ES migrācijas politika nav pietiekami laba

30.01.2023

ES migrācijas politika nav pietiekami laba

Svarīga norāde

Šis dokuments ir tulkots automātiski.


Rādīt oriģinālu
laiva ar migrantiem uz klāja

Īpašajam migrācijas samitam būtu jāatbloķē būtiskas reformas, ņemot vērā lielo migrantu pieplūdumu

Eiropa pašlaik kā miegā virzās uz nākamo migrācijas krīzi. Vien pagājušajā gadā Eiropā ieradās vismaz 330 000 nelegālo migrantu — tas ir par vairāk nekā 60 procentiem vairāk nekā 2021. gadā un vairāk nekā jebkurā citā laikā kopš 2015. un 2016. gada. Šie skaitļi ir nepieņemami un liecina, ka esošā Eiropas migrācijas politika ir cietusi neveiksmi. Nesenā Eurobarometer aptauja liecina, ka 70 % eiropiešu ir nobažījušies par migrācijas ietekmi uz viņu dzīvi. Īpašais migrācijas samits ir izšķiroša iespēja atjaunot sabrukušo migrācijas darba kārtību.

Mūs interesē divi galvenie pīlāri: pirmkārt, mums ir nepieciešama stingra ārējo robežu aizsardzība. Mums ir vajadzīga pilnībā darbspējīga un nostiprināta robežu un krasta apsardze (Frontex). Valsts, nevis mafija, lemj, kurš ierodas Eiropā un kurš nē. Ja mēs vēlamies saglabāt brīvu pārvietošanos ES iekšienē, tad cilvēkiem ir jāzina, ka ārējās robežas tiek aizsargātas.

Mūsuprāt, tas nozīmē arī žogu uzstādīšanu visur, kur tas varētu būt nepieciešams. Kad diktators Lukašenko sāka izmantot migrantus, lai uzbruktu Eiropai kā daļu no Krievijas hibrīdkara, Eiropas Komisija atteicās to finansēt no ES līdzekļiem. Robežu aizsardzības realitāte ir tāda, ka, ja mēs vēlamies kontrolēt, kas ierodas ES, mums ir vajadzīga infrastruktūra. Eiropas līdzekļu atteikšana šim nolūkam ir kļūda.

Tajā pašā laikā mums beidzot ir jāpanāk to cilvēku atgriešana, kuriem nav tiesību palikt. Vairāk nekā pusei ieradušos cilvēku Eiropā nekad netiks piešķirts oficiāls patvēruma statuss, un tas jo īpaši attiecas uz tiem, kuri ceļo pa dienvidu maršrutiem. Viņu vienīgā izvēle ir nelikumība. Tas ir necilvēcīgi un nepieņemami. Eiropas Komisija pēdējos gados šajā jomā nav panākusi nekādu progresu. Tas vienkārši nav pietiekami.

Tāpat kā situācija saistībā ar meklēšanas un glābšanas operācijām nav pietiekama. Nav ilgtspējīgi, ka mēs atstājam dienvidu jūras robežas patrulēšanu nevalstisko organizāciju ziņā. Pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanās ir atbalstāma, taču mums ir nepieciešami skaidri noteikumi, ko definē ES. Tāpēc mēs aicinām izstrādāt rīcības kodeksu nevalstiskajām organizācijām, kas veic meklēšanas un glābšanas misijas.

Otrais pīlārs, papildus apņēmībai pie robežas, ir Eiropas solidaritāte un palīdzība tiem, kam nepieciešama aizsardzība. Saistībā ar bēgļiem no Ukrainas Eiropa ir pierādījusi, ka tā spēj un vēlas izrādīt milzīgu solidaritāti. Miljoniem eiropiešu dāsni piedāvāja palīdzību cilvēkiem no Ukrainas, nodrošinot pārtiku un pajumti, naudu un ģeneratorus. Ja cilvēki zina, ka ārējā robeža tiek apsargāta, viņi ir gatavi palīdzēt tiem, kam tā nepieciešama.

Migrācijas krīze ir kopīgs Eiropas izaicinājums, ko mums jāuzņemas kopā. Uzņemšanas kapacitāte Ziemeļrietumeiropā ir pārpildīta, un, tuvojoties pavasarim, ieradušos skaits dienvidos sasniegs vēl augstākus rādītājus. Ņemot vērā Krievijas un Turcijas draudus izmantot migrantus kā ieroci, lai destabilizētu ES, ir skaidrs, ka vairs neviens nevar novērst skatienu.

Mums ir vajadzīga ilgtermiņa problēmu risināšanas stratēģija, nevis nemitīga sašutuma spirāle. Tā vietā, lai eskalētu situāciju, kā to darīja Francija, uzņemot vienu bēgļu laivu ar 234 cilvēkiem uz klāja, mums jākoncentrējas uz solidaritāti un nedrīkstam zaudēt redzesloku par kopainu. Salīdzinājumam – vien pagājušajā gadā Itālijā caur Vidusjūru ieradās vairāk nekā 100 000 migrantu.

Vācija un Francija apsolīja Itālijai, ka saskaņā ar brīvprātīgo solidaritātes mehānismu uzņems vairāk nekā 7 000 migrantu. Vai tās ir izpildījušas solījumu? Nē, nemaz! Saskaņā ar šo mehānismu no Itālijas uz Vāciju un Franciju tika pārvietoti tikai 202 cilvēki. Mums ir vajadzīgs kas vairāk nekā tikai uz papīra izklāstīta Parīzes un Berlīnes solidaritāte.

Visbeidzot, mums ir jāpārdomā, kā Eiropa vispār var novērst to, ka cilvēki uzsāk šo bīstamo ceļojumu. Liela nozīme šeit ir ekonomiskās attīstības politikai un starptautiskajai tirdzniecībai. Tomēr fakts paliek fakts — cilvēki vēlas ierasties Eiropā. Tāpēc mēs uzskatām, ka būtu jāatjauno senā ideja par reģistrācijas un uzņemšanas centriem ārpus Eiropas teritorijas. Cik vien iespējams daudziem cilvēkiem vajadzētu zināt, kādas ir viņu izredzes, pirms viņi riskē ar savu dzīvību.

Mēs atbalstām pamattiesības uz patvērumu, kas ir noteicošais princips mūsu attiecībās ar pārējo pasauli. Mēs esam brīvības un solidaritātes kontinents. Tajā pašā laikā migrācijas apjoms un sarežģītība ir radikāli mainījusies. Eiropai vēl jāpielāgojas šai jaunajai realitātei. Tieši to ir jāizdara īpašajā samitā 9. un 10. februārī.

Piezīmes no redaktora

ETP grupa ir lielākā politiskā grupa Eiropas Parlamentā, kurā darbojas 176 deputāti no visām dalībvalstīm.

Cits saistītais saturs