Kalniete: Ukraina ir vairogs, kas Eiropu un cilvēci sargā no trešā pasaules kara

Lai uzsvērtu Eiropas Savienības nelokāmo apņemšanos atbalstīt Ukrainu, Eiropas Parlaments šodien pulcējās ārkārtas sēdē, atzīmējot četrus Krievijas kara gadus. Attālināti no Kijivas Eiropas Parlamentu uzrunāja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (ETP grupa) uzskata, ka eiropieši ir daudz darījuši, lai atbalstītu Ukrainu, un kopš ASV ir pārtraukusi militāro palīdzību, ES finansē Ukrainas pašaizsardzību. Vienlaikus deputāte atzina, ka Eiropas palīdzība joprojām nav proporcionāla tam, cik daudz Ukraina palīdz mums. 

“Ukraina ir stipra un nepadodas jau tūkstoš četri simti sešdesmit vienu dienu. Ukrainā pašlaik ir spēcīgākā armija Eiropā. Ar nepārspējamu pieredzi. Ar inovācijām un tehnoloģijām kaujas laukā. Un pats galvenais – ar gribu cīnīties. Un aizstāvēt savu valsti, vērtības un brīvību. Ukraina ir vairogs, kas Eiropu un cilvēci sargā no trešā pasaules kara. Eiropas pienākums un arī stratēģiskās intereses ir stiprināt Ukrainas pašaizsardzību. Ukraina ir jāapbruņo, tai jāsniedz nepieciešamie ieroči, pretgaisa aizsardzības raķetes un munīcija. Mums ir jānodrošina Ukrainai spējas veikt triecienus dziļi Krievijā,” uzsver Sandra Kalniete.

Viņa arī atkārtoti akcentē nepieciešamību straujāk virzīties uz priekšu ar Ukrainas uzņemšanu ES. “Ukraina kļūs par Eiropas Savienības dalībvalsti. Pat ja viena valsts pašlaik bloķē sarunu sākšanu. Mums jābūt radošiem un politiski drosmīgiem. Ukraina ir tik svarīga Eiropas drošībai, ka tā ir  paātrināti  jāuzņem ES. Mums ir jāpiemēro apgriezts paplašināšanās process, kad atkarībā no sarunu sadaļu slēgšanas pakāpeniski palielinās valsts tiesības un pienākumi līdz tā kļūst par pilntiesīgu dalībvalsti,” norāda Eiropas Parlamenta deputāte.

Sandra Kalniete ir viena no deputātēm Eiropas Parlamenta neformālajā Ukrainas draugu grupā, kas, atzīmējot Krievijas agresijas kara ceturto gadadienu, izplatījusi kopīgu paziņojumu, izceļot Ukrainas tautas varonību un iestājoties par Ukrainas nākotni Eiropā.

Deputātu paziņojumā teikts: “Šodien mēs, Ukrainas draugi Eiropas Parlamentā, solidarizējamies ar Ukrainas tautu, pieminām Krievijas neizprovocētā, nelikumīgā un brutālā pilna mēroga iebrukuma ceturto gadadienu. Mēs esam kopā ar ģimenēm, kuras zaudējušas savus tuviniekus, aizdedzam sveces, pieminot varoņus, kuri atdeva savas dzīvības par Ukrainas brīvību un demokrātiskās Eiropas aizstāvēšanu.

Mēs godinām Ukrainas tautas spēku, vienotību un izturību divpadsmit gadus ilgās Krievijas agresijas priekšā — agresijas, kas sākās ar mēģinājumiem graut Ukrainas suverēno izvēli integrēties Eiropā un ar Krimas un daļu Donbasa reģiona nelikumīgo okupāciju.

Mēs esam apņēmušies cieši sadarboties ar Ukrainu, lai atbalstītu tās ceļu uz dalību ES un pievienošanās kritēriju izpildi.

Mēs atkārtoti apliecinām, ka Ukrainas nākotne ir Eiropas Savienībā. Mēs esam apņēmušies cieši sadarboties ar Ukrainu, lai atbalstītu tās ceļu uz dalību ES un pievienošanās kritēriju izpildi. Reformu īstenošana kara laikā ir ārkārtīgi sarežģīta, tomēr Ukrainas ceļš uz dalību ES ir spēcīgs ieguldījums pārticīgā un demokrātiskā nākotnē. Tas ir arī viens no jēgpilnākajiem veidiem, kā godināt Debesu simta un pārējo kritušo Ukrainas aizstāvju piemiņu, kuri arī šodien turpina cīnīties par savu valsti.

Krievijas nežēlīgie uzbrukumi Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai, dzīvojamajiem rajoniem un civilajām ēkām, īpaši skarbajos ziemas apstākļos, vēlreiz pierāda, ka Krievija netiecas pēc taisnīga un ilgstoša miera. Jebkuram miera līgumam ir jābūt pieņemamam Ukrainas tautai un pilnībā jāatjauno Ukrainas suverenitāte un teritoriālā integritāte. Tam ir jānodrošina Krievijas nelikumīgi deportēto Ukrainas bērnu atgriešanās, jānodrošina karagūstekņu un nelikumīgi aizturēto civiliedzīvotāju atbrīvošana un jāgarantē, ka vainīgie par kara un agresijas noziegumiem tiks saukti pie atbildības. Turklāt jebkuram miera līgumam ir jābūt balstītam uz ticamām drošības garantijām Eiropai un visai demokrātiskajai pasaulei, lai atturētu no turpmākas militāras vai hibrīdas agresijas pret Ukrainu un Eiropu.

Eiropas Savienība un tās valstu pilsoņi stingri atbalsta Ukrainu. ES sniedz Ukrainai lielāko atbalstu, un mēs turpināsim to darīt. Mēs ticam, ka nesen apstiprinātais 90 miljardu eiro atbalsta aizdevums Ukrainai nodrošinās būtisku fiskālo stabilitāti, novērsīs budžeta nepilnības un ļaus iegādāties aizsardzībai svarīgu militāro ekipējumu. Mēs turpinām stingri nosodīt Ungārijas valdības rīcību, kavējot un bloķējot ES atbalstu Ukrainai. Mēs atkārtoti uzsveram, ka ir jāturpina stiprināt ES un Ukrainas sadarbība drošības un aizsardzības jomā, labāk jāaizsargā Ukrainas gaisa telpa un jāsniedz visa nepieciešamā palīdzība aizsardzības jomā. Droša un suverēna Ukraina nozīmē drošu Eiropu.

Slava Ukrainai un mūsu dziļākā cieņa un atzinība tās tautai!”

-----------

Deputāte Sandra Kalniete, pildot doto mandātu darbam Eiropas Parlamentā, turpina darbu Ārlietu komitejā, kurā iecelta par galveno ziņotāju Krievijas jautājumos, kā arī Starptautiskās Tirdzniecības komitejā un Kultūras un izglītības komitejā kā aizstājēja. Savukārt jaunajā Eiropas Parlamenta īpašajā komitejā sabiedrības noturības veidošanai hibrīdkara apstākļos Sandra Kalniete apstiprināta par komitejas priekšsēdētāja vietnieci.

Sandra Kalniete ir Latvijas delegācijas vadītāja Eiropas Tautas partijas grupā, kas ir lielākā Eiropas Parlamentā kopš 1999. gada. 2024. gada vēlēšanās labēji centriskā politiskā grupa saglabāja līderpozīcijas un tajā apvienojušies 187 deputāti no visām ES dalībvalstīm.

ETP grupā Sandra Kalniete ir Ārpolitikas darba grupas vadītāja vietniece un strādā ar jautājumiem, kas ir Starptautiskās Tirdzniecības komitejas darba kārtībā, tostarp ar dokumentiem par ES finansiālo un ekonomisko palīdzību Ukrainai. Tāpat Sandra Kalniete strādā ES un Krievijas parlamentārās sadarbības komitejā un ES un Ukrainas parlamentārās asociācijas komitejā, kā arī turpina darbu Eiropas Parlamenta vēstures grupā.