Eiropas Aizsardzības savienības izveide

Ģeopolitiskās pārmaiņas ir dramatiskas, pasaule ir kļuvusi bīstamāka. Krievijas agresīvā karadarbība pret Ukrainu, Irānas raķešu uzbrukums Izraēlai, kā arī Irānas atbalstītais teroristu uzbrukums Izraēlai, ko veica “Hamās”, liecina par pieaugošo nestabilitāti pasaulē. Izmaiņas ģeopolitiskajā un drošības situācijā apdraud mūsu - Rietumu pasauli un mūsu vērtības. Tādi autoritāri režīmi kā Krievija un Ķīna īsteno arvien agresīvāku ārpolitiku, lai ar politiskiem un ekonomiskiem, kā arī militāriem līdzekļiem veicinātu savu interešu īstenošanu visā pasaulē. Tas ietver arī mērķtiecīgu dezinformāciju, kiberuzbrukumus un hibrīduzbrukumus, kuru mērķis ir apdraudēt mūsu demokrātisko sabiedrību stabilitāti. Turklāt autoritāru režīmu ļaunprātīgā ietekme destabilizē un mēģina izjaukt Eiropas ceļu kandidātvalstīm, piemēram, Rietumbalkānos.

Konflikti padziļina ģeopolitiskās atšķirības un vienlaikus savā ziņā pārbauda valstu un sabiedroto partnerattiecības. Blakus mūsu austrumu kaimiņvalstīm pasliktinās reģionālā stabilitāte Vidusjūras reģionā, Āfrikas kontinentā un Tuvajos Austrumos. Tajā pašā laikā Kipras Republikas ziemeļu daļa joprojām ir Turcijas okupēta. Turklāt pēdējos gados strauji pieaugusi Arktikas reģiona militārā stratēģiskā nozīme. Visbeidzot, starptautiskais islāma terorisms un reliģiskais radikālisms joprojām rada nopietnu apdraudējumu iekšējai un ārējai drošībai. Tas viss prasa visaptverošu pieeju un kopīgu apdraudējuma novērtējumu.

Pēdējos desmit gados Maskava un Pekina ir palielinājušas savus aizsardzības budžetus attiecīgi par gandrīz 300% un 600%. Savukārt ES dalībvalstis savus aizsardzības izdevumus ir palielinājušas tikai par 20%. Pat šodien ne visi Eiropas NATO sabiedrotie ir sasnieguši mērķi aizsardzībai atvēlēt 2 % no IKP. Daudzi no tiem, kas to sasnieguši, to ir izdarījuši tikai nesen.

Eiropas Tautas Partijas (ETP) grupa uzskata, ka ciešas transatlantiskās attiecības un sadarbība ar Amerikas Savienotajām Valstīm NATO ietvaros joprojām ir mūsu drošības stūrakmens. Tomēr tas nekādā veidā neatbrīvo mūs, eiropiešus, no pienākuma spēt aizstāvēt savas intereses, veidojot savas savstarpēji papildinošas un savietojamas aizsardzības spējas, vienlaikus izvairoties no nevajadzīgas dublēšanās saistībā ar NATO struktūrām. Patiesa partnerība nozīmē kopīgu atbildību, kopīgus centienus un vienlīdzīgu sloga sadali. Eksperti brīdina, ka nākamajos piecos gados Krievija būs spējīga uzsākt pilna mēroga uzbrukumu ES un NATO. Tāpēc Eiropai beidzot jāuzņemas atbildība par savu drošību un jākļūst spējīgai un gatavai aizstāvēt sevi un savas intereses. Šajā kontekstā mēs aicinām izveidot patiesu stratēģisku partnerību starp ES un NATO. Tikai kopā mēs varam nodrošināt mūsu drošību un ilgtermiņa labklājību. Mums jāpieņem, ka pilnīga miera laiks ir beidzies, mums ir drosmīgi jārīkojas, lai eiropieši būtu drošībā. Tāpēc mūsu pirmais solis ir atjaunot un īstenot tā saukto ES stratēģisko kompasu, lai vispusīgi apzinātu apdraudējuma apmērus.

ETP grupa ir nemainīgi apliecinājusi nepieciešamību stiprināt Eiropas aizsardzības pozīcijas. Eiropai ir jāspēj sevi aizstāvēt, vienlaikus atbalstot tos, kuri cīnās par Eiropu un mūsu pamatvērtībām. Mēs esam stingri stāvējuši un turpināsim stāvēt Ukrainas pusē, kamēr tā drosmīgi cīnās par Eiropas dzīvesveidu. Eiropas nākotne tiek izlemta Ukrainas kaujas laukos. Mēs atbalstīsim Ukrainu tik ilgi, cik nepieciešams, lai Ukraina uzvarētu šajā karā.

Kā vadošajam un lielākajam politiskajam spēkam Eiropas Parlamentā, eiropieši ir uzticējuši ETP skaidru mandātu. Ir pienācis laiks veidot patiesu Eiropas Aizsardzības savienību. Mēs zinām, ka laiks ir ierobežots, tāpēc mums steidzami jāturpina sistemātiska Eiropas aizsardzības pārstrukturēšana. Tas nozīmē ambiciozāku finansējumu aizsardzībai, kā arī Eiropas aizsardzības rūpniecības virzīšanu uz nākamo līmeni. Ir pienācis laiks pilnībā izmantot esošos instrumentus un būt ambicioziem, lemjot par turpmāko budžetu. Šeit būtisks elements ir arī publiskā un privātā sektora partnerību paplašināšana un mūsu daudzo mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) atbalstīšana.

ETP uzskata, ka nākamā desmitgade būs Eiropas aizsardzības desmitgade. Tāpēc mēs pieprasām un centīsimies panākt, lai uzmanība tiktu pievērsta pieciem galvenajiem jautājumiem.

1. Patiesi vienots Eiropas aizsardzības tirgus

ES iekšējais tirgus ir veiksmīgs piemērs. Tas ir veicinājis ES ekonomikas izaugsmi, stiprinājis uzņēmumus un radījis jaunas iespējas un labākus pakalpojumus mūsu iedzīvotājiem. Tomēr aizsardzības jomā tirgus joprojām ir sadrumstalots un galvenokārt nacionāls, turklāt tajā ir ierobežota konkurence. Eiropas aizsardzības tirgus ilgstošā neefektivitāte rada nevajadzīgu dublēšanos, aizsardzības izdevumu zemu efektivitāti un tādējādi Eiropas nodokļu maksātāju naudas nelietderīgu izmantošanu. Šie apstākļi kavē dalībvalstu bruņoto spēku attīstību un rada šķēršļus mūsu drošībai. Nav pieņemami, ka ES dalībvalstis joprojām 78 % militārā aprīkojuma iepērk ārpus ES. Karš Ukrainā arī uzskatāmi parāda, ka sadrumstalotība, ražošanas un remonta jaudas trūkums rada nepamatoti garas un neaizsargātas munīcijas, rezerves daļu un apkopes piegādes ķēdes. Iepriekšminētais kopumā ierobežo mūsu spējas aizsargāt sevi pret bruņotu uzbrukumu. Tāpēc mēs aicinām rūpīgi pārskatīt un pielāgot tiesību aktus saistībā ar aizsardzības iepirkumiem. Turklāt prioritāte ir jāpiešķir piegāžu drošības nodrošināšanai, jo īpaši mazākām dalībvalstīm, ļaujot rūpniecības nozarēm piedalīties kopīgos iepirkumos. Ir skaidrs, ka mums ir nepieciešams patiesi vienots aizsardzības tirgus un ka mums ir ievērojami jāpalielina Eiropas iekšējās tirdzniecības daļa aizsardzības jomā. Tas ir arī labākais veids, kā veicināt rūpniecības konkurētspēju. Tāpat, steidzami jāpaplašina Eiropas aizsardzības tehnoloģiju un rūpniecības bāze (EDTIB) un jānodrošina, ka šī paplašinātā militārā ražošana galu galā apgādās mūsu Eiropas armijas.

Pilnvērtīgs vienots aizsardzības tirgus būs saistīts ar ievērojamām investīcijām Eiropas rūpnieciskajā jaudā, pārrobežu šķēršļu likvidēšanu, kā arī vispārējo Eiropas vērtību un piegādes ķēžu attīstības veicināšanu. Mums steidzami jāoptimizē ražošana, izmantojot standartizāciju, sertifikātu savstarpēju atzīšanu un prioritāšu noteikšanu. Komisijai jāierosina tiesību akti, kas palīdzētu nodrošināt NATO militāro standartu izmantošanu, garantējot savietojamību un veicinot sadarbību. Mums arī steidzami jānosaka prioritātes, lai samazinātu atkarību no tā sauktajiem sistēmiskajiem konkurentiem. Tas ievērojami palielinātu ekonomisko efektivitāti un palielinātu mūsu rūpnieciskās ražošanas jaudu aizsardzības precēm, tādējādi veicinot ilgtermiņa pieprasījumu pēc Eiropas militārās ražošanas.

Mums jāintegrē Ukraina mūsu Eiropas aizsardzības tirgū, lai izmantotu tās inovācijas potenciālu un mācītos no tās pieredzes karā, ko tai uzspiedusi Krievija. Tikai uzlabojot mūsu kopējās esošās militārās spējas, mēs varēsim stāties pretī tādiem agresoriem kā Putina Krievija. Tas palīdzēs Ukrainai, kā arī palielinās drošību mūsu iedzīvotājiem. Vienlaikus ES būtu jāveicina ES kandidātvalstu, jo īpaši Rietumbalkānu valstu, kas ir saskaņojušas savu politiku ar ES, līdzdalība pašreizējās un turpmākajās programmās, kas saistītas ar aizsardzības nozari.

ETP jau ir bijusi dzinējspēks kopīgu militāro iepirkumu iniciatīvām, piemēram, Eiropas aizsardzības rūpniecības stiprināšanai ar kopīgu iepirkumu aktu (EDIRPA), un mēs virzīsim Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu (EDIP). Tomēr ir nepieciešami daudz vairāk kopīgu iepirkumu un ilgtermiņa sadarbība, un EPP centīsies panākt nesen pieņemtās Eiropas aizsardzības rūpniecības stratēģijas (EDIS) ambiciozo īstenošanu. Mēs arī vēlamies samazināt izmaksas, izmantojot kopīgus iepirkumus, un kļūt spēcīgāki, izmantojot kopīgas militārās tehnoloģiskās spējas, jo īpaši stratēģisko faktoru jomā, piemēram, gaisa transports, izlūkošana, uzraudzība, kiberdrošība un kosmosa joma. Tāpēc mums jādivkāršo kopīgo iepirkumu centieni, lai beidzot sasniegtu mērķi – 35 % – un panāktu līdzsvaru starp ekonomisko efektivitāti un militāro Mums jākļūst inovatīvākiem un jārada vislabvēlīgākā vide mūsu uzņēmumiem un MVU. Tāpēc mums jāizmanto visas ES līgumos paredzētās iespējas, tostarp pastāvīgā strukturētā sadarbība (PESCO).

2. Eiropai jādomā plaši un jāiegulda nākotnes aizsardzības tehnoloģijās

Mums ir ievērojami jāpalielina ieguldījumi jaunās un revolucionārās aizsardzības tehnoloģijās, tostarp kiberdrošībā, kosmosā, jaunos materiālos un ražošanā, mākslīgajā intelektā, kvantu skaitļošanā, mākoņdatošanā, lietu internetā, robotikā, biotehnoloģijā un nanotehnoloģijā. Mums ir jāizmanto visu Eiropas uzņēmumu inovācijas potenciāls. Kosmoss un kibertelpa, visticamāk, būs izšķiroši jebkurā nākotnes konfliktā, tāpēc ES ir jāiegulda līdzekļi tādu aģentūru kā Eiropas Savienības Satelītu centra spēju un noturības uzlabošanā. Turklāt mums ir jāstiprina Eiropas spējas un kapacitāte kibertelpā un informācijas jomā.

ES kopā ar dalībvalstīm un ciešā sadarbībā ar mūsu transatlantiskajiem partneriem ir jāuzsāk arī tādi vērienīgi Eiropas projekti kā kopējs un savietojams pretgaisa aizsardzības vairogs, Eiropas kodolvairogs un tāds neatkarīgs aizsardzības pētniecības projekts kā aģentūra DARPA ASV. 

Šobrīd ir ļoti svarīgi sekot kopīgiem Eiropas mērķiem tehnoloģisko inovāciju jomā aizsardzības nozarē. Ir jāpalielina atbalsts aizsardzības pētniecībai un jānodrošina labāka sadarbība ar mūsu bruņotajiem spēkiem, akadēmisko nozari, rūpniecību un investoriem. Tas ir būtiski, lai saīsinātu garos projektu attīstības ciklus un ātrāk laistu produktus tirgū. Mums jāanalizē pašreizējā attīstība un jāizmanto Ukrainas kara pieredze, lai redzētu, kādas jaunas tehnoloģijas, piemēram, bezpilota lidaparāti, būs nepieciešamas Eiropas aizsardzības nākotnei, un jāattīsta rūpnieciskās jaudas šo tehnoloģiju izmantošanai. Mums jāsamazina birokrātija un jāveicina MVU iesaistīšanās, jānostiprina publiskā un privātā sektora partnerība un jāveicina Eiropas strauja izraušanās šajā jomā, pilnībā izmantojot visa  Eiropas aizsardzības tehnoloģiskās un industriālās bāzes (EDTIB) potenciāls. Mums arī jāīsteno pasākumi, lai nodrošinātu, ka MVU aizsardzības nozarē paliek Eiropā un turpina attīstīties tieši šeit.

3. Eiropai ir nepieciešama ciešāka sadarbība aizsardzības jomā un integrēti Eiropas spēki

Mūsu mērķis ir izveidot Eiropas Aizsardzības savienību, kas paredzētu arī stratēģisko darbību ciešāku saskaņošanu un kopēju izpratni par draudiem. Vienlaikus mēs atzīstam dažu dalībvalstu ilgstošo militāro neitralitātes politiku un pilnībā respektējam to tiesības pašām lemt par savu līdzdalības pakāpi nākotnē izveidojamajā Eiropas Aizsardzības savienībā. ETP uzskata, ka Aizsardzības savienībai jābūt ar integrētām sauszemes, jūras, gaisa, kosmosa un kiberdrošības spējām saskaņā ar NATO un ar ātrās reaģēšanas spēkiem (RDS) kā pastāvīgiem un nekavējoties pieejamiem spēkiem. RDC jāuzskata par sākumpunktu, un tie pakāpeniski jāpaplašina, izveidojot „Eiropas korpusu”, piešķirot tam papildu spēkus no dalībvalstīm, padziļinot to operatīvo saikni un sadarbspēju. Ar RDC palīdzību būtu jānostiprina arī kopīga apmācību programma, kurai līdzās militārajai apmācībai jāuzsver arī humanitārā dimensija kā spēkiem, kuru mērķis ir saglabāt mieru un glābt dzīvības. Mēs redzam nepieciešamību uzlabot mūsu Kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misiju un kopējo aizsardzības projektu finansēšanu un izpildi, izmantojot ES Pastāvīgās strukturētās sadarbības ietvaru (PESCO). Prioritātes būtu militārā mobilitāte, kiberdrošība un informācijas pārākums, kā arī vadības un kontroles spējas. ES Komisijas 2022. gadā iesniegtajam Militārās mobilitātes rīcības plānam 2.0 jāseko konkrētiem pasākumiem, jo īpaši ceļvedim, lai panāktu “militāro Šengenas zonu”, kurā militārā mobilitāte ir garantēta ES robežās. Lai to panāktu, mēs aicinām paātrināt TEN-T divkārša lietojuma infrastruktūras izveidi gan civilām, gan aizsardzības vajadzībām, lai nepieciešamības gadījumā varētu ātri pārvietot spēkus un aprīkojumu pa autoceļiem un dzelzceļu. Plašākā nozīmē mums būtu jāpiešķir prioritāte divkārša lietojuma aprīkojuma iegādei.

Mums jāizveido pilnībā apgādāts un aprīkots kopīgs štābs, kas apvieno civilos un militāros instrumentus, lai pilnībā izmantotu ES integrēto pieeju krīžu pārvaldībai, sākot no stratēģiskās plānošanas un operatīvajiem koncepcijām līdz pat misiju un operāciju faktiskai veikšanai. Tāpat jānostiprina ES Izlūkošanas analīzes centrs (INTCEN). ES un tās dalībvalstīm ir jāveicina labāka sadarbība militārās izlūkošanas un kiberdrošības jomā, apvienojot resursus un apmainoties ar informāciju un datu bāzēm. Visbeidzot, mūsu ilgtermiņa mērķis ir izveidot patiesu Eiropas Aizsardzības savienību ar integrētiem Eiropas bruņotajiem spēkiem uz sauszemes, jūrā, gaisā, kosmosā un kibertelpā.

Mums ir jādara vairāk, lai veicinātu mūsu sabiedrības kopējo noturību. Mums ir jābūt labākiem par populistiem un ekstrēmistiem, skaidrojot šodienas izaicinājumus un labāk izskaidrojot, kāpēc spēcīga aizsardzība ir mūsu visu interesēs. Tāpēc mums ir jākļūst labākiem cīņā pret ārvalstu informācijas manipulāciju un labāk jāaizstāv mūsu demokrātijas un demokrātiskās sabiedrības. Militārā dienesta iesaukšana joprojām ir pilnībā valstu kompetencē.

4. Lielāki ieguldījumi, vieda regulējuma, rūpnieciskās jaudas palielināšana un labāka infrastruktūra

Mums steidzami jāliek uzsvars uz lielākiem, labākiem un kopīgiem ieguldījumiem. Tajā pašā laikā mēs aicinām samazināt regulējumu un administratīvo slogu. Nākamajās daudzgadu finanšu pamatnostādnēs ir jāparedz ievērojami lielāki resursi inovācijai un Eiropas aizsardzības prasību izpildei. Baltajā grāmatā par Eiropas aizsardzības nākotni ir jāizklāsta konkrēti priekšlikumi Draghi ziņojumā izvirzīto mērķu sasniegšanā, kuros uzsvērta nepieciešamība nākamajā desmitgadē Eiropas aizsardzības nozarē ieguldīt papildu 500 miljardus eiro. Mums jāizpēta jauni veidi, kā finansēt mūsu programmas. Tas ietvertu Eiropas Investīciju bankas (EIB) pilnvaru pārskatīšanu un papildu PVN atbrīvojumus. EIB aizdevumiem jābūt par katalizatoru privātajiem ieguldījumiem Eiropas aizsardzības rūpniecībā. ETP prasa, lai Eiropas Aizsardzības savienībai tiktu piešķirts īpašs un ambiciozs ES budžets. Galu galā aizsardzības izdevumi ir ieguldījums mūsu pašu nākotnē, jo tie rada vairāk darbavietu, lielāku drošību un tādējādi stabilitāti, kas ir mūsu labklājības pamats.

Ir skaidrs, ka spēcīgai EDTIB ir jābūt Eiropas Aizsardzības savienības stūrakmenim. Ir steidzami jānostiprina Savienības rūpniecības politika un jāpalielina atbalsts aizsardzības nozarei, kas ir svarīgāka nekā jebkad agrāk, lai aizsargātu ES dalībvalstu suverenitāti un teritoriālu vienotību. Kopīgi ieguldījumi un izdevumi ES līmenī, radot lielāka mēroga ekonomiku un uzņēmumu attīstību, dos ietaupījumus dalībvalstīm un palīdzēs harmonizēt aizsardzības nozari.

Aizsardzības finansēšanā ir būtiska publiskā un privātā sektora partnerība, un mēs aicinām saskaņot vides, sociālo un pārvaldības (ESG) kritēriju definīcijas, tajos ņemot vērā arī aizsardzības rūpniecības īpatnības. Aizsardzības rūpniecība saskaras ar grūtībām privātā finansējuma nodrošināšanā, tāpēc mēs mudinām bankas atvieglot savu politiku un nodrošināt aizsardzības nozarei būtisku piekļuvi aizdevumiem. Mēs pieprasām pārskatīt  tiesību aktus un klasifikācijas noteikumus, lai tajos paredzētie stimuli veicinātu izaugsmi, inovāciju un ilgtspējību. Turklāt mēs pieprasām palielināt ieguldījumus pētniecības un attīstības projektos, kas piedāvā turpmāku ES sadarbību un nodrošina paredzamību privātajiem rūpniecības ieguldījumiem un nozarei. Piemērs varētu būt kopējo interešu Eiropas aizsardzības projektu izveide, lai koordinētu rūpniecisko sadarbību. Turklāt ir nepieciešams veikt Eiropas Aizsardzības fonda padziļinātu pārskatīšanu. Mēs aicinām stiprināt visas ES programmas un iniciatīvas un apvienot tās vienotā Aizsardzības savienības instrumentā nākamajā finanšu plānošanas periodā.

5. Eiropai ir nepieciešama spēcīga balss pasaulē drošības un aizsardzības jautājumos

Mēs atzinīgi vērtējam Aizsardzības savienības komisāra iecelšanu, kurš koordinē aizsardzības un drošības jautājumus, veicina sadarbību un nodrošina Savienības instrumentu un iniciatīvu saskaņotību. Eiropas aizsardzības komisārs pavērs ceļu uz īstu Eiropas Aizsardzības savienību un novērsīs atšķirības starp Komisijas un Padomes instrumentiem un iniciatīvām. Tāpēc komisāram būtu jākļūst par Eiropas Aizsardzības aģentūras vadītāju un Padomes īpašā pārstāvja aizsardzības savienības jautājumos, kas pārrauga PESCO.

Komisārs arī veicinās sadarbību ar dalībvalstīm, vienlaikus nodrošinot ES aizsardzības budžeta palielinājumu, ko ļoti svarīgi izmantot visefektīvākajā veidā. Sadarbībā ar augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos, Komisāram jāmudina izstrādāt skaidrus drošības kritērijus dalībvalstīm un izstrādāt ES militārās gatavības plānu. Vienlaikus Komisāram būtu jāveicina Aizsardzības padomes izveide, kas būtu līdzvērtīga Ārlietu padomei. Aizsardzības Komisāram kopā ar citām attiecīgajām struktūrvienībām būtu jāpievēršas arī mūsu jūras ceļu drošībai. Navigācijas brīvības saglabāšana ir jānosaka kā skaidrs mērķis Eiropas jaunajā aizsardzības politikā. Tāpēc Savienībai jābūt gatavai uzņemties misiju, lai uzraudzītu kritisko infrastruktūru reģionālajos jūras apgabalos ap Eiropu.

Pasaules mērogā Eiropai ir ievērojami jāuzlabo un jāpadziļina stratēģiskās attiecības un aizsardzības sadarbība ar domubiedriem, piemēram, ASV, Apvienoto Karalisti, Norvēģiju, Korejas Republiku, Kanādu, Japānu, Austrāliju un Jaunzēlandi. Izmantojot šīs partnerības, mums ir jādara vairāk, lai palielinātu mūsu aizsardzības piegāžu ķēžu drošību, kas ir ļoti svarīga mūsu bruņotajiem spēkiem. Eiropai ir arī jāpaātrina lēmumu pieņemšanas process ārpolitikas un drošības politikas jomā. Eiropa var vislabāk pārstāvēt un īstenot savas intereses, ja tā runā vienā balsī.