Migrācijas krīzes nav neizbēgamas

22.09.2023

Migrācijas krīzes nav neizbēgamas

Svarīga norāde

Šis dokuments ir tulkots automātiski.


Rādīt oriģinālu
laiva ar migrantiem uz klāja

Kad šā gada janvārī mēs brīdinājām, ka Eiropa kā miegā ejoša virzās uz jaunu migrācijas krīzi, sociāldemokrāti un liberāļi mūs apsūdzēja populisma kurināšanā. Viņi noraidīja mūsu brīdinājumus un iedzīvotāju bažas. Tā vietā, lai meklētu risinājumus, kā apturēt nelikumīgo migrantu plūsmu uz Eiropu, viņi to ignorēja.

Kamēr visu partiju mēri un pašvaldību deputāti brīdina, ka ir sasnieguši to, ko var darīt, lai palīdzētu cilvēkiem, kreisie kavē patvēruma un migrācijas likumu reformu Eiropā un torpedē mēģinājumus sadarboties ar Ziemeļāfrikas valstīm, piemēram, Tunisiju, lai samazinātu nelegālo iebraucēju skaitu ar laivām. Politiskā atbildība par šo nespēju aizsargāt Eiropas robežas pilnībā gulstas uz sociāldemokrātu un liberāļu pleciem.

Tagad Eiropa atkal saskaras ar migrācijas krīzi, un politiskā traģēdija ir tā, ka mēs to redzējām nākam. Vienas nedēļas laikā vairāk nekā 10 000 migrantu ieradās Lampedūzas krastos — šī ir neliela sala ar aptuveni 6 000 iedzīvotājiem, kas atrodas 145 kilometrus no Tunisijas krasta. Dažu stundu laikā šīs sīkās salas iedzīvotāju skaits divkāršojās, ar visām no tā izrietošajām sekām gan migrantiem, gan iestādēm, gan vietējiem iedzīvotājiem. Tā ir situācija, ko neviena pilsēta vai pašvaldība Eiropā neuzskatītu par pieņemamu.

Bez vienotas Eiropas pieejas mēs nonāksim no vienas migrācijas krīzes nākamajā. Laiks rīkoties ir tagad.

Runājot atklāti, mēs esam nonākuši šajā situācijā tāpēc, ka prezidents Makrons un kanclers Šolcs atteicās uzņemties atbildību par šo Eiropas problēmu. Lampedūza nav tikai Itālijas sala, tā ir Eiropas sala, un cilvēki, kas tur ierodas, nevēlas palikt. Viņi vēlas doties uz Franciju un Vāciju, uz Zviedriju un Nīderlandi. Kā ir iespējams, ka Francijas un Vācijas vadītāji var ignorēt vienkāršu faktu: cilvēki nešķērso robežu, lai nokļūtu Itālijā, viņi šķērso robežu, lai nokļūtu Eiropā. Tā vietā, lai novērstu skatienu un atstātu Itāliju vienu pašu ar šo problēmu, Eiropai ir kopīgi jārod risinājumi.

Francijas valdība gan ātri nosūta papildspēkus uz Itālijas robežu, lai ekonomiskie migranti paliktu Itālijā, taču tā līdz šim, tāpat kā Vācijas valdība, ir atteikusies atbalstīt vienošanos ar Tunisiju, kas varētu samazināt nelikumīgo ierašanos skaitu. Mēs neesam naivi attiecībā uz to, ar ko mums ir darīšana Tunisā, taču mēs nevaram atturēt cilvēkus no dzīvības riskēšanas, šķērsojot Vidusjūru, neveidojot labas attiecības ar Ziemeļāfrikas valstīm. Mēs sagaidām, ka nākamajā iekšlietu ministru sanāksmē tiks nosūtīts nepārprotams atbalsta signāls memorandam ar Tunisiju.

Lai situāciju vēl vairāk pasliktinātu, vienīgais priekšlikums, kāds sociāldemokrātiem un liberāļiem ir, lai atgūtu kontroli pār nelikumīgo migrāciju, ir meklēšanas un glābšanas operācijas. Mēs neesam pret meklēšanu un glābšanu, taču tas nedrīkst nozīmēt tikai to, ka glābtie cilvēki automātiski tiek nogādāti kādā Eiropas ostā. Mums ir vajadzīga jauna Eiropas jūras misija Vidusjūrā, taču tai jābūt spējīgai nogādāt migrantus atpakaļ uz Ziemeļāfrikas krastu. Tas ir vienīgais veids, kā mēs varam izjaukt noziedzīgo bandu biznesa modeli, kuras bagātinās, nelegāli pārvadājot cilvēkus uz Eiropu.

Realitāte ir arī tāda, ka pārliecinošais vairākums cilvēku, kas šķērso jūru, ir ekonomiskie migranti, nevis bēgļi, kuriem ir niecīgas vai vispār nav izredžu saņemt starptautisko aizsardzību Eiropā. Taču cilvēku kontrabandisti zina arī to, ka Eiropas atgriešanas politika nedarbojas. Tiklīdz cilvēks ir šķērsojis robežu, procedūras un loģistika ir tik sarežģītas un dārgas, ka kādu nosūtīt atpakaļ ir gandrīz neiespējami. Neskatoties uz to, Eiropas kreisie vēlas padarīt likumdošanu vēl ierobežojošāku, nekā tā jau ir. Tā vietā, lai mēģinātu izkliedēt ekonomiskos migrantus pa visu ES, viņi būtu ātri un konsekventi jānosūta atpakaļ.

Pēdējos gados Eiropa ir uzņēmusi vairāk ukraiņu bēgļu nekā jebkad agrāk mūsu vēsturē. Mēs ar to lepojamies. Mēs atbalstām pamattiesības uz patvērumu, kas ir noteicošais princips mūsu attiecībās ar pārējo pasauli. Tajā pašā laikā migrācijas apjoms un sarežģītība ir radikāli mainījusies. Jo ilgāk mēs vilcināmies ar reālistiskāku un mazāk ideālistisku pieeju migrācijas jautājumam, jo vairāk tas graus pilsoņu uzticību valdībai — gan vietējai, gan valsts, gan Eiropas līmenī.

Tas nav neizbēgami. Mēs zinām, kas jādara. Mums ir nepieciešams, lai Eiropa apvienotos ap migrācijas un patvēruma reformu, kas ir sasniedzama. Mēs esam tuvāk nekā jebkad vienošanās panākšanai. Pēc gadiem cilvēki atskatīsies uz šo brīdi kā uz lielāko neizmantoto iespēju pēdējā desmitgadē vai kā uz pirmo soli, lai atjaunotu kārtību migrācijas plūsmās, kas ierodas Eiropā.

Lai panāktu izrāvienu, sociāldemokrātiem un liberāļiem jāpieņem, ka ārpusē ir jauna pasaule, ka bez Eiropas līmeņa pieejas mēs nonāksim no vienas migrācijas krīzes nākamajā, lēnām barojot galējo labo spārnu un graujot iedzīvotāju atbalstu Eiropas Savienībai. Laiks rīkoties ir tagad.

Piezīmes no redaktora

ETP grupa ir lielākā politiskā grupa Eiropas Parlamentā, kurā darbojas 177 deputāti no visām dalībvalstīm.

Cits saistītais saturs