Krievija ir svarīga kaimiņvalsts. Mēs uzskatām, ka reālistiskai un atbildīgai stratēģijai ES attiecībām ar Krieviju ir jābalstās uz starptautisko tiesību principiem, ticamu atturēšanu un uz principiem balstītu pieeju kopīgo interešu jomās, lai garantētu drošību ES kaimiņvalstīs un saglabātu Eiropas miera kārtību. Mēs uzsveram, ka ir svarīgi ieguldīt vairāk sadarbībā ar Krievijas pilsonisko sabiedrību un tās atbalstīšanā, lai tādējādi stiprinātu ES demokrātisko kustību Krievijā un veidotu ilgtermiņa pamatu ES un Krievijas attiecībām. Sankcijas ir nepieciešamas kā principiāla reakcija uz jebkuru klaju starptautiski atzīto robežu un valstu suverenitātes apdraudējumu. Tās ir izrādījušās efektīvs līdzeklis Krievijas atturēšanai no tālākas agresijas Ukrainā. Mēs uzstājam uz to, lai ES būtu gatava apsvērt iespēju pieņemt turpmākas sankcijas, tostarp pret konkrētiem indivīdiem vērstas sankcijas, jo Krievija turpina izvērst savu darbību.

Ar savu iekšējo un ārpolitiku Krievija un ES tieši un netieši ietekmē viena otru un ES dalībvalstis. Globālie izaicinājumi tādās jomās kā klimata pārmaiņas, energoapgādes drošība, masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšana un cīņa pret terorismu un organizēto noziedzību prasa ciešu sadarbību. Tāpēc ES un Krievija ir ļoti ieinteresētas labās savstarpējās attiecībās. Lai būtu iespējams atjaunot labas, uz savstarpēju uzticēšanos balstītas attiecības, Krievijai ir jāizrāda vēlme atjaunot uzticēšanos tai un miermīlīgu sadarbību.

Saskaņota ES iekšējā un ārējā politika ir būtiski svarīga konsekventākai, efektīvākai un uzticamākai ES ārpolitikai un drošības politikai, tostarp attiecībā uz Krieviju. Dalībvalstīm un ES ir jārunā un jārīkojas saskaņoti. Mēs aicinām konsolidēt kopīgo rīcībpolitiku, sevišķi tādās jomās kā tirdzniecība, finanšu pakalpojumi un darījumi, migrācija, enerģētika, ārējo robežu pārvaldība, informācija un kiberdrošība.

Mēs uzsveram, ka, izņemot iespēju sadarboties ar Krieviju jautājumos, kuros ES ir ieinteresēta, sadarbības atsākšanu starp ES un Krieviju varētu paredzēt tikai ar nosacījumu, ka Krievija pilnībā ievēros Ukrainas, tostarp Krimas, teritoriālo integritāti un suverenitāti, pilnībā izpildīs Minskas vienošanās (kas ietver Ukrainas iestāžu pilnīgu kontroli pār Ukrainas robežām, Krievijas karaspēka un ieroču izvešanu no Ukrainas, neizvirzot nekādus nosacījumus, un tūlītēju palīdzības sniegšanas pārtraukšanu nemiernieku grupām) un pārtrauks destabilizējošās militārās un ar drošību saistītās darbības pie ES un tās kaimiņvalstu robežām. ETP grupa noraida Krievijas doktrīnas par to, ka tai ir īpašas interešu zonas un īpašas tiesības saistībā ar ārvalstīs dzīvojošiem tautiešiem, kas ir bijusi par pamatu apzinātām darbībām, kuru mērķis ir destabilizēt kaimiņvalstis. Nekavējoties un bez nosacījumiem ir jāatceļ patvaļīgais ieceļošanas aizliegums, kas noteikts vairākiem Eiropas politiķiem un amatpersonām, arī pašreizējiem un bijušajiem Eiropas Parlamenta deputātiem.

Krievijas amatpersonām, kuru darbības vai bezdarbības dēļ pastrādāti kara noziegumi Sīrijā un Ukrainā, nāksies stāties starptautiskas krimināltiesas priekšā. Mēs aicinām Krieviju pilnībā sadarboties reisa MH17 lidmašīnas notriekšanas izmeklēšanā, jo arī to, iespējams, varētu uzskatīt par kara noziegumu.

EPP grupa atbalsta ES un Krievijas attiecību piecus galvenos principus, par kuriem tika panākta vienošanās Ārlietu Padomē 2016. gada 14. martā:

  • Minskas vienošanās īstenošana kā galvenais priekšnoteikums jebkādām būtiskām izmaiņām ES nostājā attiecībā uz Krieviju;
  • attiecību stiprināšana ar ES austrumu partnervalstīm un citām kaimiņvalstīm, sevišķi Vidusāzijas valstīm;
  • ES izturētspējas stiprināšana (piemēram, energoapgādes drošība, pretošanās hibrīddraudiem vai stratēģiskā komunikācija);
  • iespēja selektīvi sadarboties ar Krieviju jautājumos, kuros ES ir ieinteresēta;
  • nepieciešamība uzturēt cilvēku savstarpējos kontaktus un atbalstīt Krievijas pilsonisko sabiedrību.

Minskas vienošanos īstenošana

Ilgtspējīgu risinājumu Ukrainas karā iespējams panākt tikai pilnībā īstenojot Minskas vienošanos un bez nosacījumiem ievērojot Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti. Mēs atkārtoti paužam visstingrāko nosodījumu Krievijas īstenotajai Krimas pussalas nelikumīgajai aneksijai un tās sniegtajam nepārtrauktajam atbalstam kaujiniekiem Austrumukrainā.

Mēs paužam nožēlu, ka Minskas vienošanās nav izpildīta sākotnēji noteiktajā termiņā. Krievija turpina sniegt militāru un finansiālu atbalstu kaujiniekiem. Turpinās karavīru un civiliedzīvotāju nogalināšana. EDSO novērotāji nemitīgi saskaras ar šķēršļiem piekļuvei Krievijas atbalstīto kaujinieku kontrolētajiem apgabaliem. Mēs prasām nodrošināt EDSO novērotājiem neierobežotu piekļuvi Krievijas atbalstīto kaujinieku kontrolētajiem apgabaliem.

Sankcijas tiek piemērotas tāpēc, ka Krievija īsteno rīcību, lai destabilizētu stāvokli Austrumukrainā, un tās var tikt atceltas tikai tad, kad Minskas vienošanās būs pilnībā izpildītas. Arī ierobežojošie pasākumi, kas noteikti, reaģējot uz Krimas un Sevastopoles nelikumīgo aneksiju, tiks atcelti, kad Krimas pussala būs nodota atpakaļ Ukrainai. Krievijai ir jāievēro Ukrainas teritoriālā integritāte un suverenitāte tās starptautiski atzītajās robežās. Tomēr pagaidām Krievija ne tikai nevirzās uz priekšu ar Minskas vienošanos īstenošanu, situācija nekontrolētajās Austrumukrainas zonās ir ievērojami pasliktinājusies un par lielāko daļu pamiera pārkāpšanas gadījumu atbildīgi ir Krievijas spēki un Krievijas vadītie separātistu spēki.

Attiecību stiprināšana ar ES austrumu partnervalstīm un citām kaimiņvalstīm, tostarp Vidusāzijas valstīm

ES būtu jāpastiprina sadarbība ar Austrumu partnerības valstīm, lai stiprinātu to demokrātiskās iestādes, noturību un neatkarību, jo īpaši, ņemot vērā Krievijas mēģinājumus slepeni ietekmēt Austrumu partnerības valstis, kavējot daudzu demokrātijas veicināšanas reformu īstenošanu šajās valstīs. Mēs uzskatām, ka ir nepieciešams izveidot mehānismu informācijas apmaiņai starp ES un Austrumu partnerības valstīm kiberdrošības jomā. Mēs aicinām dalībvalstis palielināt atbalstu Ukrainai, tostarp pienācīgu aizsardzības sistēmu izveidei, lai tā varētu novērst militāru saasinājumu Austrumukrainā. ES ir stratēģiski, politiski un ekonomiski ārkārtīgi ieinteresēta stiprināt divpusējās un daudzpusējās attiecības ar visām Vidusāzijas valstīm. Ar ES paplašināšanās politiku būtu jālīdzsvaro Krievijas pieaugošā ietekme Rietumbalkānu valstīs un tās mēģinājumi apdraudēt Rietumbalkānu eiroatlantisko integrāciju.

Mēs aicinām dalībvalstis Kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) ietvaros nostiprināt sadarbību ar tām Austrumu partnerības valstīm, kurām ir tādas pašas vērtības kā ES un kuras vēlas sniegt ieguldījumu KDAP misijās un operācijās.

ES izturētspējas palielināšana

Krievijai sistemātiski īstenojot hibrīddraudus, ir vajadzīga spēcīga ES atturēšanas politika un izturētspēja.

Kremļa informācijas stratēģija ir daļa no Krievijas politikas, kuras mērķis ir vājināt ES vienotību, kā arī ES kopumā, un apdraudēt ES rīcībpolitikas īstenošanu.

Mēs izsakām nožēlu par Krievijas mēģinājumiem apdraudēt demokrātijas procesus Eiropas sabiedrībās, tostarp sistemātiski un stratēģiski izplatot dezinformāciju un propagandu, kā arī atbalstot un finansējot radikālas un ekstrēmistiskas partijas gan ES, gan ārpus tās. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmumiem, ja tie vēlas turpināt darboties ES, būtu vairāk jāsadarbojas cīņā pret Krievijas sociālo mediju troļļiem un botiem. Lai izbeigtu jebkāda veida turpmāku Krievijas iejaukšanos valsts vēlēšanu kampaņās Eiropā, ETP grupa aicina stingrāk regulēt politisko partiju finansēšanas aizliegumu (jo īpaši aizliedzot izmantot tiešu vai netiešu finansējumu no ārvalstu avotiem un palielinot pārredzamību) visās dalībvalstīs. Mēs aicinām rūpīgi izanalizēt netiešo Krievijas finansējumu Eiropas partijām un politiskajiem fondiem. ETP grupa aicina dalībvalstis prioritārā kārtā izmeklēt Krievijas iejaukšanos vēlēšanu kampaņās, uzlaužot datorsistēmas, izplatot nepatiesu informāciju vai īstenojot kiberuzbrukumus. Mēs aicinām noteikt stingrākas sankcijas, kas vērstas pret mērķtiecīgu datorsistēmu uzlaušanu un sensitīvu datu publicēšanu vēlēšanu kampaņu laikā.

Mēs atzinīgi vērtējam tādas ES iniciatīvas kā Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) Austrumu stratēģiskās komunikācijas operatīvās grupas (East StratCom Task Force) izveide. Ar nožēlu konstatējam, ka pagaidām Austrumu stratēģiskās komunikācijas operatīvo grupu veido tikai 10 locekļi un tās darbinieki, kas darbojas kā norīkotie valstu eksperti, ir lielā mērā dalībvalstu finansēti. Aicinām EĀDD bez tālākas kavēšanās pārveidot Austrumu Stratēģiskās komunikācijas operatīvo grupu par pastāvīgu ES struktūru ar atbilstošu un stabilu finansējumu un ievērojami palielināt tās darbinieku skaitu. ETP grupa mudina izstrādāt efektīvu, mērķtiecīgu un īpaši pielāgotu stratēģiju ES politikas un vērtību popularizēšanai un izplatīšanai, sevišķi austrumu kaimiņreģionā. Tam vajadzētu sniegt pozitīvu signālu šo valstu sabiedrībām, praktiskus ieguvumus no konkrētas politikas īstenošanas, piemēram, vīzu režīma liberalizācijas un palielināt sabiedrības informētību par ārējo spēku dezinformācijas darbībām. Mēs mudinām šajā jomā cieši sadarboties ar Eiropas Demokrātijas fondu.

Ir ļoti liela nepieciešamība pēc profesionālas, neatkarīgas, ētiskas un uz faktiem balstītas žurnālistikas, sevišķi krievvalodīgajos plašsaziņas līdzekļos, lai atspēkotu melus un dezinformāciju. Jāuzsver arī akūtā nepieciešamība apmācīt un izglītot žurnālistus šajā jomā. Mēs uzsveram, ka ir svarīgi veicināt gan ES pilsoņu, gan Austrumu partnerības un Rietumbalkānu reģiona valstu iedzīvotāju informētību, izglītot viņus un nodrošināt viņiem tiešsaistes plašsaziņas līdzekļu pieejamību, lai viņi spētu kritiski analizēt plašsaziņas līdzekļu saturu un atpazīt propagandu. ES ir jāsniedz atbalsts tādiem projektiem, kuru mērķis ir Krievijā popularizēt un izveidot augstus žurnālistu ētikas standartus, veicināt plašsaziņas līdzekļu brīvību un objektīvas un uzticamas informācijas izplatīšanu.

Enerģētikas politika ir būtisks ES ārējās politikas elements. Mēs stingri iestājamies par ātru integrētas Eiropas Enerģētikas savienības izveidi, proti, valstu energotīklu starpsavienojumu izveidošanu, lai ievērojami mazinātu atsevišķu dalībvalstu atkarību no ārējiem, īpaši Krievijas, enerģijas piegādātājiem. Mēs aicinām dalībvalstis, pirms slēgt ekskluzīvus darījumus ar Krieviju enerģētikas jomā, ņemt vērā Eiropas stratēģiskās intereses un ievērot solidaritātes principu. Austrumu partneri ir jāiekļauj topošajā Eiropas Enerģētikas savienībā.

Mēs uzskatām, ka projekts “Nord Stream 2” nav saskaņā ar ES enerģētikas politiku, ka tas palielina ES atkarību no Krievijas gāzes piegādēm un apdraud ES iekšējo gāzes tirgu. Šis projekts arī nav saderīgs nedz ar Austrumu kaimiņattiecību politikas pamatprincipiem, nedz ar ES ārpolitiku un drošības politiku. Tāpēc mēs aicinām ES iestādes rūpīgi izvērtēt projekta “Nord Stream 2” saderību ar ES tiesību aktiem un vajadzības gadījumā iesaldēt to, lai nodrošinātu, ka visi attiecīgie ES tiesību akti tiek pilnībā ievēroti, un ES līmenī noslēgt juridiski saistošu līgumu ar Krieviju par energoinfrastruktūru. Mēs prasām ES iestādēm nodrošināt, ka jūras un sauszemes cauruļvadu infrastruktūra, kas iesniedzas ES, nekādā ziņā neapdraud ES Enerģētikas savienības stratēģiju un ka tā funkcionē, pilnībā ievērojot ES tiesību aktus, sevišķi trešo enerģētikas paketi, noteikumus par gāzes piegādes drošību un konkurences un vides noteikumus.

Krievija izmanto to, ka nav starptautiska tiesiskā regulējuma tādās jomās kā kiberdrošība un trūkst pārskatatbildības plašsaziņas līdzekļu reglamentēšanas jomā. Neskaidrību šajos jautājumos tā izmanto par labu sev. Mēs nosodām hibrīdkaru pret Ukrainu un tīšo iejaukšanos vēlēšanu un demokrātijas procesos. Eiropai ir ievērojami jāpalielina savas individuālās un kolektīvās kiberdrošības un kiberaizsardzības spējas, jāveic riska novērtējumi, jāpārrauga kiberdraudi un jāizstrādā stratēģijas par to, kā pretoties kiberkaradarbībai un informācijas karam. Lai uzlabotu kiberdrošības risinājumus, mums ir jāizveido Eiropas kiberdrošības nozare, kas vairāk iesaistās pētniecībā.

Iespēja selektīvi sadarboties ar Krieviju jautājumos, kas ir ES interesēs

Mēs uzskatām, ka ir svarīgi rast veidu, kā mazināt pašreizējo spriedzi un iesaistīties konstruktīvā dialogā ar Krieviju, lai apzinātu pasākumus, kas samazinātu bīstamu pārpratumu un kļūdainu pieņēmumu risku. Lai izvairītos no sauszemes, gaisa un jūras incidentiem ar Krieviju, ir svarīgi savstarpēji palielināt militāro un robežapsardzības darbību pārredzamību.

Mēs atbalstām dialogu tādās kopīgo interešu jomās kā pretterorisms, ieroču neizplatīšana un ieroču un to tirdzniecības kontrole, lai panāktu, ka Krievija ievēro starptautiskos līgumus un vienošanās.

Ekonomikas un tirdzniecības jomā kā ES, tā Krievija var daudz iegūt no attiecību uzlabošanās. Bet kamēr Krievijas Federācija nebūs pilnībā atrisinājusi nopietnās Eiropas Savienības bažas, kas izklāstītas šajā dokumentā, tostarp pilnībā izpildījusi Minskas vienošanās, ES nedz meklēs iespēju, nedz piekritīs slēgt jebkādus ciešākus tirdzniecības un ekonomikas nolīgumus ar Krievijas Federāciju. Turklāt, lai būtu iespējamas jebkādas diskusijas vai darbs pie oficiāliem nolīgumiem starp Eiropas Savienību, tās dalībvalstīm un Krievijas Federāciju vai jebkurām struktūrām vai tirdzniecības režīmiem, kuros iesaistīta Krievija, kad Krievijas Federācijai ir pilnībā jāīsteno tās PTO pievienošanās protokols un citas saistības, kas izriet no dalības PTO [1]. Eiropas lauksaimniecības nozarei, kuru skāra Krievijas noteiktais embargo, kas sekoja ES sankciju ieviešanai, ir nepieciešams atbilstīgs ekonomikas vairogs.

Būtiskas izmaiņas Krievijas politikā attiecībā uz ES un tās dalībvalstīm, kas pašlaik ir agresīva, dotu iespēju veikt turpmākus pasākumus, īstenojot nozīmīgus projektus un priekšlikumus par ciešāku sadarbību. ES un tās dalībvalstīm ir jāatbalsta un jāmotivē pozitīvas norises Krievijā.

Sīrijā nebūs iespējams uzvarēt terorismu bez politiska risinājuma. Mēs nosodām Krievijas militārās darbības Sīrijā, kuru rezultātā pieaudzis upuru skaits civiliedzīvotāju vidū. Krievijai, izmantojot savu ietekmi uz Asada režīmu, ir jādara viss iespējamais, lai apturētu šo traģēdiju un efektīvi veicinātu vardarbības mazināšanos. Ja Krievija ir gatava izmantot savu ietekmi pozitīvā veidā un izbeigs karadarbību, esam gatavi strādāt kopā ar to, lai politiskā ceļā atrisinātu konfliktu Sīrijā.

ES vienmēr ir bijusi atvērta un gatava iesaistīties konstruktīvā dialogā saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem un pārvaldību.

Nepieciešamība uzturēt cilvēku savstarpējos kontaktus un atbalstīt Krievijas pilsonisko sabiedrību.

Mēs paužam gandarījumu par gatavību sniegt lielāku atbalstu Krievijas pilsoniskajai sabiedrībai un cilvēku, īpaši jauniešu, savstarpējo kontaktu veidošanai starp Krieviju un ES. Mēs uzsveram nepieciešamību mudināt cilvēkus iesaistīties īstenas un neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības veidošanā, neraugoties uz to, ka pasliktinās situācija cilvēktiesību jomā, tostarp vārda brīvības, biedrošanās un pulcēšanās brīvības un LGBTI personu tiesību jomā, piemēram. Kā piemēru šeit var minēt Čečeniju, kur nesen notika vēršanās pret LGBTI kopienu.

ES ir jāmudina sadarboties ar Krievijas amatpersonām vietējā, reģionālā un valsts līmenī, izmantojot visas platformas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas ir gatavas veidot skatījumu uz politiskajām un diplomātiskajām attiecībām ar ES, kas balstītos uz partnerību un sadarbību.

Mēs ierosinām turpināt finansēt programmas, kas veicina nevalstisko dalībnieku, piemēram, Eiropas Demokrātijas fonda un Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta darbību, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar cilvēktiesību ievērošanu Krievijā. Ir jānostiprina tiesiskums un demokrātijas principi.

Mēs uzsveram, ka ES ir būtiska loma demokrātisko procesu, cilvēktiesību un to aizstāvju, kā arī pilsoniskās sabiedrības atbalstīšanā konflikta vai pēckonflikta zonās, kur ir iesaistīta Krievijas Federācijā.

Mēs uzskatām, ka jāpalielina tādu iniciatīvu izmantošana kā “Apvārsnis 2020” un “Erasmus +”.

Mēs turpināsim izvērtēt attiecību ar Krieviju attīstību un centīsimies attīstīt un pielāgot atbilstīgus pasākumus un pamatnostādnes par to, kā rīkoties parlamentu līmenī, kā arī ikdienas saskarsmē ar Krieviju.

[1] Ciktāl šādos pasākumos būtu jāiekļauj valstis, kas nav ES, tās dalībvalstis un Krievijas Federācija, iekļaušanas priekšnoteikums ir arī šādu valstu dalība PTO un tas, vai tās pilnībā ievēro savas saistības, kas izriet no dalības PTO.