Kas notiek, ja mūsdienu ekonomikā pārtrūkst elektrība?

Elektrības pārrāvums ir vairāk nekā vienkārši neērtības – mūsdienās tas ir arī skarbs brīdinājuma signāls. 28. aprīlī Spānijā un Portugālē notika negaidīts un apjomīgs elektrības padeves pārtraukums, kas apstādināja iedzīvotāju un viesu ikdienu, vienlaikus izgaismojot daudz lielāku problēmu - Eiropas elektrotīkli ir novecojuši un neatbilst 21. gadsimta prasībām.  Šis gadījums īpaši izcēla tos riskus, ar ko saskaras nabadzīgāki, attālāki un savstarpēji slikti savienoti reģioni, kur šāds elektrības padeves pārrāvums var atstāt daudz smagākas sekas.

Šis konkrētais gadījums bija tikai viens simptoms daudz dziļākai problēmai - Eiropas elektroenerģijas tīkli vairs nekalpo saviem mērķiem. Lielākoties šie tīkli ir būvēti pavisam cita laikmeta vajadzībām — fosilā kurināmā un centralizētu elektrostaciju ērai. Elektrotīkli nespēj tikt galā ar mūsdienu vajadzībām, kur dominē decentralizēta, tīra enerģija un pieaug elektrības pieprasījums elektroauto, siltumsūkņiem un digitālajai infrastruktūrai.

Šīs novecojošās infrastruktūras sekas ir neiespējami nepamanīt un tās nedrīkst ignorēt. Elektrotīklu pārāk lēnā plānošana, kā arī finansējuma un investīciju trūkums kavē gan tā saukto zaļo pāreju, gan ekonomikas izaugsmi kopumā. Ja mēs neko nedarīsim, mēs riskējam ne tikai nesasniegt klimata mērķus, bet arī palikt neaizsargāti pret šādiem enerģijas šokiem. Iedzīvotāji un uzņēmumi jau jūt negatīvās sekas. Cilvēki vēlas pieejamu un uzticamu elektrību. Uzņēmumi vēlas tīru enerģiju, lai varētu konkurēt pasaules tirgū. Vietējās kopienas vēlas izmantot atjaunojamos energoresursus. Kas mums traucē būt labākiem?

Diemžēl, atbilde pārāk bieži ir - pārāk lēna plānošana un nespēja tikt līdzi mūsdienu vajadzībām. Apmēram 40 % no Eiropas sadales tīkliem ir vecāki par 40 gadiem. Līdz 2030. gadam būs nepieciešami gandrīz 500 miljardi eiro ieguldījumi, lai modernizētu elektrotīklus un novērstu to pārslodzi. Un pat tur, ja finansējums ir pieejams, nereti tieši administratīvais slogs kavē procesu. Dažu lielu elektrības pārvades līniju apstiprināšana var aizņem vairāk nekā desmit gadus. 

Problēma nav tehnoloģiju vai naudas trūkums — problēma ir politiskās vadības trūkums.

ETP grupa ir Eiropas Parlamenta lielākā grupa un vadošais spēks, un mēs uzskatām, ka Eiropas elektrotīklu modernizācija un paplašināšana ir būtiska konkurētspējīgas, drošas un ilgtspējīgas Eiropas nodrošināšanai. Tas nozīmē, ka elektrotīklu attīstība ir jāuztver kā stratēģiska prioritāte.

Mēs cīnāmies gan par ātrāku atļauju izsniegšanas procedūru, gan valstu savstarpējās savienojamības stiprināšanu un adekvātiem ieguldījumiem infrastruktūrā. Runa ir ne tikai par vadiem un torņiem, bet arī neredzamo, elektroenerģijas stabilitāti noturušo daļu -  elektrības uzglabāšanu, digitālās kontroles sistēmām, stabilu jaudu,  oglekļa dioksīda emisiju nesaturošu elektroenerģiju, kā arī tā sauktās neto-nulles oglekļa emisiju tehnoloģijām.

Lai mums izdotos, ir jārīkojas trīs virzienos. Pirmkārt, steidzami nepieciešams modernizēt un paplašināt elektroenerģijas tīklus, tai skaitā tīklus starp valstīm. Otrkārt, ir jāiegulda tehnoloģijās, kas nodrošina noturību, stabilitāti un elastīgumu. Treškārt, ir jāpalielina atjaunojamo energoresursu izmantošanu ne tikai klimata, bet arī enerģētiskās neatkarības un ilgtermiņa pieejamības nolūkā. 

Protams, to nav iespējams sasniegt bez lēmumu pieņēmēju pienācīgas uzmanību. ETP grupas vēstījums ir skaidrs: elektroenerģijas tīkli nav otršķirīgs jautājums, tas ir risināms nekavējoties.

Tātad, kas notiek, ja mūsdienās pārtrūkst elektrība? Mēs ne tikai esam spiesti pārtraukt mūsu ierasto ikdienas dzīvi, bet arī mūsu ekonomiskās iespējas un klimata mērķi kļūst apdraudēti. Ar drosmīgiem lēmumiem un pareiziem ieguldījumiem mēs varam mainīt šo trauslo sistēmu. Tieši nākamā desmitgade noteiks, vai mēs izveidosim konkurētspējīgu, oglekļa neitrālu Eiropu vai atpaliksim no globālajiem konkurentiem.

Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere, kura nupat apstiprināta par Eiropas Parlamenta ziņotāju jautājumā par Eiropas pilnīgu atteikšanos no Krievijas gāzes un naftas importa, uzsver, ka enerģētiskā neatkarība ir arī Eiropas drošības jautājums. Tādēļ viņa ES 2026. gada budžetā ir iesniegusi arī pilotprojektu par Latvijai kritiskās infrastruktūras Baltijas jūrā, tai skaitā – enerģētikas – paaugstinātu aizsardzību pret nelabvēļu uzbrukumiem.  

Šons Kellijs (Seán Kelly, Īrija), Eiropas Parlamenta deputāts ETP grupā, Eiropas Parlamenta Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas dalībnieks.