EPP grupas nostājas dokuments par cīņu pret inflāciju un enerģijas un dzīves dārdzības pieaugumu: solidaritātes ziemas nodrošināšana

Krievijas agresīvais karš rada milzīgas ciešanas Ukrainas iedzīvotājiem un ir tiešs uzbrukums Eiropas vērtībām. Tas būtiski ietekmē ES ekonomiku, jo īpaši krasi paaugstinot enerģijas un pārtikas cenas. Eiro zonas inflācijas līmenis 2022. gada augustā pakāpeniski sasniedza 9,1 %, un gandrīz pusē dalībvalstu inflācijas līmenis ir divciparu skaitlis, dažās sasniedzot pat 25 %. Turklāt augsto enerģijas izmaksu netiešās ietekmes dēļ palielinājusies lielākā daļa pamatinflācijas rādītāju, un inflācijas spiedienu vēl vairāk veicina euro kursa devalvācija. Tas viss papildina problēmas, ar kurām mūsu tautsaimniecības jau saskaras COVID-19 pandēmijas dēļ. Uzņēmumiem ir jāpārdomā savas stratēģijas, jo pieaug ražošanas izmaksas, ko rada augstākas izejvielu izmaksas, ierobežotas piegādes ķēdes un transporta/enerģijas cenas apvienojumā ar patērētāju uzvedības izmaiņām un saistībām attiecībā uz mūsu klimata mērķiem. Iedzīvotāji cīnās, lai savilktu galus ar iztiku, un papildus mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem arvien vairāk cieš arī vidusslāņa pārstāvji. Mums ir jābūt godīgiem: ziema, kas mums priekšā, nebūs viegla. Ukrainai šajos pārbaudījumu laikos mums ir jābūt vienotiem. Un, lai mēs paliktu vienoti, mums ir arī jānodrošina solidaritāte ar tiem, kurus šī kara ekonomiskās sekas ir skārušas visvairāk. Plašākai Eiropai ir jābūt daļai no visaptveroša risinājuma, kas risina mūsu nenovēršamās problēmas.

1. Lai cīnītos pret pieaugošajām izmaksām, ir vajadzīga mērķtiecīga rīcība

Dzīves dārdzības pieaugums jau tagad miljoniem eiropiešu liek izdarīt smagas izvēles, un ziema to tikai saasinās. Tā kā trūkst piedāvājuma un pakāpeniski samazinās pieprasījums, valdības pasākumiem visā Eiropā ir jāpanāk trausls līdzsvars starp to, kā sasniegt tos, kam tas visvairāk nepieciešams, un nevajadzīgi vēl vairāk nepalielināt inflāciju. Ņemot to vērā, ES ir koordinējoša loma, lai organizētu energoapgādes drošību, stabilizētu cenu līmeni un palīdzētu uzņēmumiem izdzīvot un attīstīties. Galvenais jautājums ir par to, kā ES var vislabāk veicināt, atvieglot un atbalstīt šādus mērķtiecīgus atbalsta pasākumus, kas organizē solidaritāti dalībvalstīs un starp tām.
Pašreizējais regulējums ļauj dalībvalstīm piemērot samazinātas likmes noteiktām degvielām. Iespēja noteiktiem produktiem piemērot 0 % PVN likmi ir jāizvērtē, ņemot vērā stabilu ieņēmumu avotu saglabāšanu. Lielākā daļa dalībvalstu pēdējos mēnešos ir izmantojušas daļu no ES tiesību aktos paredzētā elastīguma, taču ir iespējams darīt vairāk. Ir vajadzīga kopīga un koordinēta ES rīcība.

• Eiropas Tautas partijas grupa aicina Komisiju apsvērt iespēju visām dalībvalstīm dot iespēju ieviest turpmākus pagaidu atbrīvojumus no akcīzes nodokļa un enerģijas nodokļa vai to samazinājumus, lai mazinātu slogu mājsaimniecībām un uzņēmumiem.
• EPP grupa aicina dalībvalstis apsvērt iespēju visā ES atbrīvot no PVN pamatproduktus (piemēram, nepārstrādātus augļus un dārzeņus un piena produktus), kamēr turpinās krīze; un šajā sakarā aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt efektīvu uzraudzību un izpildi, ko veic tirgus uzraudzības un konkurences iestādes, lai nodrošinātu, ka samazinājums tiek nodots iedzīvotājiem.
• Komisijai būtu jānodrošina, lai visi dalībvalstu pieprasījumi par pagaidu atbrīvojumiem vai samazinājumiem tiktu izskatīti ātri un konsekventi. Visiem atvieglojumu pasākumiem faktiski jāsasniedz mājsaimniecības un uzņēmumi.
• Lai labāk koordinētu dalībvalstu politiku, EPP grupa aicina izveidot ātras reaģēšanas forumu: izveidot ES Ministru padomes "Dzīves dārdzības" sanāksmi, kurā katru mēnesi piedalītos visu attiecīgo politikas jomu ministri, kas ziņotu Eiropas Parlamentam. . Tas ļautu apzināt paraugpraksi un mazināt atšķirīgu valstu politiku iespējamo pārrobežu ietekmi.
• EPP grupa atbalsta Komisijas priekšlikumu noteikt pagaidu ārkārtas ierobežojumus tirgus ieņēmumiem, kas gūti no elektroenerģijas pārdošanas Eiropas līmenī. Plāna mērķis ir ierobežot ieņēmumus elektroenerģijas ražotājiem, kas neizmanto gāzi un akmeņogles, kā arī noteikt papildu saprātīgu nodevu par fosilā kurināmā uzņēmumu ar nodokli apliekamās peļņas pārpalikumu un panākt, lai šī pagaidu solidaritāte palīdzētu samazināt enerģijas izmaksas mājsaimniecībām un uzņēmumiem. EPP grupa kritizē to, ka šis priekšlikums ir sagatavots kā Padomes regula (LESD 122. pants), izslēdzot Eiropas Parlamenta likumdošanas lomu. Laika trūkums nav attaisnojums, lai apietu demokrātiju!
• No Komisijas sagaida, ka tā nodrošinās rūpīgu un rūpīgu to pasākumu rūpīgu un rūpīgu izpēti, kurus dalībvalstis veic, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumiem, lai nodrošinātu atbilstību sloga mazināšanas mērķiem attiecībā uz elektroenerģijas galapatērētājiem; EPP grupa uzsver, ka ir svarīgi veikt uz tirgu balstītus pasākumus, piemēram, pagaidu cenu ierobežojumus, kas netraucē Eiropas Savienības iekšējā tirgus darbību, neiznīcina stimulus enerģijas taupīšanai un nekavē ieguldījumus atjaunojamās enerģijas un infrastruktūras projektos.
• Mēs atbalstām ideju par iejaukšanos ETS, kas ļaus iegūt nepieciešamos līdzekļus un vienlaikus mazinās ETS cenu. Tas nav nevēlams blakusefekts, bet gan kaut kas tāds, kas mums šajā krīzes laikā ir ļoti nepieciešams. Mēs vēlamies veicināt elektroenerģijas cenas un enerģijas izmaksu samazināšanu rūpniecībā. Vienlaikus mēs stingri atbalstām Eiropas Parlamenta nostāju attiecībā uz 2030. gada klimata mērķi. Dalībvalstu fiskālajai politikai pašreizējā inflācijas kontekstā ir jāuzņemas nozīmīga loma: fiskālajiem centieniem būtu jākoncentrējas uz mājsaimniecībām ar viszemākajiem ienākumiem un uzņēmumiem, kas ir visneaizsargātākie pret ekonomikas satricinājumiem. Turklāt tiem vajadzētu būt īslaicīgiem, lai nepaātrinātu strukturālā deficīta pieaugumu un izvairītos no cenu signālu izkropļojumiem.
• EPP grupa atzīmē, ka vairākas dalībvalstis, ja to atļauj fiskālās iespējas, ir veikušas minimālās algas palielināšanu saskaņā ar valsts praksi un jo īpaši ar kolektīvajām sarunām , lai mērķtiecīgi mazinātu dubultās krīzes ietekmi uz darba ņēmējiem un mājsaimniecībām un palīdzētu risināt darbaspēka trūkuma problēmu dažās nozarēs, neradot algu un cenu spirāli.
• EPP grupa aicina organizēt Porto sociālā samita turpinājumu, lai apspriestu un turpinātu rīkoties saistībā ar šīs ārkārtējās situācijas radītajām sociālajām un ekonomiskajām problēmām un aizsargātu aizvien lielāku skaitu Eiropas iedzīvotāju no pieaugošā nabadzības riska. EPP grupa aicina vairāk un saskaņot nodokļu atvieglojumus pētniecībai un attīstībai, lai sasniegtu tehnoloģisko līderpozīciju un vienlaikus rastu risinājumus enerģijas taupīšanai, uzlabotu energoapgādi un atjaunojamās enerģijas infrastruktūras ieviešanu.

2. Monetārā politika

Ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas neatkarību, monetārās politikas galvenais mērķis ir saglabāt cenu stabilitāti, kas tādējādi ir spēcīgs līdzeklis cīņā pret inflāciju. Eiropas Centrālajai bankai tradicionāli ir labi panākumi inflācijas ierobežošanā. Mēs piekrītam novērojumam, ka augstākām procentu likmēm ir divpusēja ietekme, vienlaikus samazinot inflācijas gaidas un palielinot aizņemšanās izmaksas. Tāda pati stratēģija būtu jāievēro arī ārpus euro zonas esošo dalībvalstu centrālajām bankām.

• EPP grupa aicina ECB saglabāt apņēmību paaugstināt procentu likmes, kamēr ECB prognozes nemainās, vienlaikus ņemot vērā proporcionalitātes novērtējumu. Mēs pieņemam zināšanai, ka tiek ieviests transmisijas aizsardzības instruments (TPI).
• ECB jāizstrādā uzticama komunikācijas stratēģija, ko papildina ātra un taustāma rīcība, lai pārliecinātu Eiropas iedzīvotājus, ka ECB, cīnoties ar inflāciju, domā nopietni.
• Koncentrējoties uz cenu stabilitāti, ECB jāuzrauga vienotās valūtas ārējā vērtība un tās mijiedarbība ar citām attīstītajām valstīm, lai izvairītos no vēl lielākas "importētās inflācijas". Šajā kontekstā euro kursa kritums attiecībā pret ASV dolāru ir īpaši satraucošs, ņemot vērā, ka enerģijas atvasinātie instrumenti tiek tirgoti ASV dolāros un kļūst arvien dārgāki Eiropas vairumtirgotājiem. Tāpēc nesenā euro un dolāra kursa pazemināšanās ir kļuvusi par nozīmīgu enerģijas cenu inflācijas veicinātāju. Lai novērstu turpmāku euro ārējās vērtības pasliktināšanos, ECB jārīkojas saskaņoti ar citām lielajām centrālajām bankām, īpaši Federālo rezervju sistēmu.

3. Energoapgādes pārdomāšana Eiropā

Eiropas nākotnei ir svarīga energoapgāde par pieņemamu cenu, ilgtspējīga un droša energoapgāde. Lai to panāktu, mums ir vajadzīga plašāka Eiropas enerģētikas politika. ES iekšējā enerģijas tirgus reforma jāīsteno konsekventāk; ir jāizvairās no pārāk lielas atkarības un galvenajai infrastruktūrai jāpaliek Eiropas rokās. Lai saglabātu enerģijas pieejamību un panāktu klimatneitralitāti, ir jāparedz visas iespējas. Tas galvenokārt nozīmē atjaunojamo energoresursu izmantošanas paplašināšanu, kas vidējā termiņā samazinās enerģijas cenas. Tomēr īstermiņā ir vajadzīgi lieli ieguldījumi nepieciešamajā infrastruktūrā un pārejas enerģijas avotos, lai izvairītos no energoapgādes pārtraukumiem.

• Lai izvairītos no turpmākiem satricinājumiem ES ekonomikā enerģētikas jomā, jāpaātrina ieguldījumi atjaunojamajos energoresursos, energoefektivitātē un enerģētikas infrastruktūrā, jo īpaši pārrobežu projektos, tostarp izmantojot ieguldījumus no ES atveseļošanas plāna un RePowerEU.
• Eiropas Tautas partijas grupa aicina Komisiju iesniegt konkrētu tiesību akta priekšlikumu par paātrinātām procedūrām attiecībā uz svarīgāko pārrobežu enerģētikas infrastruktūru - jo īpaši prioritāte jāpiešķir starpsavienojumiem, kas nodrošina alternatīvu energoapgādi. Modernizējot mūsu enerģētikas un uzglabāšanas infrastruktūru un pārrobežu starpsavienojumus , Eiropa var kļūt pašpietiekamāka un var nodrošināt labāk funkcionējošu enerģijas tirgu un drošāku energoapgādi. Eiropa nekad vairs nebūs atkarīga no Krievijas enerģijas.
• EPP grupa aicina izveidot pilnībā integrētu iekšējo enerģijas tirgu, izmantojot vairāk starpsavienojumu, kā to rāda Pireneju pussalas un Francijas savienojuma piemērs, un labākas tirdzniecības platformas, kas mazinās cenu spiedienu gan uz uzņēmumiem, gan patērētājiem. EPP grupa uzskata, ka funkcionējošs vienotais enerģijas tirgus ir labāks instruments, lai ilgtermiņā nodrošinātu energoapgādes drošību, nekā ad hoc ārkārtas lēmumi.
• Komisijai un dalībvalstīm būtu steidzami jāizveido nepieciešamais solidaritātes un kompensācijas mehānisms un ātri jāīsteno jaunās uzglabāšanas saistības.
• Mēs aicinām izmantot brīvprātīgus kopīgus energoproduktu iepirkumus, lai sarunās samazinātu cenas un nodrošinātu energoapgādes drošību visām dalībvalstīm.
• Lai cīnītos pret augstajām enerģijas cenām, Komisijai būtu steidzami jāierosina ES enerģijas cenu veidošanas mehānisma pārskatīšana. Šai pārskatīšanai būtu jāuzlabo ES elektroenerģijas vairumtirgus darbība un elastīgums, un tā būtu izdevīga patērētājiem un uzņēmumiem, jo īpaši neaizsargātākajiem. Būtu jāizvairās no ES līmenī nepieņemtiem pasākumiem, kas kavē ES iekšējā tirgus darbību un brīvu konkurenci.
• Lai paātrinātu pāreju, jo īpaši ir nepieciešams mazināt elektroenerģijas cenu. Mums ir vajadzīga elektroenerģija, lai dekarbonizētu rūpniecību, ēkas un transportu un būtu mazāk atkarīgi no Krievijas.
• Dalībvalstīm būtu jādara viss, kas nepieciešams, lai saglabātu vai palielinātu iekšzemes enerģijas ražošanu. Atomelektroenerģijas izmantošanas atlikšana un pakāpeniska ogļu izmantošanas pārtraukšana nav tabu, un dalībvalstīm ir jāapsver, kā nodrošināt energoapgādes drošību un samazināt enerģijas cenas. Fosilā kurināmā izmantošanas pārtraukšanai jābūt īslaicīgai, kamēr ilgst pašreizējā krīze, un tai jāparedz konkrēts grafiks. Jāuzlabo esošā infrastruktūra, lai izveidotu atbilstošu ūdeņraža pamattīklu. Jāpaātrina ūdeņraža izmantošanas uzsākšana, atceļot birokrātiju un ļaujot visām atjaunojamās enerģijas ražotnēm ražot atjaunojamo ūdeņradi. Enerģijas tehnoloģiju ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni izmantošana var palīdzēt mazināt enerģētikas nozares ietekmi uz klimata pārmaiņām, vienlaikus nodrošinot noturīgu, spēcīgu un diversificētu energoapgādi.
• Mums ir vajadzīga jauna pieeja energoapgādes dažādošanai, kuras rezultātā būtu jāizstrādā ES enerģētikas diplomātijas pieeja, sadarbojoties ar partnervalstīm un starptautiskiem forumiem, lai novērstu tirgus nepilnības un palielinātu energoapgādes drošību visiem. EPP grupa aicina izstrādāt ūdeņraža importa stratēģiju, lai palielinātu un dažādotu ūdeņraža importu no trešām valstīm.
• EPP grupa aicina izveidot Eiropas energoresursu sarakstu, kurā apkopota dalībvalstu informācija par to pieejamajiem un potenciālajiem energoresursiem, lai uzlabotu koordināciju, paātrinātu vajadzīgās procedūras un optimizētu enerģētikas tīklu. Pamatojoties uz to, dalībvalstis varētu attīstīt savas "go-to" zonas saskaņā ar RePowerEU plānu.

4. Piegādes un vērtību ķēžu dažādošana

Enerģētikas un digitalizācijas pāreja būtiski palielina pieprasījumu pēc noteikta veida izejvielām; vienlaikus COVID-19 krīze un Krievijas karš ir izraisījuši piegādes un vērtības ķēžu traucējumus, radot piegādes trūkumu un palielinot ražošanas izmaksas. Sadarbojoties ar starptautiskajiem partneriem, mums ir jānodrošina piegāžu dažādošana, jāveicina jauni brīvās tirdzniecības nolīgumi, jāiegulda līdzekļi mūsu tirdzniecības attiecībās, izmantojot jaunas enerģētikas alianses (tostarp attiecībā uz izejvielām un progresīvām tehnoloģijām), jāizmanto Eiropas tirgus spēks, izmantojot kopīgus iepirkumus, un ātri jāratificē galvenie tirdzniecības nolīgumi.

• Lai stiprinātu starptautisko dimensiju, EPP grupa aicina atjaunot, īstenot aktīvu un mērķtiecīgu tirdzniecības politiku, tostarp stiprināt tirdzniecības attiecības ar Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstīm, tostarp attiecībā uz piekļuvi (svarīgām) izejvielām. Mēs vēlamies sadarbības renesansi ar demokrātiskiem partneriem visā pasaulē: tagad ir laiks stiprināt mūsu attiecības ar uzticamiem un līdzīgi domājošiem partneriem, lai ātri noslēgtu brīvās tirdzniecības nolīgumus, par kuriem notiek sarunas.
• Tajā pašā laikā ES ir jāsaīsina piegādes ķēdes un jāpārvieto svarīgākās ražošanas procedūras, lai palielinātu elastību un stiprinātu savu stratēģisko autonomiju. Eiropas otrreizējo izejvielu tirgus izveide arī palielinās vērtīgu izejvielu pieejamību Eiropas rūpniecībai, samazinās to apsaimniekošanas ietekmi uz vidi un palielinās mūsu ekonomikas aprites cikliskumu. EPP grupa aicina izstrādāt stingru stratēģiju izejvielu un kritisko izejvielu jomā. Mums ir nepieciešama padziļināta pieprasījuma un piedāvājuma analīze, kā arī jāpieņem pasākumi, lai mazinātu piegādes sastrēgumus - un palielināt finansējumu, tostarp riska finansējuma instrumentus. Mēs aicinām noteikt stratēģiski svarīgus projektus un izveidot Eiropas kopējo interešu svarīgu projektu (IPCEI). Ņemot piemēru no enerģētikas nozares, šiem projektiem būtu jāpiemēro ātras atļauju piešķiršanas procedūras. Būtu jāturpina pētīt ilgtspējīgas ieguves darbības un ieguves iespējas dalībvalstīs. Mēs ļoti atzinīgi vērtējam Komisijas centienus noslēgt jaunas partnerattiecības ar Āfrikas valstīm par kritiski svarīgām izejvielām.EPP grupa aicina dalībvalstis neaizliegt izpētes vai ilgtspējīgas ieguves darbības savā teritorijā.
• EPP grupa aicina izpētīt iespēju izveidot Eiropas mēroga piegādes ķēdi, lai palielinātu autonomiju kritiski svarīgās nozarēs (piemēram, pusvadītāju ražošanā). Tuvās ražošanas pārcelšana uz CAE valstīm varētu palīdzēt ierobežot traucējumus nākotnē, kā arī veicināt lielāku piegādes ķēžu diversifikāciju.

5. Uzņēmējdarbības izmaksas

Augstas enerģijas cenas, piegādes ķēžu traucējumi, pāreja uz klimata neitralitāti, kā arī jauni tiesību akti, kas tiek gatavoti, - mūsu uzņēmumi izjūt visu šo norišu radītās grūtības. Kopumā to kumulatīvā ietekme var apdraudēt mūsu uzņēmumus un darba vietas, ko tie nodrošina. Tas var nozīmēt arī to, ka ierastā prakse vairs nav ilgtspējīga.

• EPP grupa aicina nekavējoties atvieglot slogu uzņēmumiem, nosakot regulatīvo moratoriju un atliekot tos tiesību aktus, kas nevajadzīgi palielinātu izmaksas uzņēmumiem, kuri jau tā ir saspringti (piemēram, REACH).
• EPP grupa aicina Komisiju sniegt analīzi par enerģijas un izejvielu cenu pieauguma, jauno tiesību aktu un kara ietekmes kumulatīvo ietekmi pa nozarēm . Mēs vēlamies redzēt visaptverošu, starpnozaru ietekmes novērtējumu par spēkā esošo tiesību aktu pārskatīšanu, kā arī par jauniem tiesību aktiem enerģētikas jomā.
• EPP grupa aicina dalībvalstis izmantot papildu nodokļu ieņēmumus, kas gūti no augstākām enerģijas cenām, tieši, lai atvieglotu iedzīvotāju un MVU slogu.
• EPP grupa atbalsta atjaunojamo enerģijas avotu uzstādīšanas regulējuma atcelšanu, jo īpaši mājsaimniecībām. Birokrātijas samazināšana ir svarīga, lai palielinātu enerģijas ražošanu privātajā sektorā, un tā arī motivētu mājsaimniecības pārvaldīt energoefektivitāti. Mēs mudinām dalībvalstis samazināt regulatīvo slogu atjaunojamo energoresursu uzstādīšanai un ieviešanai, jo īpaši, likvidējot administratīvos šķēršļus un vienkāršojot atļauju izsniegšanu, un aicinām Komisiju publicēt paraugprakses piemērus par nebirokrātiskiem atjaunojamo energoresursu uzstādīšanas un ekspluatācijas risinājumiem kā kritērijus "Pamatnostādnēs par atjaunojamo energoresursu ātru un nebirokrātisku paplašināšanu" un organizēt pieredzes apmaiņu starp dalībvalstīm. Mums ir vajadzīga jauna pieeja labākam regulējumam, lai īstenotu politiku ar iespējami zemākām izmaksām sabiedrībai. Komisijai beidzot ir aktīvi jāīsteno princips "viens vienā - viens - ārā", kas būtu jāiekļauj katra tiesību akta sagatavošanas posmā.
• Prioritāri mūsu politikai un regulatīvajiem noteikumiem ir jāsniedz palīdzība MVU, samazinot birokrātiju. Tas būtu jāpanāk, īstenojot Komisijas iniciatīvu "Birokrātijas samazināšana" pēc COVID 19. gada. Šim nolūkam mums ir jāpalielina ieguldījumi valsts pārvaldes digitalizācijā, tostarp izmantojot elastības un atveseļošanas mehānisma digitalizācijas pīlāru. Īpaši jāuzlabo piekļuve finansējumam MVU, kas saskaras ar grūtībām saistībā ar pieaugošajām enerģijas izmaksām.
• Krīzes laikā Komisijas uzdevums ir nodrošināt vienotā tirgus darbību, garantējot darba ņēmēju, preču un pakalpojumu brīvu apriti, jo īpaši pārrobežu reģionos. COVID-19 un Krievijas karš ir pierādījuši, ka Eiropai jābūt labāk sagatavotai krīzes brīžiem un jārīkojas vienoti. Tādēļ EPP grupa stingri atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumu par vienotā tirgus ārkārtas instrumentu.
• EPP grupa aicina pilnībā izmantot vienotā tirgus potenciālu, lai sniegtu labumu Eiropas patērētājiem un veicinātu ražīgumu un konkurētspēju, likvidējot esošos šķēršļus, piemēram, īpašas tehniskās prasības valstu līmenī un ES direktīvu nepareizu īstenošanu - un uzlabot problēmu risināšanas mehānismu "SOLVIT", tādējādi veicinot kopējo cenu līmeņa samazināšanos.
• EPP grupa aicina dalībvalstis uzlabot līdzdalību darba tirgū, novēršot šķēršļus, tostarp tādās jomās kā nodokļi, sociālā politika un kvalifikāciju atzīšana.
• Dalībvalstis tiek mudinātas reformēt savas izglītības sistēmas, lai tās vairāk atbilstu faktiskajām darba tirgus vajadzībām. Profesionālās izglītības sistēmām ir laba pieredze atbilstošu prasmju mācīšanā. Būtiska ir vieglāka piekļuve ātrai pārkvalifikācijai un kvalifikācijas celšanai.
• Pašreizējā krīze liecina, cik svarīga ir pārtikas pašpietiekamība. EPP grupa ir pārliecināta, ka mums jādara viss iespējamais, lai uzlabotu pārtikas pašpietiekamību, tostarp attiecībā uz tādiem lauksaimniecības resursiem kā mēslojums un barība. Tajā pašā laikā mums jāizvairās no turpmākiem Eiropas tiesību aktiem, kas apdraud vai var apdraudēt mūsu pašpietiekamību.

6. ES budžets un finansiālais atbalsts

• EPP grupa aicina pilnībā izmantot visus pašreizējā daudzgadu finanšu shēmā pieejamos līdzekļus un atkārtoti izmantot visu 2014.-2020. gada atcelto saistību summu, lai novirzītu līdzekļus nepieciešamajiem ieguldījumiem un palīdzētu mazināt apgādes trūkumu.
• EPP grupa pieprasa steidzami pārskatīt DFS , lai ņemtu vērā pieaugošās finansējuma vajadzības pēc padziļinātas analīzes par kara ietekmi uz pašreizējo ES politiku, kā arī pāreju uz jaunām politiskām prioritātēm un jaunām vajadzībām. Priekšlikumam par pārskatīšanu būtu jānāk pēc iespējas ātrāk un ne vēlāk kā 2023. gada pirmajā ceturksnī. ES budžetam ir jākļūst elastīgākam, lai varētu reaģēt uz krīzēm, kas rodas finanšu plānošanas septiņu gadu laikā, vienlaikus saglabājot finansējumu esošajām programmām.
• Ir nepieciešamas nopietnas debates par ES budžeta turpmāko finansēšanu, un jauno pašu resursu ieviešanai būtu jānotiek, kā noteikts juridiski saistošajā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumā. EPP grupa mudina Komisiju līdz 2023. gada beigām iesniegt priekšlikumus par otro jauno pašu resursu grozu un aicina dalībvalstis sadarboties. Šie papildu ieņēmumi no jaunajiem pašu resursiem ir nepieciešami, lai segtu vismaz atveseļošanas instrumenta izmaksu atmaksu/ar NextGenerationEU saistītās izmaksas, kā arī lai ilgtermiņā nodrošinātu ilgtspējīgu ES budžeta finansēšanu.
• Pašreizējo ES finansēšanas programmu ietvaros budžeta resursi būtu jāizmanto lietderīgāk, lai novērstu inflācijas ietekmi uz mūsu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, jo īpaši MVU.
• ES garantijas līmeņa palielināšana programmā InvestEU varētu palielināt ieguldījumus Eiropas MVU atbalstam, tostarp kapitāla atbalsta nolūkā, kā arī īpašas "loga" izveide uzņēmumiem, kurus skārušas kara sekas, un projektiem, kas saistīti ar enerģētisko neatkarību, kas ietver atbalstu enerģētikas un klimata mērķiem šajā programmā, ko finansē ar jaunu finansējumu.
• Solidaritātes atbalsts dalībvalstīm, lai risinātu pieaugošo enerģijas izmaksu problēmu, ir jāsaista ar nosacījumu veikt nepieciešamos pasākumus, lai atsaistītu energoapgādi no Krievijas.
• Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāturpina pēc iespējas labāk izmantot valsts atbalsta instrumentu kopumu, tostarp jauno valsts atbalsta pagaidu shēmu krīzes situācijām, kas ir uz laiku ierobežota atkāpe no status quo.

7. Enerģijas taupīšana

Lai cīnītos pret gāzes un naftas cenu pieaugumu, ir būtiski samazināt enerģijas patēriņu. Vērienīgas ES mēroga politikas un programmas energoefektīviem mājokļiem un ēkām jābalsta uz jēgpilnām publiskā un privātā sektora partnerībām. Tāpēc būtu jāparedz lielāki stimuli un publiskie ieguldījumi saistībā ar modernizāciju vai renovāciju, lai padarītu īpašumus, rūpnīcas un birojus energoefektīvākus.

• EPP grupa ir pārliecināta, ka energoefektivitāte visās nozarēs būs ļoti svarīga gan īstermiņā, lai mazinātu enerģijas trūkuma sekas, gan ilgtermiņā, lai samazinātu patērētāju un rūpniecības izmaksas.
• EPP grupa aicina dalībvalstis, koordinējot Komisijai, izstrādāt enerģijas taupīšanas vadlīnijas uzņēmumiem, rūpniecībai un mājsaimniecībām, lai tās varētu sagatavoties gaidāmajai ziemai un uzlabot energoefektivitāti. Attiecībā uz mājsaimniecībām papildus padomiem par enerģijas patēriņu tajos būtu jāiekļauj arī proaktīva informācija par mājokļu renovācijas finansēšanas shēmām.
• Lai samazinātu gāzes patēriņu, visā ES jāpalielina saules paneļu, siltumsūkņu un mazo vēja turbīnu izmantošana, lai samazinātu gāzes patēriņu. Būtu jāvienkāršo vai jālikvidē visi administratīvie šķēršļi, un dalībvalstīmbūtu jāpiedāvā ievērojamas subsīdiju shēmas.
• ES visās valodās būtu jādara pieejamas detalizētas informācijas kampaņas par praktiskiem, efektīviem un reālistiskiem padomiem, kā ietaupīt dzīves dārdzību un enerģijas izmaksas, tostarp informācija par patērētāju tiesībām visā ES.

Mēs aicinām vairāk atbalstīt renovāciju. Dziļa renovācija, piemēram, ēku siltināšana, rada ievērojamas izmaksas, ko lielākā daļa mājsaimniecību nevar atļauties. Tāpēc EPP grupa aicina atvieglot piekļuvi banku aizdevumiem. Mēs mudinām īstenot videi draudzīgākas iniciatīvas, piemēram, kuponus ceļotājiem, kas izmanto dzelzceļu vai sabiedrisko transportu, un nodokļu atvieglojumus, lai veicinātu otrreizēju pārstrādi, kā arī nodokļu atlaides un atskaitījumus par materiālu atjaunošanu un ēku un iekārtu energoefektivitāti. Mēs aicinām dalībvalstis apsvērt papildu stimulus patērētājiem, jo īpaši mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem un mājsaimniecībām, kas cenšas taupīt enerģiju, piemēram, samazinot gāzes un elektroenerģijas patēriņu, jo īpaši pīķa stundās.