumu militārajiem galalietotājiem, izmantojot īpašu finansējumu Eiropas Konkurētspējas fondā.
  

• Izveidot jaunus instrumentus, lai mobilizētu rūpnieciskos ieguldījumus pētniecībā un izstrādē, tādējādi paverot tirgus jauniem risinājumiem.
  

• Paplašināt Eiropas Investīciju fonda (EIF) un Eiropas Investīciju bankas (EIB) iespējas novirzīt vairāk resursu un riska kapitāla inovatīviem uzņēmumiem.
  

• Apsvērt jaunus ieguldījumu mehānismus, ātri attīstot Scaleup Europe Fund, apvienojot publisko un privāto kapitālu, lai novērstu finansējuma trūkumu.
  

• apturēt Eiropas inovatīvāko uzņēmumu aizplūšanu, novēršot izaugsmes kapitāla plaisu. piespiežot jaunuzņēmumus pārcelties uz citām valstīm vai pārņemt tos ārvalstu konkurenti. Ir vajadzīgs spēcīgs Eiropas finansējums vēlīnā posmā, lai izrāviena tehnoloģijas varētu paplašināt un saglabāties Eiropas vērtību ķēdēs.

2. Vienkāršot un samazināt birokrātiju

• Samazināt Eiropas un valstu pētniecības un inovācijas sistēmu sarežģītību un sadrumstalotību, tostarp vienkāršojot administratīvās un atbilstības prasības un paātrinot finansēšanas procedūras.
  

• Paātrināt atļauju piešķiršanu stratēģiskai inovāciju infrastruktūrai, samazinot regulatīvos šķēršļus, nosakot ES mēroga termiņus administratīvo lēmumu pieņemšanai un samazinot atšķirības salīdzinājumā ar pasaules konkurentiem.
  

• Pabeigt vienotā tirgus izveidi, novēršot regulējuma sadrumstalotību, vienkāršojot un saskaņojot ar inovāciju saistītus noteikumus visās valstīs.
  

• Pieņemt Eiropas Inovācijas aktu, lai vienkāršotu normatīvo vidi, atbalstītu piekļuvi finansējumam un radītu pareizo tiesisko regulējumu jaunuzņēmumu un lielapjoma uzņēmumu uzplaukumam. Ātra vērienīga ²⁸. režīma ieviešana jaunuzņēmumiem palīdzēs mūsu labākajiem uzņēmumiem paplašināt savu darbību vienotajā tirgū.
  

• Aizsargāt Eiropas inovācijas, saskaņojot un nostiprinot intelektuālā īpašuma tiesības un ieviešot vienkāršotu ziņošanu nozarēm, kurās ir intensīva intelektuālā īpašuma izmantošana, lai atbalstītu tehnoloģiju nodošanu.
  

• Vispirms uzticēties un pēc tam pārbaudīt, īstenojot radikālu programmas "Apvārsnis Eiropa" vienkāršošanu, lai novērstu pārmērīgu sadrumstalotību, nodrošinātu koncentrēšanos un vienkāršotu piekļuvi, jo īpaši MVU, jaunuzņēmumiem un zināšanu iestādēm.

3. Novatorisma plaisas pārvarēšana

• Ieviest "inovācijas pārbaudi" kā starpnozaru principu visās ES programmās un esošajos un topošajos tiesību aktos.
  

• Paplašināt Eiropas Inovācijas padomi (EIC) kā ES pamatprogrammu inovācijas jomā, kas kalpo kā augšupēja piltuve izrāviena veicināšanai. inovāciju ātrai attīstībai no fundamentālās zinātnes līdz inovācijas paplašināšanai, lai varētu uzņemties risku, ieguldīt progresīvās tehnoloģijās un izveidot saikni ar privātā kapitāla tirgiem.
  

• Stiprināt un savstarpēji saistīt Eiropas Pētniecības padomi (EPP) un EIC, lai tās kļūtu par Eiropas ideju konkurences dzinējspēku, vienlaikus stiprinot to autonomiju un saglabājot izcilību kā 10. pamatprogrammas galveno kritēriju.
  

• Pabeigt Uzkrājumu un investīciju savienības (SIU) izveidi, jo pašlaik Eiropā ir ierobežota piekļuve kapitāla tirgiem, jo īpaši augsta potenciāla un augsta riska uzņēmumiem. Turklāt SIU būtu jāveicina Eiropas ievērojamā privāto uzkrājumu fonda novirzīšana uz kapitāla tirgiem. Atklājot jaunus ilgtermiņa, riskantus finansējuma avotus, SIU stiprinātu Eiropas konkurētspēju un ekonomikas noturību, vienlaikus samazinot atkarību no neeiropas kapitāla, lai attīstītu tās inovatīvākos uzņēmumus.
  

• Nodrošināt Eiropas pētniekiem, rūpniecībai un jaunuzņēmumiem piekļuvi pasaules līmeņa mākslīgā intelekta rūpnīcām, ieguldot līdzekļus mākslīgā intelekta giga rūpnīcās.
  

• Izveidot mākslīgā intelekta inovāciju centrus, lai apvienotu rūpniecības zināšanas ar mākslīgā intelekta spējām un izvirzītos nākamo inovāciju viļņu priekšgalā nākotnes nozarēs un pakalpojumos.
  

• Stiprināt vispārējo Savienības pētniecības un inovācijas spēju, ņemot vērā ģeogrāfisko līdzsvaru, tostarp paplašinot pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" pasākumus, atbalstot atpalikušos reģionus, apvienojumā ar stimuliem palielināt valstu ieguldījumus pētniecībā un izstrādē, jo inovācijas konverģence starp dalībvalstīm varētu veicināt Eiropas konkurētspēju un stratēģisko autonomiju.
  

• Padziļināt stratēģiskās inovācijas partnerības ar uzticamām partnervalstīm, lai nodrošinātu ciešu sadarbību standartu, pētniecības un tehnoloģiju atvērtības jomā.

4. Izveidot spēcīgas inovācijas ekosistēmas

• Ieguldīt publiskā un privātā sektora partnerībās ar zinātniskās izcilības centriem, tostarp universitātēm un pētniecības institūtiem, un inovācijas klasteros, kas apvieno talantus, rūpniecību un uzņēmējdarbību, lai veicinātu tehnoloģiju nodošanu un komerciālus panākumus. no atklājumiem līdz tirgū gataviem risinājumiem.
  

• Atbalstīt universitāšu atvasināto uzņēmumu un augsto tehnoloģiju jaunuzņēmumu izveidi un paplašināšanu, nodrošinot labāku piekļuvi riska kapitālam, publiskajam iepirkumam un riska finansējumam.
  

• Veicināt sadarbību starp atzītiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem, izmantojot kopīgus izstrādes projektus, kopīgas testēšanas iekārtas, izmēģinājuma līnijas un kopīgas jaunrades formātus: Lielās korporācijas var gūt labumu no MVU veiklības, savukārt mazie uzņēmumi var izmantot lielo uzņēmumu resursus un infrastruktūru. Nodrošināt, ka Eiropas tehnoloģijas un inovācijas tiek iekļautas vērtību ķēdēs jau agrīnā attīstības posmā.
  

• Atbalstīt regulatīvās smilšu kastes, lai droši pārbaudītu jaunas tehnoloģijas un paātrinātu to ienākšanu tirgū. Vispirms izgudrot, tad regulēt.
  

• Paātrināt mākslīgā intelekta ieviešanu visās nozarēs, stratēģiski koncentrējoties uz nozarēm, kurās tas nodrošina globālas konkurences priekšrocības, piemēram, ražošanu, robotiku, automobiļu rūpniecību, farmāciju, lauksaimniecības pārtikas nozari un biotehnoloģiju.
  

• Izmantot kvantu tehnoloģiju sniegtās iespējas, lai atjaunotu Eiropas rūpniecības konkurētspēju, sāktu veidot kvantu internetu un izveidotu elastīgu digitālo infrastruktūru, kas nepieciešama, lai sekmīgi īstenotu Eiropas ambīcijas inovācijas jomā. Izveidot Eiropā noturīgu digitālo un aparatūras infrastruktūru, lai kvantu tehnoloģijas, mikroshēmas, augsto tehnoloģiju ražošanas iekārtas un pamatkomponentes tiktu izstrādātas, ražotas un ieviestas Eiropas vērtību ķēdēs.
  

• Atbalstīt tādu mehānismu izstrādi, kas Eiropas izcilību kvantu tehnoloģiju pētniecībā pārvērš mērogojamos, komerciāli dzīvotspējīgos produktos un tirgū gatavos risinājumos.
  

• Veicināt Eiropas biotehnoloģiju ekosistēmu, nostiprinot no pētniecības līdz tirgum virzītus ceļus, atbalstot bioražošanu un nodrošinot ātrāku apstiprināšanas procesu drošiem, inovatīviem biotehnoloģiju risinājumiem veselības, lauksaimniecības un rūpniecības jomā.
  

• Domāt globāli un reģionāli: savienot inovācijas reģionus visā Eiropā, lai konkrētas inovācijas jomas būtu pasaules inovācijas procesu priekšplānā un mazinātu atšķirības starp reģioniem. Atbalstīt stratēģisko reģionālo inovāciju, balstoties uz vadošajiem centriem un iestādēm visā Eiropā, lai stiprinātu tehnoloģisko līderību un elastīgumu.
  

• Stiprināt iekšējā tirgus integrāciju un samazināt neveiksmju izmaksas, lai padarītu inovatīvus ieguldījumus Eiropā pievilcīgākus, palielinot ieguldījumu atdevi.
  

• Paātrināt izrāvienu pētniecību vēža un citu nopietnu slimību, piemēram, Alcheimera slimības un demences , jomā, vienkāršojot pārrobežu klīnisko pētījumu procedūras un radot elastīgāku un inovācijām labvēlīgāku regulatīvo vidi, lai inovācijas ātrāk nonāktu pie pacientiem.
  

• Stiprināt ES savienojamības infrastruktūru, veicinot ātrdarbīgu, zemas latences, uzticamu un drošu tīklu izvēršanu, kas ir būtiski, lai attīstītu tādas tehnoloģijas kā autonomas 5G un 6G.

5. Aizsargāt brīvību un talantus

• Atbalstīt akadēmisko brīvību un zinātniskās pētniecības brīvību kā Eiropas pamatvērtības.
  

• Izveidot vienotu tirgu bez robežām pētniecībai, inovācijai un tehnoloģijām visā ES, turpinot Eiropas Pētniecības telpas (EPT) attīstību ar īpašiem pasākumiem, kas vērsti uz reģionālo atšķirību un inovācijas trūkumu novēršanu.
  

• Ieguldīt talantu mobilitātē un izglītībā plašā tehnoloģiju spektrā, īpašu uzmanību pievēršot digitālo, mākslīgā intelekta un tīro tehnoloģiju talantu attīstībai, lai nodrošinātu kvalificētu, inovatīvu un konkurētspējīgu darbaspēku. Identificēt un veicināt talantus jau no agrīna vecuma, lai veicinātu inovācijas, stiprinātu darba tirgu un uzlabotu ilgtermiņa konkurētspēju.
  

• Piesaistīt labākos pētniecības talantus darbam Savienībā ar iniciatīvu "Izvēlies Eiropu zinātnei" pēc 2027. gada, kas paredzēta gan pētniekiem, kuri ierodas Eiropā, gan tiem, kuri atgriežas no darba ārvalstīs, un līdz 2035. gadam pārvērst pašreizējo "Eiropas intelektuālā darbaspēka aizplūšanu" par "intelektuālā darbaspēka pieaugumu".