ES ieņem līderpozīcijas brīvā un godīgā pasaules tirdzniecībā. To uzskatāmi apliecina mūsu daudzās partnerības pasaules mērogā un stingrās saistības daudzpusējā sistēmā, kas nostiprināta Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO). Ņemot vērā pašreizējās problēmas, ES ir jāizmanto iespēja aktīvi vērsties pie partneriem visā pasaulē, lai īstenotu mērķtiecīgu tirdzniecības programmu globālā kontekstā. Tirdzniecības politika ir svarīgs pīlārs, kas papildina ārpolitiku, kā arī iekšējo un ārējo drošību, veicinot globālo attīstību un mūsu Eiropas vērtību atspoguļošanu uz globālās skatuves, stiprinot Savienības stratēģiskās partnerības un palīdzot izveidot jaunas alianses.

Vēlamies veidot globalizāciju un iesaistīt iedzīvotājus

Pateicoties globalizācijai un atvērtajiem tirgiem, Eiropas Savienībā un citviet pasaulē ir ievērojami uzlabojies dzīves līmenis un mazinājusies nabadzība. Mēs pastāvīgi iesaistāmies ES tirdzniecības politikas veidošanā, lai vienlīdzīgāk dalītos globalizācijas sniegtajās priekšrocībās. Eiropas uzņēmumi, kas importē un eksportē mūsdienu globālajās vērtību ķēdēs, rada konkurētspēju, darbvietas un izaugsmi, kā arī plašāku izvēli un zemākas cenas patērētājiem, vienlaikus apmierinot mūsu iedzīvotāju vajadzības. Būdami uzticīgi brīvai, uz noteikumiem un vērtībām pamatotai tirdzniecībai, mēs vēlamies saglabāt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, aizsargāt un veicināt mūsu augstos ES standartus kā standartu noteicēji starptautiskās tirdzniecības veidošanā, kā arī sekmēt demokrātijas un cilvēktiesību pamatprincipus savstarpīguma un savstarpēja izdevīguma garā. Mūsu konkurētspējas un eksporta veicināšana pasaules mērogā ir būtiska jaunu darbvietu nodrošināšanai. ES tirdzniecības nolīgumos ir jāiekļauj efektīvi nosacījumi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kuri veido 30 % Savienības eksporta, būdami darbvietu radīšanas, izaugsmes un inovācijas virzītājspēks. Vienlaikus mēs vienmēr nodrošināsim mūsu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju aizsardzību, kā arī audiovizuālo pakalpojumu izslēgšanu. Lai iesaistītu iedzīvotājus, aicinām visas iesaistītās puses izstrādāt labāku komunikācijas stratēģiju attiecībā uz Savienības tirdzniecības politiku. Vēlamies, lai visos sarunu posmos valdītu pārredzamība un atklātība, taču vienlaikus atbalstām konfidencialitāti situācijās, kad tā nepieciešama, lai panāktu optimālu sarunu iznākumu.

Tirdzniecības politika ir svarīga Savienības kompetence. Šajā saistībā Eiropas Tiesas Atzinums par Singapūras brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN) ir stiprinājis Eiropas Parlamenta demokrātiski leģitīmo nozīmi un nodrošinājis skaidrību par ES kompetencēm kopumā. Mūsu grupa atzinīgi vērtē Padomes priekšlikumu par tirdzniecības nolīgumu kopējo turpmāko arhitektūru. Mēs aicinām Komisiju, iesniedzot galīgos nolīgumus parakstīšanai un noslēgšanai, un Padomi, pieņemot lēmumu par turpmāko nolīgumu parakstīšanu un noslēgšanu, pilnībā ievērot kompetenču sadalījumu starp ES un tās dalībvalstīm.

Vēlamies panākt uz vērtībām pamatotu tirdzniecības politiku un veicināt ilgtspējīgu attīstību

Mēs vēlamies atbildīgu, uz vērtībām un noteikumiem pamatotu tirdzniecības politiku. Taču tā nebūtu jānoslogo ar jautājumiem, kas tieši neattiecas uz starptautisko tirdzniecību. Sekmīga ES regulas par spīdzināšanas novēršanu pārskatīšana, jaunā ES regula par konflikta zonās iegūtiem izrakteņiem un joprojām notiekošā ES Regulas par divējāda lietojuma preču eksporta kontroli pārskatīšana palīdzēs stiprināt cilvēktiesības un uzlabojumus uz vietas, vienlaikus novēršot birokrātiju Eiropas uzņēmumiem.

Mēs vēlamies veicināt ilgtspējīgu attīstību, apspriežot ekonomisko partnerattiecību nolīgumus (EPN), kuros tiek apvienotas gan Eiropas, gan Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu (ĀKK) intereses un sekmēta attīstība, veicinot reģionālo integrāciju, radot jaunas tirdzniecības un ieguldījumu iespējas, uzlabojot ekonomikas pārvaldību un samazinot nabadzību. Esam pārliecināti, ka "Viss, izņemot ieročus" (EBA), Vispārējā preferenču sistēma (VPS) un VPS+ ir labi instrumenti, lai atbalstītu attīstību un ekonomisko izaugsmi. ETP grupa atzinīgi vērtē priekšlikumus ES partnerības ar Āfriku stiprināšanai vispusīga kontinentu BTN ilgtermiņa perspektīvā. Atbalstām plānus nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) palielināt pieejamo finansējumu atbilstīgajiem projektiem, lai palielinātu tirdzniecības apmaiņu ar ES un pilnībā izmantotu šīs shēmas potenciālu, kā arī stimulētu valsts un privātos ieguldījumus, darbvietas un izglītību.

ES BTN tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības (TIA) nodaļas ir efektīvi instrumenti, kas ļauj veicināt atbilstīgus starptautiskos standartus darba un vides aizsardzībā, vispārēji atspoguļot cilvēktiesību principus un labu pārvaldību, uz dialoga un sadarbības pamata cieši iesaistot pilsonisko sabiedrību. Pastāvošie TIA nosacījumi ir saistoši un plaši piemērošanas jomā; tie stiprina daudzpusējo sistēmu, un uz tiem attiecas īpašs, savstarpēji atzīts strīdu izšķiršanas mehānisms. Mēs atzinīgi vērtējam Komisijas neoficiālo dokumentu par to, kā padarīt ES tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības nodaļu īstenošanu un izpildi efektīvāku.

Paužot atbalstu sarunām par brīvās tirdzniecības nolīgumiem, dodam priekšroku daudzpusējai pieejai

Mūsuprāt, daudzpusējā tirdzniecības sistēma, kas nostiprināta PTO, joprojām ir nenoliedzami labākā sistēma brīvas, godīgas un tiesiskumā balstītas tirdzniecības nodrošināšanai visā pasaulē. BTN ir nepieciešama, bet tikai otra labākā iespēja. Mēs sagaidām, ka PTO programma tiks izvirzīta pilnā apjomā, vienlaikus saglabājot mūsu augstākos Eiropas standartus visās jomās. Pietiekamā mērā ir jāņem vērā ES ražotāju intereses, tostarp arī attālākajos reģionos (AR) darbojošos ražotāju un ES aizjūras zemju un teritoriju (AZT) intereses. Mēs paliekam stingri uzticīgi saistošai strīdu izšķiršanas sistēmai, kā arī neatkarīgai apelācijas institūcijai, kas ir būtiska PTO pienācīgai darbībai. Tādēļ esam nobažījušies par nenotikušajām PTO Apelācijas institūcijas sanāksmēm un prasām mūsu starptautiskajiem partneriem atbloķēt jaunu tiesnešu iecelšanas procesu Apelācijas institūcijā. Vienlaikus esam gatavi turpināt PTO iespējamo uzlabojumu apspriešanu ar mūsu starptautiskajiem partneriem. Tādēļ mēs uzskatām neseno politisko vienošanos par ES un ASV tirdzniecības attiecībām par labu pamatu ciešai sadarbībai ar līdzīgi domājošiem partneriem, lai reformētu PTO un risinātu negodīgas tirdzniecības prakses problēmu. Mēs atbalstām Komisijas ierosinājumu par vispusīgu pieeju PTO darbības modernizēšanai un stiprināšanai būtiskajās jomās, tostarp par jaunajiem noteikumiem, lai risinātu tādas aktuālās problēmas kā rūpnieciskās subsīdijas, intelektuālais īpašums un tehnoloģiju piespiedu nodošana, kā arī par jaunu pieeju attīstībai.

Vēlamies piešķirt jaunu redzējumu mūsu spēcīgajām transatlantiskajām saitēm

Amerikas Savienotās Valstis ir ES svarīgākais stratēģiskais partneris. Mums ir kopīgas vērtības un visintegrētākās ekonomiskās attiecības pasaulē. Patlaban notiekošās pārmaiņas starptautiskajā sistēmā un problēmjautājumi, ar ko saskaramies, vēl vairāk akcentē to, kāda ir transatlantiskās partnerības nozīme miera, drošības un stabilitātes nodrošināšanā. Pēc sarunu par Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerību (TTIP) iesaldēšanas mums ir jārada jauns stimuls mūsu partnerībai, lai kopīgi veidotu 21. gadsimtu un izpētītu tirdzniecības sarunu atsākšanu, kad tam būs īstie apstākļi. Tādēļ uzskatām, ka priekšsēdētāja Jean-Claude Juncker un prezidenta Donald Trump 2018. gada 25. jūlija politiskā vienošanās, kas atspoguļota kopīgā paziņojumā un kas tiks uzraudzīta ES un ASV darba izpildgrupas kontekstā, var bruģēt ceļu jauna procesa sākšanai, lai strādātu kopīgi un sāktu sarunas par nulles tarifiem rūpnieciskām precēm un par atbilstības novērtējumiem ar acīmredzamu savstarpēju izdevīgumu. Mēs piekrītam bažām par jaudas pārpalikumu galvenajās nozarēs pasaules mērogā, lai nodrošinātu darboties spējīgu starptautisko tirdzniecības sistēmu, inovāciju un ilgtspējīgu izaugsmi. Tādēļ ir svarīgi, ka ES un ASV turpina strādāt kopīgi un paplašina sadarbību daudzos forumos, tostarp Pasaules forumā, tiecoties rast kopīgus pamatus savstarpējas intereses tirdzniecības jautājumos un novērst negatīvu ietekmi uz transatlantiskajām attiecībām nākotnē. Uzskatām, ka pašreizējās ASV administrācijas vispārēji piemērotie importa tarifi tēraudam un alumīnijam ir neatbilstīgs pārmērīgas jaudas problēmu risināšanas līdzeklis. Mēs stingri atbalstām Komisiju, kas vēlas nodrošināt, ka ES intereses tiek pilnībā aizsargātas — arī attiecībā uz visām citām protekcionisma rakstura darbībām, tostarp tām, kas apšauba kopējo lauksaimniecības politiku un notiekošo izmeklēšanu par iespējamiem tarifiem autobūves nozarē. Ņemot vērā politisko vienošanos, mēs mudinām abas puses strādāt pie risinājuma, lai novērstu tarifu problēmu un atturētos no jaunu tarifu piemērošanas.

Atbalstām ciešākas tirdzniecības attiecības ar partneriem austrumu kaimiņvalstīs

Mēs apzināmies, cik svarīgi ir izveidot stabilas, demokrātiskas un plaukstošas attiecības ar Eiropas austrumu kaimiņvalstīm, un atbalstām padziļinātus un visaptverošus brīvās tirdzniecības nolīgumus (DCFTA), kas piedāvā mūsu sadarbībai gatavajiem partneriem austrumu partnerībā (AP) sistēmu tirdzniecības attiecību modernizēšanai un ekonomiskajai attīstībai. Mēs atzinīgi vērtējam pievilcīgu ilgtermiņa AP+ modeli asociētajām valstīm, kas ir panākušas būtisku progresu ar AA/DCFTA saistīto reformu īstenošanā kā svarīgu instrumentu, lai attīstītu tirdzniecības apmaiņu ar ES. Prasām ātri un pilnībā īstenot ES asociācijas nolīgumus ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu, jo īpaši attiecībā uz tirdzniecības pīlāriem. Šajā kontekstā mēs gaidām drīzu risinājumu atklātajiem jautājumiem saistībā ar ES un Ukrainas DCFTA nodaļu starp ES un Ukrainu un mudinām to ātri īstenot.

Vēlamies padziļināt ES tirdzniecības sarunas ar Vidusjūras reģiona valstīm

Eiropas Savienības tirdzniecībai ar Vidusjūras reģiona valstīm ir labas izredzes. Atbalstām to, ka ar atsevišķām Vidusjūras reģiona valstīm tiek sāktas sarunas par DCFTA un turpinātas diskusijas par tehnisku un ar tarifiem nesaistītu šķēršļu likvidēšanu, īpašu uzmanību pievēršot mūsu standartiem un paaugstināta riska produktiem (piemēram, lauksaimniecības produktiem).

Atzinīgi vērtējam ES un Kanādas tirdzniecības nolīguma (CETA) ratifikāciju

Uzskatām, ka CETA ratifikācija un tā papildu nosacījumu stāšanās spēkā ir jaunākais piemērs abpusēji izdevīgam tirdzniecības nolīgumam un turpmāko nolīgumu plānam. Laikā, kad pieaug protekcionisms, CETA ratifikācija raida skaidru signālu pasaulei, ka mēs esam uzticīgi uz noteikumiem pamatotai atvērtai tirdzniecībai un veidojam globalizāciju, nosakot mūsu noteikumus un standartus. Nolīgums stiprina ES transatlantiskās saites ar mūsu ilgstošo sabiedroto Kanādu.

Atbalstām aktīvāku un atjauninātu tirdzniecības politiku ar Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm

Tirdzniecības attiecības ar Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm beidzot ir nonākušas ES prioritāšu sarakstā, un tas ir redzams, aplūkojot reģionālo nolīgumu sistēmu. Atzinīgi vērtējam Centrālamerikas asociācijas nolīguma tirdzniecības pīlāra stāšanos spēkā, kā arī tirdzniecības nolīguma ar Kolumbiju un Peru provizorisku piemērošanu, kopš 2017. gada janvāra iekļaujot arī Ekvadoru kā trešo partneri. Uzskatām, ka BTN stāšanās spēkā ar 14 Karību jūras reģiona valstīm ir svarīgs solis ceļā uz reģionālās integrācijas saglabāšanu un veicināšanu. Aicinām ātri noslēgt notiekošās sarunas par asociācijas nolīguma ar Čīli modernizēšanu un atzinīgi vērtējam sarunu pabeigšanu par vispusīgu ES nolīguma ar Meksiku atjaunināšanu. Uzskatām, ka vispusīgs un līdzsvarots nolīgums ar MERCOSUR valstīm, īpašu uzmanību pievēršot tarifu/kvotu nolīgumiem jutīgākajiem ES produktiem (piemēram, dažiem lauksaimniecības produktiem), kā arī vienlīdzīgi konkurences nosacījumi attiecīgajām nozarēm varētu būt ļoti noderīgs stimuls ekonomiskajai izaugsmei abos reģionos. Līdzsvarota nolīguma sekmīga noslēgšana varētu arī palīdzēt novērst pašreizējos pārmērīga apjoma tirdzniecības šķēršļus, jo īpaši augstos tarifus, importa sarežģītību un subsīdijas reģionā. Esam pārliecināti, ka kopumā pastāv lielas iespējas izveidot pilnīgu Eiropas un Latīņamerikas starpreģionālo partnerības telpu, kuras pamatā būtu ar PTO saderīgs reģionālisma modelis uzticēšanās un savstarpēja izdevīguma garā.

Vēlamies līdzvērtīgus konkurences apstākļus attiecībās ar Ķīnu

Ķīna ir viena no lielākajām pasaules ekonomikām. Tās milzīgie iekšējās attīstības apmēri piedāvā nozīmīgas iespējas mūsu eksportētājiem un ieguldītājiem. ES ir Ķīnas lielākā tirdzniecības partnere, un Ķīna ir mūsu otrā lielākā tirdzniecības partnere, ko pārspēj tikai ASV. Pēdējos gados ir ārkārtīgi palielinājusies preču tirdzniecība ar Ķīnu, strauji pieaugot ES eksporta apmēram; tomēr tiek regulāri konstatēts, ka Eiropas Savienībai ir ievērojams tirdzniecības deficīts. Tas zināmā mērā ir tādēļ, ka joprojām pastāv nepamatoti ar tarifiem nesaistīti tehniski šķēršļi un savstarpīguma trūkums. Lai nodrošinātu mūsu ekonomiskās partnerības ilgtspējību, tie ir pakāpeniski jānovērš. Ciktāl pastāv negodīga tirdzniecības prakse, mēs aicinām turpināt stingri piemērot ES tirdzniecības aizsardzības instrumentus un jauno antidempinga metodoloģiju. Tomēr ES ir apņēmusies liberalizēt tirdzniecības attiecības ar Ķīnu, pamatojoties uz taisnīgiem nosacījumiem un pilnībā ievērojot PTO noteiktās saistības.

Tikmēr atbalstām un pievēršam lielu uzmanību pašlaik notiekošajām sarunām par vispusīgu ES un Ķīnas ieguldījumu nolīgumu, kura mērķis ir izveidot drošāku tirgus ilgtermiņa pieejamības tiesisko regulējumu. Šajā kontekstā mūsu prioritātes joprojām ir savstarpīguma veicināšana, vienlīdzīgu konkurences nosacījumu izveide, pārmērīgas jaudas problēmas risināšana un nediskriminējoša attieksme pret uzņēmumiem un investoriem. Šo sarunu progress un progresīva citu nepamatotu un ar PTO nesaderīgu tarifu un beztarifu robežu likvidēšana raidīs stingru signālu attiecībā uz Ķīnas lomu globālajā ekonomikā. Mēs mudinām pārredzamāk pārvaldīt Ķīnas pieņemto iniciatīvu "Viena josla, viens ceļš" un atzinīgi vērtējam ES un Ķīnas savienojamības platformas izveidi. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ES ir vienota nostāja tās attiecībās ar Ķīnu un ka iespējamie divpusējie projekti atbilst kopējai ES pieejai.

Mēs atbalstām sarunu sākšanu par divpusēju ieguldījumu nolīgumu ar Taivānu un aicinām Komisiju pabeigt sagatavošanās darbu, lai iespējami drīz oficiāli uzsāktu sarunas.

Atbalstām jaunu stratēģiju Centrālāzijai

Atbalstām Centrālāzijas valstu panākto progresu partnerības nolīgumos ar ES, jo tās ir kļuvušas par būtiskiem partneriem. Uzsveram, cik svarīgs ir priekšlikums jaunai stratēģijai līdz 2019. gada beigām saskaņā ar ES globālo stratēģiju.

Atzinīgi vērtējam ES un Japānas tirdzniecības nolīguma (CETA) ratifikāciju

EPN ratifikācija starp ES un Japānu ir svarīgs rādītājs, un tam ir liela ģeopolitiska nozīme, lai ieviestu lielāko divpusējās tirdzniecības nolīgumu, kāds jebkad ir apspriests ar ES. Tas noteiks 600 miljonu iedzīvotāju ekonomisko zonu, kuras vērtība ir vairāk nekā 30 procenti no globālā IKP. EPN pavērs milzīgas tirgus iespējas abām pusēm, stiprinot sadarbību vairākās jomās, apstiprinot to saistības attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību, un pirmo reizi ietverot īpašas saistības attiecībā uz Parīzes klimata nolīgumu. Atbalstām Komisijas nepārtrauktās sarunas par ieguldījumu aizsardzību un standartiem un ieguldījumu aizsardzības lēmumu. ETP grupa uzskata, ka visaptverošs un mērķtiecīgs EPN ar Japānu ir labākā iespēja Eiropas uzņēmumiem un iedzīvotājiem pilnībā izmantot priekšrocības, ko sniedz mūsu attiecības ar Japānu.

Vēlamies proaktīvu stratēģiju attiecībās ar Klusā okeāna reģiona valstīm (piemēram, ASEAN valstīm)

ETP grupa atbalsta proaktīvu stratēģiju, lai apspriestu un pilnībā piemērotu divpusējos nolīgumus ar ASEAN valstīm, kā arī ar Austrāliju un Jaunzēlandi, lai veicinātu labāku Eiropas uzņēmumu piekļuvi un novērstu beztarifu šķēršļus. ETP grupa uzskata, ka Singapūras un Vjetnamas brīvās tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumiem ir pilnīgs potenciāls veicināt mūsu tirdzniecības apmaiņu ar šīm divām ASEAN valstīm, radot pozitīvu ietekmi uz izaugsmi un nodarbinātību un attiecībā uz drošu ieguldījumu vidi abās valstīs. Mēs atzinīgi vērtējam neseno sarunu sākšanu ar Austrāliju un Jaunzēlandi, lai ātri pabeigtu vispusīgu, līdzsvarotu tirdzniecības nolīgumu. Mēs atbalstām pašreizējās sarunas ar Indonēziju, Taizemi, Malaiziju un Filipīnām un reģionu BTN izveidi turpmākajos piecos gados.

Vēlamies izveidot turpmākās tirdzniecības attiecības starp ES un Apvienoto Karalisti

Apvienotā Karaliste joprojām būs svarīgs ES partneris, ņemot vērā mūsu kopīgās vērtības un vēsturi, tostarp Apvienotās Karalistes dalību ES vairāk nekā 40 gadus. Tādēļ vispusīgs satvars turpmākajām attiecībām ir visu pušu interesēs, lai nodrošinātu, ka abi tirgi ir pēc iespējas integrētāki. Mēs uzskatām, ka Apvienotās Karalistes dalība iekšējā tirgū un muitas savienībā būtu labākais risinājums gan Apvienotajai Karalistei, gan pārējām ES dalībvalstīm un tā būtu vienīgā garantija nepārtrauktām bezšķēršļu savstarpējām tirdzniecības plūsmām un pilnīgai mūsu ekonomikas attiecību saglabāšanai. ES būtu jāturpina veicināt un saglabāt tās attiecības ar Apvienoto Karalisti. Tas kalpos, lai nākotnē nodrošinātu to, ka turpmākās tirdzniecības plūsmas tiktu pēc iespējas mazāk traucētas. Eiropas Parlamentam ir pilnībā jāiesaistās sarunu procesā par turpmākajām tirdzniecības attiecībām starp ES un Apvienoto Karalisti un jebkādiem tirdzniecības nolīgumiem, uz kuriem attiecas tā galīgā piekrišana.

Prasām stingru ieguldījumu aizsardzību

Atbalstām jauno ES pieeju ieguldījumu aizsardzībai, kas uzlabo individuālo pieeju, saskaņā ar kuru ES dalībvalstīm divpusējo ieguldījumu līgumu (BIT) esošais apmērs ir vairāk nekā 1400. Lai gan kompetence, ko dalībvalstis nodod ES Lisabonas līgumam, šie BIT joprojām ir sekmīgs instruments, lai aizsargātu ES investorus un to ieguldījumus pret negodīgu praksi ārvalstīs, līdz tos aizvieto ES līmenī noslēgtie nolīgumi. Ir būtiski, ka ES pieeja apvieno stingru un efektīvu investoru un to ieguldījumu aizsardzību, saglabājot politikas telpu, kas nepieciešama citās politikas jomās, piemēram, pašreizējos un turpmākos likumdošanas standartos, piemēram, turpmākajos likumdošanas standartos attiecībā uz patērētāju aizsardzības jautājumiem, vides un sociālo politiku, kā arī parlamentāro prerogatīvu īstenošanu. Efektīvu investīciju aizsardzības instrumentiem, ko varētu izmantot kā daļu no ES BTN vai atsevišķiem ieguldījumu instrumentiem, būtu jāievēro un jāaizsargā valsts tiesības regulēt; labvēlīgākās tiesas izvēlei vajadzētu būt neiespējamai. Mūsu mērķis ilgākā perspektīvā ir neatkarīgas starptautiskās tiesas izveide. Tādēļ mēs atzinīgi vērtējam Padomes pilnvaras izveidot savstarpēju daudzpusējo tiesu ieguldījumu strīdu izšķiršanai (MIC) un mudinām Komisiju turpināt tās centienus vērsties pie trešām valstīm, lai šādu tiesu izveidotu iespējami drīz.

Mēs stingri atbalstām sistēmas ārvalstu tiešo ieguldījumu Eiropas Savienībā pārbaudei izveidi. Visas G7 valstis un lielākā daļa ES partnervalstu jau ir ieviesušas ieguldījumu pārbaudes mehānismu ārvalstu stratēģiskajiem ieguldījumiem drošības un sabiedriskās kārtības jomā. Tādēļ mēs atzinīgi vērtējam līdzīga instrumenta ieviešanu ES līmenī, lai sadarbotos, pārbaudītu un potenciāli ierobežotu ārvalstu ieguldījumus šajās stratēģiskajās nozarēs.

Vēlamies efektīvus tirdzniecības aizsardzības instrumentus un atvērtus tirgus

Turpmākai tirdzniecības liberalizācijai joprojām ir nepieciešama spēja novērst un ātri reaģēt uz negodīgu tirdzniecības praksi mūsu tirgos Eiropas uzņēmumu un iedzīvotāju interesēs. Tādējādi mēs atbalstām dažādu mehānismu izmantošanu, piemēram, antidempinga, kompensācijas un aizsardzības klauzulas, izpildot atbilstīgās juridiskās prasības. Tādēļ mēs uzskatām neseno tirdzniecības aizsardzības instrumentu stiprināšanu, kas padarīti arī ātrāki un pieejamāki MVU, par svarīgu virzienu ES tirdzniecības stratēģijā. Turklāt būtisks ES tirdzniecības politikas elements ir pārredzamāka, nediskriminējoša un pozitīvi savstarpīga piekļuve ārvalstu iepirkuma tirgiem.

Cits saistītais saturs