mūsu darbs ar pārējām es institūcijām

Mūsu darbs ar pārējām ES institūcijām

 

 

Kopā ar Komisiju

Commission

Eiropas Komisijai — Eiropas Savienības izpildvaras iestādei — ir iniciatīvas tiesības, kas nozīmē, ka saistībā ar lēmumu pieņemšanu likumdošanas procesā Eiropas Savienības iestādēs Komisija ir institūcija, kas ierosina tiesību aktu projektus. Parlaments kā viens no ES likumdevējiem un iedzīvotājus pārstāvoša iestāde ir atbildīgs par šo priekšlikumu pārveidi tiesību aktos. Lai gan Komisija nav tieši iesaistīta lēmumu pieņemšanā, tā risina sarunas ar Parlamenta deputātiem un Padomes pārstāvjiem un apspriež likumdošanas priekšlikumu būtiskākos jautājumus.

Komisija ierosina ES gada budžeta projektu, kuru izmanto par pamatu sarunās starp Eiropas Parlamentu un dalībvalstīm. Eiropas Komisija par savu darbu atskaitās pilsoņu pārstāvjiem. Komisārus uzaicina piedalīties plenārsēdēs un uzstāties par aktuāliem jautājumiem, kuri attiecas uz viņu kompetenču jomu. Viņiem ir pienākums atbildēt uz EP deputātu uzdotajiem jautājumiem, uz kuriem sniedz rakstisku vai mutisku atbildi.

Eiropas Parlamentam ir tiesības apstiprināt un atlaist Eiropas Komisiju. Komisāra amata kandidātiem ir jāpiedalās atklātajā uzklausīšanā Eiropas Parlamentā, kuras laikā tiek rūpīgi pārbaudīta viņu kompetence saistībā ar iespējamo amatu. Saskaņā ar Lisabonas līgumu Eiropadome, ņemot vērā Eiropas vēlēšanu rezultātus, ar kvalificētu balsu vairākumu ierosina Komisijas priekšsēdētāja kandidatūru. EP var izteikt neuzticību Komisijai un to atlaist. Komisija iesniedz Parlamentam ikgadējo ziņojumu par tās darbību, kā arī informāciju par budžeta izpildi.

Parlaments arī uzrauga Komisijas izdevumus, un to veic Parlamenta Budžeta kontroles komiteja, pēc kuras ieteikuma var apstiprināt vai neapstiprināt tās budžeta izpildi. Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanas pilnvaras piemēro visām ES iestādēm.

 

 

Kopā ar Padomi

Council of the European Union

Eiropas Parlaments ir Eiropas Savienības Padomei līdztiesīgs likumdevējs. Tālab EP deputāti regulāri tiekas ar Padomes pārstāvjiem pie sarunu galda.

Kopumā Eiropas Savienības Padome sanāk desmit sastāvos, un tos vada, izņemot vienu sastāvu, prezidējošā valsts, kas rotējošā kārtībā mainās ik pēc sešiem mēnešiem. Prezidējošās valsts vadītājs, valdības vadītājs vai valdības loceklis prezidentūras sākumā uzstājas Eiropas Parlamenta plenārsēdē un izskaidro Padomes prioritātes turpmākajiem sešiem mēnešiem, savukārt prezidentūras noslēgumā tiek ziņots par gūtajiem rezultātiem. Attiecīgie valdības ministri tiek uzaicināti uzstāties uzklausīšanā visās komitejās, un viņi izsakās par jautājumiem, kas ir saistīti ar prezidentūru un ir viņu kompetences jomā.

Padomes pārstāvjus uzaicina plenārsēdē uzstāties jautājumu laikā. Viņu pienākums ir atbildēt uz EP deputātu jautājumiem, uz kuriem sniedz rakstisku vai mutisku atbildi. Ārlietu padomi pastāvīgi vada Savienības augstais pārstāvis ārlietu un drošības politikas jautājumos. Ārlietu padomes pārstāvji piedalās plenārsēdes debatēs par ārpolitikas, drošības un aizsardzības politikas jautājumiem. Divreiz gadā Savienības augstais pārstāvis ziņo Eiropas Parlamentam par politiku šajās jomās un tās finansiālo ietekmi.

 

 

Kopā ar Eiropadomi

European Council

Eiropadome nosaka Eiropas Savienības vispārējās politikas virzienu un prioritātes. Vienošanās, kas panāktas šajās valsts vai valdību vadītāju sanāksmēs, ir Komisijas priekšlikumu pamatā, kuri sasniedz Eiropas Parlamenta deputātus un vēlāk attiecīgi kļūst par tiesību aktiem.

Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam ir tiesības uzstāties katras Eiropadomes sanāksmes sākumā, izklāstot Parlamenta nostāju jautājumos, kas jāapspriež valstu vai valdību vadītājiem. Pēc katras Eiropadomes sanāksmes tās priekšsēdētāju aicina iesniegt Parlamentam ziņojumu par sanāksmes rezultātiem. Bieži vien par jautājumiem, kurus apspriež Eiropadomes sanāksmēs, tiek debatēts arī Parlamenta plenārsēdēs.

 

 

Kopā ar Eiropas Savienības Tiesu

European Court of Justice

Lietu Eiropas Savienības Tiesā var ierosināt gan ES iestāde juridisku strīdu gadījumā ar citu ES iestādi vai ES dalībvalsti, gan personas vai organizācijas, ja tās uzskata, ka ES iestāde ir pārkāpusi viņu tiesības. Tas nozīmē, ka Eiropas Parlaments var būt gan prasītājs, gan atbildētājs.

Parlaments var lūgt Tiesu veikt pasākumus pret Komisiju vai Padomi, ja tas uzskata, ka šo institūciju rīcība ir pretrunā ES tiesību aktiem.

Parlaments un Padome var izveidot specializētas tiesas, lai pirmajā instancē uzklausītu un lemtu par noteiktu kategoriju prasībām vai attiecībā uz īpašās jomās celtajām prasībām. Šo Līgumos paredzēto noteikumu izmantoja, lai izveidotu Eiropas Savienības Civildienesta tiesu, kas risina domstarpības starp Eiropas Savienību un tās personālu.

 

 

Kopā ar Revīzijas palātu

European Court of Auditors

Revīzijas palāta katru gadu sagatavo novērtējumu par iepriekšējā gada ES budžetu un iesniedz to Eiropas Parlamentam un Padomei. EP komiteja, kas nodarbojas ar šo novērtējumu, ir Budžeta kontroles komiteja, un tās galvenais instruments ir budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra, kuras laikā Parlaments, pamatojoties uz Eiropas Revīzijas palātas novērtējumu, izvērtē, kā ES līdzekļi tikuši tērēti. Vienlaikus ar budžeta izpildes apstiprinājuma sniegšanu vai nesniegšanu Parlaments arī izsaka īpašas prasības turpmākai koriģējošai rīcībai, ja tāda nepieciešama, un EP prasa Komisijai un citām iestādēm rīkoties, lai novērstu konstatētos trūkumus. Revīzijas palātā ir viens pārstāvis no katras ES dalībvalsts, un pirms viņu iecelšanas amatā ir jāapspriežas ar Parlamentu.

CETA
20.09.2017. - 10:42

Europe leads on rules-based trade: CETA comes into force

Following seven years of negotiations, the Comprehensive and Economic Trade Agreement (CETA) will provisionally enter into force tomorrow. "The...
Euro symbol in the magnifying glass
14.09.2017. - 12:41

EPP Group deplores attempts to keep NGO financing secret

In a vote today the EPP Group rejected attempts to keep NGO financing a secret. Hiding behind calls for transparency in this House, the Greens and...
State of the Union, Fipronil scandal, Turkey, Venezuela
14.09.2017. - 12:00

State of the Union, Fipronil scandal, Turkey, Venezuela

At the European Parliament’s latest plenary, European Commission President Jean-Claude Juncker proposed plans to strengthen the EU27 as Brexit...
Germany Raises Security Level
14.09.2017. - 11:06

Committee on terrorism: new European approach to security

The new European Parliament Committee on Terrorism (TERR), initiated by the EPP Group, met for the first time today. It will have one year to assess...

Nedēļas aktualitātes

25.09.2017. - 29.09.2017.
European Ideas Network

EIN: debating the future of common security and stability in the Mediterranean

'Common Security and Stability in the Mediterranean Region' is the main subject of the European Ideas Network's (EIN, the EPP Group's...
Gavel and european union flag

Setting up the European Public Prosecutor’s Office

The proposal to establish a European Public Prosecutor’s Office will be voted on in the Committee on Civil Liberties, Justice and Home Affairs...
Construction worker doing measuring

The Services Package - an alternative to enforcement action?

Services represent two-thirds of the EU economy already and about 90% of job creation - for around 47 million people (22% of the European labour...